Proverbs 5
1 My son, attend to my wisdom. Incline thine ear to my understanding,
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 that thou may preserve discretion, and that thy lips may keep knowledge.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 For the lips of an interloping woman drop honey, and her mouth is smoother than oil.
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 But in the end she is bitter as wormwood, sharp as a two-edged sword.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 so that she does not find the level path of life. Her ways are unstable, and she does not know.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Now therefore, ye sons, hearken to me, and do not depart from the words of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Remove thy way far from her, and do not come near the door of her house,
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 lest thou give thine honor to others, and thy years to the cruel,
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 lest strangers be filled with thy strength, and thy labors be in the house of an alien,
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 and thou mourn at thy latter end when thy flesh and thy body are consumed,
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 and say, How I have hated instruction, and my heart despised reproof.
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 Neither have I obeyed the voice of my teachers, nor inclined my ear to those who instructed me!
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 I was almost in all evil in the midst of the assembly and congregation.
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Drink waters out of thine own cistern, and running waters out of thine own well.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Should thy springs be dispersed abroad, and streams of water in the streets?
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Let them be for thyself alone, and not for strangers with thee.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Let thy fountain be blessed, and rejoice in the wife of thy youth:
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 a loving hind and a pleasant doe. Let her breasts satisfy thee at all times, and be thou ravished always with her love.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 For why should thou, my son, be ravished with an interloping woman, and embrace the bosom of a stranger?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 For the ways of man are before the eyes of Jehovah, and he makes level all his paths.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 His own iniquities shall take a wicked man, and he shall be held with the cords of his sin.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 He shall die for lack of instruction. And in the greatness of his folly he shall go astray.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
