Job 28
1 “Surely there is a mine for silver and a place where gold is refined.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Iron is taken from the earth, and copper is smelted from ore.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 Man puts an end to the darkness; he probes the farthest recesses for ore in deepest darkness.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Far from human habitation he cuts a shaft in places forgotten by the foot of man. Far from men he dangles and sways.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Food may come from the earth, but from below it is transformed as by fire.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 Its rocks are the source of sapphires, containing flecks of gold.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 No bird of prey knows that path; no falcon’s eye has seen it.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Proud beasts have never trodden it; no lion has ever prowled over it.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 The miner strikes the flint; he overturns mountains at their base.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 He hews out channels in the rocks, and his eyes spot every treasure.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 He stops up the sources of the streams to bring what is hidden to light.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 But where can wisdom be found, and where does understanding dwell?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 No man can know its value, nor is it found in the land of the living.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 The ocean depths say, ‘It is not in me,’ while the sea declares, ‘It is not with me.’
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 It cannot be bought with gold, nor can its price be weighed out in silver.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 It cannot be valued in the gold of Ophir, in precious onyx or sapphire.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Neither gold nor crystal can compare to it, nor jewels of fine gold be exchanged for it.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Coral and quartz are unworthy of mention; the price of wisdom is beyond rubies.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Topaz from Cush cannot compare to it, nor can it be valued in pure gold.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 From where then does wisdom come, and where does understanding dwell?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 It is hidden from the eyes of every living thing and concealed from the birds of the air.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Abaddon and Death say, ‘We have heard a rumor about it.’
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 But God understands its way, and He knows its place.
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 For He looks to the ends of the earth and sees everything under the heavens.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 When God fixed the weight of the wind and measured out the waters,
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 when He set a limit for the rain and a path for the thunderbolt,
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 then He looked at wisdom and appraised it; He established it and searched it out.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 And He said to man, ‘Behold, the fear of the Lord, that is wisdom, and to turn away from evil is understanding.’”
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
