< Psalms 129 >
1 A song of ascents. Many a time they have persecuted me from my youth— let Israel now declare—
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
2 many a time they have persecuted me from my youth, but they have not prevailed against me.
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
3 The plowmen plowed over my back; they made their furrows long.
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
4 The LORD is righteous; He has cut me from the cords of the wicked.
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
5 May all who hate Zion be turned back in shame.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
6 May they be like grass on the rooftops, which withers before it can grow,
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
7 unable to fill the hands of the reaper, or the arms of the binder of sheaves.
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
8 May none who pass by say to them, “The blessing of the LORD be on you; we bless you in the name of the LORD.”
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.