Ecclesiastes 7
1 A good name is better than fine perfume, and one’s day of death is better than his day of birth.
Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
2 It is better to enter a house of mourning than a house of feasting, since death is the end of every man, and the living should take this to heart.
Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
3 Sorrow is better than laughter, for a sad countenance is good for the heart.
Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
4 The heart of the wise is in the house of mourning, but the heart of fools is in the house of pleasure.
Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
5 It is better to heed a wise man’s rebuke than to listen to the song of fools.
Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
6 For like the crackling of thorns under the pot, so is the laughter of the fool. This too is futile.
Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
7 Surely extortion turns a wise man into a fool, and a bribe corrupts the heart.
Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
8 The end of a matter is better than the beginning, and a patient spirit is better than a proud one.
Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
9 Do not be quickly provoked in your spirit, for anger settles in the lap of a fool.
Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
10 Do not say, “Why were the old days better than these?” For it is unwise of you to ask about this.
Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
11 Wisdom, like an inheritance, is good, and it benefits those who see the sun.
Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
12 For wisdom, like money, is a shelter, and the advantage of knowledge is that wisdom preserves the life of its owner.
Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
13 Consider the work of God: Who can straighten what He has bent?
Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
14 In the day of prosperity, be joyful, but in the day of adversity, consider this: God has made one of these along with the other, so that a man cannot discover anything that will come after him.
Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
15 In my futile life I have seen both of these: A righteous man perishing in his righteousness, and a wicked man living long in his wickedness.
Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
16 Do not be overly righteous, and do not make yourself too wise. Why should you destroy yourself?
Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
17 Do not be excessively wicked, and do not be a fool. Why should you die before your time?
Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
18 It is good to grasp the one and not let the other slip from your hand. For he who fears God will follow both warnings.
Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
19 Wisdom makes the wise man stronger than ten rulers in a city.
Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
20 Surely there is no righteous man on earth who does good and never sins.
Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
21 Do not pay attention to every word that is spoken, or you may hear your servant cursing you.
Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
22 For you know in your heart that many times you yourself have cursed others.
Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
23 All this I tested by wisdom, saying, “I resolve to be wise.” But it was beyond me.
Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
24 What exists is out of reach and very deep. Who can fathom it?
Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
25 I directed my mind to understand, to explore, to search out wisdom and explanations, and to understand the stupidity of wickedness and the folly of madness.
Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
26 And I find more bitter than death the woman who is a snare, whose heart is a net, and whose hands are chains. The man who pleases God escapes her, but the sinner is ensnared.
Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
27 “Behold,” says the Teacher, “I have discovered this by adding one thing to another to find an explanation.
Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
28 While my soul was still searching but not finding, among a thousand I have found one upright man, but among all these I have not found one such woman.
To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
29 Only this have I found: I have discovered that God made men upright, but they have sought out many schemes.”
Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
