Acts 6
1 Now in those days, the disciples being multiplied, there developed a murmuring of the Hellenists against the Hebrews because their widows were neglected in the daily assistance.
Un tanīs dienās, kad tie mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie tiem Grieķiem pret tiem Ebrejiem, ka viņu atraitnes iekš dienišķas apkopšanas paliekot neievērotas.
2 And the twelve, having summoned the multitude of the disciples, they said, It is not right for us, having left the word of God behind, to serve tables.
Un tie divpadsmit saaicināja to mācekļu draudzi un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs Dieva vārdu atstājam un kalpojam pie galda.
3 Therefore, brothers, seek ye out seven men from you being well reported, full of the Holy Spirit and of wisdom, whom we may appoint over this need.
Tāpēc, brāļi, izredziet savā starpā septiņus vīrus, kam ir laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus, ko mēs šīs vajadzības pēc varētu iecelt.
4 But we will continue steadfastly in prayer, and in the service of the word.
Bet mēs gribam pastāvīgi turēties pie Dieva lūgšanas un pie tā vārda amata.”
5 And the word was pleasing before all the multitude. And they chose Stephen, a man full of faith and of the Holy Spirit, and Philip, and Prochorus, and Nicanor, and Timon, and Parmenas, and Nicolas, a proselyte, a citizen of Antioch,
Un šie vārdi patika visai draudzei; un tie izredzēja Stefanu, ticības un Svēta Gara pilnu vīru, un Filipu un Prokoru un Nikanoru un Timonu un Parmenu un Nikolaju, vienu Jūdu ticības biedri no Antioķijas
6 men whom they placed before the apostles. And having prayed, they laid hands upon them.
Šos tie veda apustuļu priekšā; un Dievu pielūguši tie viņiem rokas uzlika.
7 And the word of God increased, and the number of the disciples multiplied greatly in Jerusalem, and a large company of the priests were obedient to the faith.
Un Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti vairojās, un liels priesteru pulks palika paklausīgs ticībai.
8 And Stephen, full of faith and power, did great wonders and signs among the people.
Un Stefans, ticības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes starp tiem ļaudīm.
9 But some of those from the synagogue called Libertines, and of the Cyrenians, and of the Alexandrians, and of those from Cilicia and Asia, rose up disputing with Stephen.
Un kādi no tās saucamās Libertiņu un Kireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Ķiliķijas un Āzijas, cēlās un ar Stefanu stipri apjautājās.
10 And they were not able to withstand the wisdom and the spirit by which he spoke.
Un tie nespēja pretī stāvēt tai gudrībai un Tam Garam, ar ko viņš runāja.
11 Then they instigated men who said, We have heard him speaking blasphemous sayings against Moses and God.
Tad tie izmācīja vīrus, lai saka: “Mēs viņu esam dzirdējuši zaimošanas runājam pret Mozu un pret Dievu.”
12 And they incited the people, and the elders, and the scholars. And after approaching, they seized him, and brought him to the council.
Un tie saskubināja tos ļaudis un tos vecajus un tos rakstu mācītājus. Un viņam uzmākušies, tie viņu sagrāba un veda tiesas priekšā.
13 And they put forward false witnesses who said, This man does not cease speaking blasphemous sayings against the holy place, and the law.
Un atveda viltīgus lieciniekus, kas sacīja: “Šis cilvēks nemitās zaimošanas runāt pret šo svēto vietu un bauslību.
14 For we have heard him saying that this Jesus the Nazarene will destroy this place, and will change the customs that Moses delivered to us.
Jo mēs viņu esam dzirdējuši sakām: šis Jēzus no Nacaretes nopostīs šo vietu un pārvērtīs tās ierašas, ko mums Mozus devis.”
15 And all who sat in the council, having gazed upon him, saw his face like a face of an agent.
Un visi, kas augstā tiesā sēdēja, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu kā kāda eņģeļa vaigu.
