< 2 Samuel 7 >
1 And it came to pass, when the king dwelt in his house, and Jehovah had given him rest from all his enemies round about,
Un notikās, kad ķēniņš savā namā sēdēja un Tas Kungs viņam bija mieru devis no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt,
2 that the king said to Nathan the prophet, See now, I dwell in a house of cedar, but the ark of God dwells within curtains.
Tad ķēniņš sacīja uz pravieti Nātanu: redzi, es dzīvoju ciedru namā, un Tā Kunga šķirsts mīt starp telts deķiem.
3 And Nathan said to the king, Go, do all that is in thy heart, for Jehovah is with thee.
Tad Nātans sacīja uz ķēniņu: ej un dari visu, kas tavā sirdī, jo Tas Kungs ir ar tevi.
4 And it came to pass the same night, that the word of Jehovah came to Nathan, saying,
Bet tai pašā naktī Tā Kunga vārds notika uz Nātanu un sacīja:
5 Go and tell my servant David, Thus says Jehovah, Shall thou build a house for me to dwell in?
Ej un saki Dāvidam, Manam kalpam: tā saka Tas Kungs: Vai tev būs Man namu celt, Man par mājas vietu?
6 For I have not dwelt in a house since the day that I brought up the sons of Israel out of Egypt, even to this day, but have walked in a tent and in a tabernacle.
Jo Es namā neesmu mitis no tās dienas, kad Israēla bērnus esmu izvedis no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet esmu staigājis teltī un dzīvoklī.
7 In all places in which I have walked with all the sons of Israel, did I speak a word with any of the tribes of Israel, whom I commanded to be shepherd of my people Israel, saying, Why have ye not built for me a house of cedar?
Visu to laiku, kad Es ar visiem Israēla bērniem esmu staigājis, vai esmu vienu vārdu runājis uz kādu no Israēla ciltīm, kam Es pavēlējis, Manus Israēla ļaudis ganīt, sacīdams: kāpēc jūs Man neuztaisiet ciedru namu?
8 Now therefore thus thou shall say to my servant David, Thus says Jehovah of hosts, I took thee from the sheepfold, from following the sheep, that thou should be prince over my people, over Israel.
Tad nu tev tā būs sacīt uz Manu kalpu Dāvidu: tā saka Tas Kungs Cebaot: Es tevi no ganības, no sīkiem lopiem esmu ņēmis, būt valdītājam pār Maniem Israēla ļaudīm.
9 And I have been with thee wherever thou went, and have cut off all thine enemies from before thee. And I will make thee a great name, like the name of the great ones that are on the earth.
Un Es ar tevi esmu bijis visur, kur esi staigājis, un esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā un tev darījis augstu vārdu, kā lieliem kungiem vārds ir virs zemes.
10 And I will appoint a place for my people Israel, and will plant them, that they may dwell in their own place, and be moved no more. Neither shall the sons of iniquity afflict them any more, as at the first,
Un Saviem Israēla ļaudīm Es esmu vietu gādājis un tos dēstījis, ka tie savā vietā dzīvo un vairs netop šaubīti, un ļauni ļaudis tos vairs nespaida, kā senāk
11 and as from the day that I commanded judges to be over my people Israel, and I will cause thee to rest from all thine enemies. Moreover Jehovah tells thee that Jehovah will make thee a house.
Un no tās dienas, kad Es soģus iecēlu pār Saviem Israēla ļaudīm. Un Es tev dodu mieru no visiem taviem ienaidniekiem. Un Tas Kungs tev sludina, ka Tas Kungs tev grib namu celt.
12 When thy days are fulfilled, and thou shall sleep with thy fathers, I will set up thy seed after thee, who shall proceed out of thy bowels, and I will establish his kingdom.
Kad tavs laiks būs pagājis un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas no tavām miesām nāks, tam Es apstiprināšu viņa valstību.
13 He shall build a house for my name, and I will establish the throne of his kingdom forever.
Tas uztaisīs namu Manam vārdam, un Es apstiprināšu viņa valstības krēslu mūžīgi.
14 I will be his father, and he shall be my son. If he commits iniquity, I will chasten him with the rod of men, and with the stripes of the sons of men,
Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu. Kad tas būs noziedzies, tad Es viņu pārmācīšu ar cilvēku rīkstēm un ar cilvēka bērnu sitieniem;
15 but my loving kindness shall not depart from him, as I took it from Saul whom I put away before thee.
Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu, kā Es to esmu atrāvis no Saula, ko Es esmu atmetis tavā priekšā.
