< Exodus 35 >
1 Moses assembled all the congregation of the children of Israel, and said to them, “These are the words which the LORD has commanded, that you should do them.
Un Mozus sapulcēja visu Israēla bērnu draudzi un uz tiem sacīja: šie ir tie vārdi, ko Tas Kungs ir pavēlējis, ka tos būs darīt.
2 ‘Six days shall work be done, but on the seventh day there shall be a holy day for you, a Sabbath of solemn rest to the LORD: whoever does any work in it shall be put to death.
Sešas dienas būs darbu darīt, bet septīta diena lai jums ir svēta, liela dusēšanas diena Tam Kungam; ikviens kas tanī dara kādu darbu, tam būs mirt.
3 You shall kindle no fire throughout your habitations on the Sabbath day.’”
Jums nebūs uguni kurt savās māju vietās dusēšanas dienā.
4 Moses spoke to all the congregation of the children of Israel, saying, “This is the thing which the LORD commanded, saying,
Un Mozus runāja uz visu Israēla bērnu draudzi sacīdams: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir pavēlējis sacīdams:
5 ‘Take from among you an offering to the LORD. Whoever is of a willing heart, let him bring it as the LORD’s offering: gold, silver, bronze,
Ņemiet no tā, kas jums pieder, cilājamu upuri Tam Kungam; ikviens, kam labprātīga sirds, lai to atnes par cilājamu upuri Tam Kungam, zeltu un sudrabu un varu,
6 blue, purple, scarlet, fine linen, goats’ hair,
Un arī zilumu un purpuru un karmezīnu un smalkas dzijas un kazu spalvas,
7 rams’ skins dyed red, sea cow hides, acacia wood,
Un pasarkanas aunu ādas un roņu ādas un akācijas koku,
8 oil for the light, spices for the anointing oil and for the sweet incense,
Un eļļu lukturim un dārgas zāles svaidāmai eļļai un kvēpināšanai saldi smaržīgas zāles,
9 onyx stones, and stones to be set for the ephod and for the breastplate.
Un oniksa akmeņus un dārgus ieliekamus akmeņus efodam un krūšu glītumam.
10 “‘Let every wise-hearted man among you come, and make all that the LORD has commanded:
Un visiem, kam samanīga sirds jūsu starpā, būs nākt un darīt visu, ko Tas Kungs pavēlējis,
11 the tabernacle, its outer covering, its roof, its clasps, its boards, its bars, its pillars, and its sockets;
To dzīvokli, viņa telti un viņa segu, viņa kāsīšus un viņa dēļus viņa kārtis un viņa stabus un viņa kājas,
12 the ark, and its poles, the mercy seat, the veil of the screen;
To šķirstu un viņa nesamās kārtis, to salīdzināšanas vāku un to priekškaramo segu.
13 the table with its poles and all its vessels, and the show bread;
To galdu un viņa nesamās kārtis un visus viņa rīkus un tās priekšliekamās maizes,
14 the lamp stand also for the light, with its vessels, its lamps, and the oil for the light;
Un to lukturi priekš spīdēšanas un viņa rīkus un tos eļļas lukturīšus un to eļļu priekš spīdēšanas.
15 and the altar of incense with its poles, the anointing oil, the sweet incense, the screen for the door, at the door of the tabernacle;
Un to kvēpināšanas altāri un viņa nesamās kārtis un to svaidāmo eļļu un tās kvēpināmās smaržīgās zāles un to durvju segu pie dzīvokļa durvīm,
16 the altar of burnt offering, with its grating of bronze, its poles, and all its vessels, the basin and its base;
To dedzināmo upuru altāri līdz ar viņa vara traliņiem, viņa kārtis un visus viņa rīkus, to mazgājamo trauku un viņa kāju,
17 the hangings of the court, its pillars, their sockets, and the screen for the gate of the court;
Tās pagalma gardīnes un viņu stabus un viņu kājas un to segu pagalma vārtos,
18 the pins of the tabernacle, the pins of the court, and their cords;
Tās dzīvokļa naglas un tos pagalma vadžus ar viņu saitēm,
19 the finely worked garments for ministering in the holy place—the holy garments for Aaron the priest, and the garments of his sons—to minister in the priest’s office.’”
Tās amata drēbes priekš kalpošanas svētā vietā, priestera Ārona svētās drēbes un viņa dēlu drēbes, ka tie ir par priesteriem.
20 All the congregation of the children of Israel departed from the presence of Moses.
Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja no Mozus.
21 They came, everyone whose heart stirred him up, and everyone whom his spirit made willing, and brought the LORD’s offering for the work of the Tent of Meeting, and for all of its service, and for the holy garments.
