Exodus 1
1 These are the names of the sons of Israel that came into Egypt together with Jacob their father; they came in each with their whole family.
Šie nu ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu ir nākuši uz Ēģiptes zemi; ikviens nāca ar savu saimi:
2 Ruben, Simeon, Levi, Judas,
Rūbens, Sīmeans, Levis un Jūda,
3 Issachar, Zabulon, Benjamin,
Īsašars, Zebulons un Benjamins,
4 Dan and Nephthalim, Gad and Aser.
Dans, Naftalus, Gads un Ašers.
5 But Joseph was in Egypt. And all the souls [born] of Jacob were seventy-five.
Un visas dvēseles, kas nākušas no Jēkaba gurniem bija septiņdesmit; bet Jāzeps jau bija Ēģiptes zemē.
6 And Joseph died, and all his brethren, and all that generation.
Kad nu Jāzeps bija nomiris un visi viņa brāļi un viss tas dzimums,
7 And the children of Israel increased and multiplied, and became numerous and grew exceedingly strong, and the land multiplied them.
Tad Israēla bērni augļojās un radās pa pulkiem un vairojās un tapa ļoti vareni, tā ka tā zeme ar tiem tapa piepildīta.
8 And there arose up another king over Egypt, who knew not Joseph.
Un jauns ķēniņš cēlās pār Ēģiptes zemi, kas Jāzepu nepazina.
9 And he said to his nation, Behold, the race of the children of Israel is a great multitude, and is stronger than we:
Tas sacīja uz saviem ļaudīm: Redzi, Israēla bērnu tauta ir liela, un tie ir jo varenāki nekā mēs.
10 come then, let us deal craftily with them, lest at any time they be increased, and whenever war shall happen to us, these also shall be added to our enemies, and having prevailed against us in war, they will depart out of the land.
Tad nu turēsimies gudri pret tiem, ka tie nevairojās, lai, kad karš ceļas, tie nedodās pie mūsu ienaidniekiem un nekaro pret mums un neaiziet no šīs zemes.
11 And he set over them taskmasters, who should afflict them in their works; and they built strong cities for Pharao, both Pitho, and Ramesses, and On, which is Heliopolis.
Tad tie pār viņiem iecēla darba uzraugus, ka viņus spiestu ar grūtiem darbiem, un tie Faraonam uztaisīja mantu pilis Pitom un Raēmzes.
12 But as they humbled them, by so much they multiplied, and grew exceedingly strong; and the Egyptians greatly abhorred the children of Israel.
Bet jo vairāk viņus spieda, jo vairāk tie vairojās un izplētās; un tiem palika bail no Israēla bērniem.
13 And the Egyptians tyrannized over the children of Israel by force.
Un ēģiptieši kalpināja Israēla bērnus nežēlīgi,
14 And they embittered their life by hard labours, in the clay and in brick-making, and all the works in the plains, according to all the works, wherein they caused them to serve with violence.
Un darīja dzīvību tiem rūgtu ar grūtiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un ar visādiem darbiem laukā, un ar visādiem darbiem, ar ko tie viņus nežēlīgi kalpināja.
15 And the king of the Egyptians spoke to the midwives of the Hebrews; the name of the one was, Sepphora; and the name of the second, Phua.
Un Ēģiptes ķēniņš runāja uz Ebreju bērnu saņēmējām, (tās vienas vārds bija Šifra un tās otras Pua),
16 And he said, When you do the office of midwives to the Hebrew women, and they are about to be delivered, if it be a male, kill it; but if a female, save it.
Un sacīja: kad jūs Ebreju sievām palīdzat pie dzemdēšanas, un tām uz krēsla sēžot redzat to esam dēlu, tad to nonāvējiet, bet ja ir meita, tad to atstājiet dzīvu.
17 But the midwives feared God, and did not as the king of Egypt appointed them; and they saved the male children alive.
Bet tās bērnu saņēmējas bijās Dievu un nedarīja, kā Ēģiptes ķēniņš tām bija sacījis, bet atstāja tos puisēnus dzīvus.
18 And the king of Egypt called the midwives, and said to them, Why is it that you have done this thing, and saved the male children alive?
Tad Ēģiptes ķēniņš tās bērnu saņēmējas aicināja un uz tām sacīja: kādēļ jūs to esat darījušas un tos puisēnus atstājušas dzīvus?
19 And the midwives said to Pharao, The Hebrew women are not as the women of Egypt, for they are delivered before the midwives go in to them. So they bore children.
Un tās bērnu saņēmējas sacīja uz Faraonu: tādēļ ka Ebreju sievas nav kā ēģiptiešu sievas; jo tās ir stipras; pirms bērnu saņēmēja pie tām atnāk, tās jau ir dzemdējušas.
20 And God did well to the midwives, and the people multiplied, and grew very strong.
Tāpēc Dievs tām bērnu saņēmējām darīja labu, un tie ļaudis vairojās un tapa vareni.
21 And as the midwives feared God, they established for themselves families.
Un tāpēc ka tās bērnu saņēmējas Dievu bijās, viņš tām darīja namus.
22 And Pharao charged all his people, saying, Whatever male [child] shall be born to the Hebrews, cast into the river; and every female, save it alive.
Tad Faraons pavēlēja visiem saviem ļaudīm un sacīja: jums visus dēlus, kas piedzimst, būs iemest upē, bet visas meitas atstāt dzīvas.
