Luke 1
1 Many have undertaken to compose an account of the things that have been fulfilled among us,
Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
2 just as they were handed down to us by the initial eyewitnesses and servants of the word.
Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
3 Therefore, having carefully investigated everything from the beginning, it seemed good also to me to write an orderly account for you, most excellent Theophilus,
Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
4 so that you may know the certainty of the things you have been taught.
Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
5 In the time of Herod king of Judea there was a priest named Zechariah, who belonged to the priestly division of Abijah, and whose wife Elizabeth was a daughter of Aaron.
Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
6 Both of them were righteous in the sight of God, walking blamelessly in all the commandments and decrees of the Lord.
Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
7 But they had no children, because Elizabeth was barren, and they were both well along in years.
Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
8 One day while Zechariah’s division was on duty and he was serving as priest before God,
Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
9 he was chosen by lot, according to the custom of the priesthood, to enter the temple of the Lord and burn incense.
Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
10 And at the hour of the incense offering, the whole congregation was praying outside.
Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
11 Just then an angel of the Lord appeared to Zechariah, standing at the right side of the altar of incense.
Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
12 When Zechariah saw him, he was startled and gripped with fear.
Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
13 But the angel said to him, “Do not be afraid, Zechariah, because your prayer has been heard. Your wife Elizabeth will bear you a son, and you are to give him the name John.
Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
14 He will be a joy and delight to you, and many will rejoice at his birth,
Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
15 for he will be great in the sight of the Lord. He shall never take wine or strong drink, and he will be filled with the Holy Spirit even from his mother’s womb.
Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
16 Many of the sons of Israel he will turn back to the Lord their God.
Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
17 And he will go on before the Lord in the spirit and power of Elijah, to turn the hearts of the fathers to their children and the disobedient to the wisdom of the righteous—to make ready a people prepared for the Lord.”
Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
18 “How can I be sure of this?” Zechariah asked the angel. “I am an old man, and my wife is well along in years.”
Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
19 “I am Gabriel,” replied the angel. “I stand in the presence of God, and I have been sent to speak to you and to bring you this good news.
Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
20 And now you will be silent and unable to speak until the day this comes to pass, because you did not believe my words, which will be fulfilled at their proper time.”
Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
21 Meanwhile, the people were waiting for Zechariah and wondering why he took so long in the temple.
Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
22 When he came out and was unable to speak to them, they realized he had seen a vision in the temple. He kept making signs to them but remained speechless.
Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
23 And when the days of his service were complete, he returned home.
Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
24 After these days, his wife Elizabeth became pregnant and for five months remained in seclusion. She declared,
Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
25 “The Lord has done this for me. In these days He has shown me favor and taken away my disgrace among the people.”
“Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
26 In the sixth month, God sent the angel Gabriel to a town in Galilee called Nazareth,
Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
27 to a virgin pledged in marriage to a man named Joseph, who was of the house of David. And the virgin’s name was Mary.
Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
28 The angel appeared to her and said, “Greetings, you who are highly favored! The Lord is with you.”
Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
29 Mary was greatly troubled at his words and wondered what kind of greeting this might be.
Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
30 So the angel told her, “Do not be afraid, Mary, for you have found favor with God.
Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
31 Behold, you will conceive and give birth to a son, and you are to give Him the name Jesus.
Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
32 He will be great and will be called the Son of the Most High. The Lord God will give Him the throne of His father David,
Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn g165)
34 “How can this be,” Mary asked the angel, “since I am a virgin?”
Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
35 The angel replied, “The Holy Spirit will come upon you, and the power of the Most High will overshadow you. So the Holy One to be born will be called the Son of God.
Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
36 Look, even Elizabeth your relative has conceived a son in her old age, and she who was called barren is in her sixth month.
Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
37 For no word from God will ever fail.”
Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
38 “I am the Lord’s servant,” Mary answered. “May it happen to me according to your word.” Then the angel left her.
Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
39 In those days Mary got ready and hurried to a town in the hill country of Judah,
Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
40 where she entered the home of Zechariah and greeted Elizabeth.
Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
41 When Elizabeth heard Mary’s greeting, the baby leaped in her womb, and Elizabeth was filled with the Holy Spirit.
Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
42 In a loud voice she exclaimed, “Blessed are you among women, and blessed is the fruit of your womb!
Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
43 And why am I so honored, that the mother of my Lord should come to me?
Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44 For as soon as the sound of your greeting reached my ears, the baby in my womb leaped for joy.
Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
45 Blessed is she who has believed that the Lord’s word to her will be fulfilled.”
Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
46 Then Mary said: “My soul magnifies the Lord,
Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
47 and my spirit rejoices in God my Savior!
Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
48 For He has looked with favor on the humble state of His servant. From now on all generations will call me blessed.
Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
49 For the Mighty One has done great things for me. Holy is His name.
Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
50 His mercy extends to those who fear Him, from generation to generation.
Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
51 He has performed mighty deeds with His arm; He has scattered those who are proud in the thoughts of their hearts.
Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
52 He has brought down rulers from their thrones, but has exalted the humble.
Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
53 He has filled the hungry with good things, but has sent the rich away empty.
Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
54 He has helped His servant Israel, remembering to be merciful,
Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn g165)
56 Mary stayed with Elizabeth for about three months and then returned home.
Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
57 When the time came for Elizabeth to have her child, she gave birth to a son.
Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
58 Her neighbors and relatives heard that the Lord had shown her great mercy, and they rejoiced with her.
Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
59 On the eighth day, when they came to circumcise the child, they were going to name him after his father Zechariah.
Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
60 But his mother replied, “No! He shall be called John.”
Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
61 They said to her, “There is no one among your relatives who bears this name.”
Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
62 So they made signs to his father to find out what he wanted to name the child.
Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
63 Zechariah asked for a tablet and wrote, “His name is John.” And they were all amazed.
Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
64 Immediately Zechariah’s mouth was opened and his tongue was released, and he began to speak, praising God.
Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
65 All their neighbors were filled with awe, and people throughout the hill country of Judea were talking about these events.
Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
66 And all who heard this wondered in their hearts and asked, “What then will this child become?” For the Lord’s hand was with him.
Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
67 Then his father Zechariah was filled with the Holy Spirit and prophesied:
Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
68 “Blessed be the Lord, the God of Israel, because He has visited and redeemed His people.
“Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
69 He has raised up a horn of salvation for us in the house of His servant David,
Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn g165)
71 salvation from our enemies and from the hand of all who hate us,
Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
72 to show mercy to our fathers and to remember His holy covenant,
Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
73 the oath He swore to our father Abraham, to grant us
Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
74 deliverance from hostile hands, that we may serve Him without fear,
Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
75 in holiness and righteousness before Him all the days of our lives.
Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
76 And you, child, will be called a prophet of the Most High; for you will go on before the Lord to prepare the way for Him,
Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
77 to give to His people the knowledge of salvation through the forgiveness of their sins,
Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
78 because of the tender mercy of our God, by which the Dawn will visit us from on high,
Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
79 to shine on those who live in darkness and in the shadow of death, to guide our feet into the path of peace.”
Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
80 And the child grew and became strong in spirit; and he lived in the wilderness until the time of his public appearance to Israel.
Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