16 And thy house and thy kingdom shall be made sure forever before thee; thy throne shall be established forever.
Un tavs nams un tava valstība pastāvēs tavā priekšā mūžīgi: tavs goda krēsls būs stiprs mūžīgi.
17 According to all these words, and according to all this vision, so Nathan spoke to David.
Un pēc visiem šiem vārdiem un pēc visas šīs parādīšanas Nātans tā runāja uz Dāvidu.
18 Then David the king went in, and sat before Jehovah. And he said, Who am I, O lord Jehovah, and what is my house, that thou have brought me thus far?
Tad ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā Kunga priekšā un sacīja: kas es esmu Kungs, Dievs? Un kas ir mans nams, ka Tu mani līdz šejienei esi vadījis?
19 And this was yet a small thing in thine eyes, O lord Jehovah, but thou have spoken also of thy servant's house for a great while to come, and this too according to the manner of men, O lord Jehovah!
Un taču tas vēl ir maz Tavās acīs, Kungs, Dievs, bet Tu Sava kalpa namam esi runājis arī par nākošiem ilgiem laikiem, un tā pēc cilvēka vīzes, Kungs, Dievs!
20 And what can David say more to thee? For thou know thy servant, O lord Jehovah.
Un ko lai nu Dāvids vēl uz Tevi runā? Jo Tu pazīsti Savu kalpu, Kungs, Dievs.
21 For thy word's sake, and according to thine own heart, thou have wrought all this greatness, to make thy servant know it.
Sava vārda dēļ un pēc Savas sirds Tu visas šās lielās lietas esi darījis un tās Savam kalpam sludinājis.
22 Therefore thou are great, O Jehovah God, for there is none like thee, neither is there any God besides thee, according to all that we have heard with our ears.
Tāpēc Tu esi augsts, Kungs Dievs. Jo neviena nav kā Tu, un Dieva nav kā Tu vien pēc visa, ko esam dzirdējuši savām ausīm.
23 And what one nation on the earth is like thy people, even like Israel, whom God went to redeem to himself for a people, and to make him a name, and to do great things for you, and awesome things for thy land, before thy people whom thou redeemed to thee out of Egypt, from the nations and their gods?
Un kur gan kāda tauta virs zemes kā Tavi ļaudis, kā Israēls? Ko Dievs būtu gājis atpestīt Sev par ļaudīm un celt Sev vārdu un priekš viņiem darīt tādas lielas briesmīgas lietas Savai zemei, Savu ļaužu priekšā, ko Tu no Ēģiptes atpestījis, no pagāniem un viņu elkiem.
24 And thou established to thyself thy people Israel to be a people to thee forever, and thou, Jehovah, became their God.
Un Tu Savus Israēla ļaudis Sev esi apstiprinājis par Saviem ļaudīm mūžīgi, un Tu, Kungs, tiem esi palicis par Dievu.
25 And now, O Jehovah God, the word that thou have spoken concerning thy servant, and concerning his house, confirm it forever, and do as thou have spoken.
Un nu, Kungs Dievs, to vārdu, ko Tu esi runājis par Savu kalpu un par viņa namu, piepildi to mūžīgi, un izdari, ko Tu esi runājis.
26 And let thy name be magnified forever, saying, Jehovah of hosts is God over Israel, and the house of thy servant David shall be established before thee.
Tad Tavs vārds taps paaugstināts mūžīgi, un sacīs: Tas Kungs Cebaot ir Dievs pār Israēli, un Tava kalpa Dāvida nams pastāvēs Tavā priekšā.
27 For thou, O Jehovah of hosts, the God of Israel, have revealed to thy servant, saying, I will build thee a house. Therefore thy servant has found in his heart to pray this prayer to thee.
Jo Tu, Kungs Cebaot, Israēla Dievs, Sava kalpa ausi esi atdarījis un sacījis: Es tev celšu namu. Tāpēc Tavs kalps iedrošinājies ar šo lūgšanu Tevi pielūgt.
28 And now, O lord Jehovah, thou are God, and thy words are truth, and thou have promised this good thing to thy servant.
Tad nu, Kungs, Dievs, Tu esi Dievs un Tavi vārdi ir patiesība, un Tu šo labumu uz Savu kalpu esi runājis.
29 Now therefore let it please thee to bless the house of thy servant, that it may continue forever before thee, for thou, O lord Jehovah, have spoken it. And with thy blessing let the house of thy servant be blessed forever.
Un tas lai nu ir Tavs prāts, svētīt Sava kalpa namu, ka tas ir mūžīgi Tavā priekšā. Jo Tu, Kungs, Dievs, to esi runājis, un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts mūžīgi.