Psalms 77
1 For the choirmaster. According to Jeduthun. A Psalm of Asaph. I cried out to God; I cried aloud to God to hear me.
Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
2 In the day of trouble I sought the Lord; through the night my outstretched hands did not grow weary; my soul refused to be comforted.
Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
3 I remembered You, O God, and I groaned; I mused and my spirit grew faint.
Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
4 You have kept my eyes from closing; I am too troubled to speak.
Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
5 I considered the days of old, the years long in the past.
Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
6 At night I remembered my song; in my heart I mused, and my spirit pondered:
Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
7 “Will the Lord spurn us forever and never show His favor again?
Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
8 Is His loving devotion gone forever? Has His promise failed for all time?
Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
9 Has God forgotten to be gracious? Has His anger shut off His compassion?”
Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
10 So I said, “I am grieved that the right hand of the Most High has changed.”
Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
11 I will remember the works of the LORD; yes, I will remember Your wonders of old.
Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
12 I will reflect on all You have done and ponder Your mighty deeds.
Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
13 Your way, O God, is holy. What god is so great as our God?
Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
14 You are the God who works wonders; You display Your strength among the peoples.
Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
15 With power You redeemed Your people, the sons of Jacob and Joseph.
Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
16 The waters saw You, O God; the waters saw You and swirled; even the depths were shaken.
Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
17 The clouds poured down water; the skies resounded with thunder; Your arrows flashed back and forth.
Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
18 Your thunder resounded in the whirlwind; the lightning lit up the world; the earth trembled and quaked.
Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
19 Your path led through the sea, Your way through the mighty waters, but Your footprints were not to be found.
Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
20 You led Your people like a flock by the hand of Moses and Aaron.
Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
