Job 13
1 Lo, my eye has seen all this. My ear has heard and understood it.
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 What ye know, I also know; I am not inferior to you.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Surely I would speak to the Almighty, and I desire to reason with God.
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 But ye are forgers of lies. Ye are all physicians of no value.
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 O that ye would altogether be silent! And it would be your wisdom.
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Hear now my reasoning, and hearken to the pleadings of my lips.
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Will ye speak unrighteously for God, and talk deceitfully for him?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 Will ye show partiality to him? Will ye contend for God?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 Is it good that he should search you out? Or as deceiving a man, will ye deceive him?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 He will surely reprove you if ye secretly show partiality.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Shall not his majesty make you afraid, and his dread fall upon you?
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Your memorable sayings are proverbs of ashes. Your defenses are defenses of clay.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Be quiet. Let me alone that I may speak, and let come on me what will.
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 Why should I take my flesh in my teeth, and put my life in my hand?
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 Behold, he will kill me; I have no hope. Nevertheless I will maintain my ways before him.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 This also shall be my salvation, that a profane man shall not come before him.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Hear diligently my speech, and let my declaration be in your ears.
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Behold now, I have set my case in order. I know that I am righteous.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Who is he who will contend with me? For then I would keep silent and give up the spirit.
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Only do not do two things to me, then I will not hide myself from thy face:
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Withdraw thy hand far from me, and do not let thy dread make me afraid.
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Then call thou, and I will answer, or let me speak, and answer thou me.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 How many are my iniquities and sins? Make me to know my transgression and my sin.
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Why do thou hide thy face, and reckon me for thine enemy?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 Will thou harass a driven leaf? And will thou pursue the dry stubble?
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 For thou write bitter things against me, and make me to inherit the iniquities of my youth.
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 Thou also put my feet in the stocks, and mark all my paths. Thou set a bound to the soles of my feet.
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 Though I am like a rotten thing that decays, like a garment that is moth-eaten.
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