Un tie nāca ikviens, kam bija labprātīga sirds, un ikviens, kam gars bija labprātīgs; tie atnesa Tā Kunga cilājamo upuri priekš saiešanas telts taisīšanas un priekš visas viņas kalpošanas un priekš tām svētām drēbēm.
22 They came, both men and women, as many as were willing-hearted, and brought brooches, earrings, signet rings, and armlets, all jewels of gold; even every man who offered an offering of gold to the LORD.
Tad nu nāca vīri ar sievām, visi kam bija labprātīga sirds, tie atnesa saktas un ausu sprādzes un gredzenus un apkaltas jostas, visādus zelta rīkus, un ja kāds gribēja atnest zeltu par līgojamu upuri Tam Kungam.
23 Everyone with whom was found blue, purple, scarlet, fine linen, goats’ hair, rams’ skins dyed red, and sea cow hides, brought them.
Un ikviens, pie kā atradās zilums un purpurs un karmezīns un smalkas dzijas un kazu spalvas un pasarkanas aunu ādas un roņu ādas, to tie atnesa.
24 Everyone who offered an offering of silver and bronze brought the LORD’s offering; and everyone with whom was found acacia wood for any work of the service, brought it.
Visi, kas gribēja atnest cilājamu upuri no zelta un vara, tie to atnesa par cilājamu upuri Tam Kungam, un visi, pie kuriem akācijas koks atradās, to atnesa priekš ikviena Dieva kalpošanas darba.
25 All the women who were wise-hearted spun with their hands, and brought that which they had spun: the blue, the purple, the scarlet, and the fine linen.
Un ikviena sieva, kam bija samanīga sirds, vērpa ar savām rokām un atnesa to vērpumu, zilumu un purpuru un karmezīnu un smalkas dzijas.
26 All the women whose heart stirred them up in wisdom spun the goats’ hair.
Un visas sievas, kam sirds prata gudru darbu, tās vērpa kazu spalvas.
27 The rulers brought the onyx stones and the stones to be set for the ephod and for the breastplate;
Un tie lielie kungi atnesa oniksa akmeņus un ieliekamus akmeņus priekš efoda un krūšu glītuma,
28 with the spice and the oil for the light, for the anointing oil, and for the sweet incense.
Un dārgas zāles un eļļu lukturim un svaidāmai eļļai un saldi smaržīgas zāles priekš kvēpināšanas.
29 The children of Israel brought a free will offering to the LORD; every man and woman whose heart made them willing to bring for all the work, which the LORD had commanded to be made by Moses.
Ikviens vīrs un ikviena sieva, kam sirds bija labprātīga, ko pienest pie visa tā darba, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis darīt tā Israēla bērni atnesa upuri Tam Kungam no laba prāta.
30 Moses said to the children of Israel, “Behold, the LORD has called by name Bezalel the son of Uri, the son of Hur, of the tribe of Judah.
Tad Mozus sacīja uz Israēla bērniem: redziet, Tas Kungs pie vārda saucis Becaleēli, Ūrus dēla, Hūra dēla dēlu, no Jūda cilts.
31 He has filled him with the Spirit of God, in wisdom, in understanding, in knowledge, and in all kinds of workmanship;
Un Dieva Gars to ir pildījis ar gudrību, prātu un samanību pie visāda darba,
32 and to make skillful works, to work in gold, in silver, in bronze,
Izdomāt gudrus darbus un strādāt iekš zelta un iekš sudraba un iekš vara
33 in cutting of stones for setting, and in carving of wood, to work in all kinds of skillful workmanship.
Un iekš dārgu akmeņu griešanas, ka tos var ielikt, un iekš koku izgriešanas, uz visāda izrotāta roku darba strādāšanu.
34 He has put in his heart that he may teach, both he and Oholiab, the son of Ahisamach, of the tribe of Dan.
Viņš tam arī sirdī devis mācīt, tam un Aholiabam, Ahisamaka dēlam, no Dana cilts.
35 He has filled them with wisdom of heart to work all kinds of workmanship, of the engraver, of the skillful workman, and of the embroiderer, in blue, in purple, in scarlet, and in fine linen, and of the weaver, even of those who do any workmanship, and of those who make skillful works.
Viņš tos ar sirds gudrību ir pildījis, ka tie var darīt visādu amatnieka un audēja un rakstītāja darbu iekš ziluma un iekš purpura un karmezīna un iekš smalkām dzijām, arī vēvera (audēja) darbu, ka tie var darīt visādu darbu un izdomāt gudras lietas.