2 Corinthians 1
1 Paul, an apostle of Jesus Christ through the will of God, and Timothy the brother, to the congregation of God that is at Corinth, with all the sanctified who are in the whole of Achaia.
Pāvils, caur Dieva prātu Jēzus Kristus apustulis, un Timotejs tas brālis, Dieva draudzei, kas ir Korintū, un visiem svētiem pa visu Akaju:
2 Grace to you and peace from God our Father and the Lord Jesus Christ.
Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.
3 Blessed is the God and Father of our Lord Jesus Christ, the Father of mercies and God of all encouragement,
Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, Tas apžēlošanas Tēvs un visas iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4 who encourages us in all our affliction, in order for us to be able to encourage those in every affliction, through the encouragement of which we ourselves are encouraged by God.
Ka mēs tos, kas ir visādās bēdās, varam iepriecināt ar to iepriecināšanu, ar ko mēs paši no Dieva topam iepriecināti.
5 Because, as the sufferings of the Christ abound to us, so also our encouragement abounds through the Christ.
Jo, ka Kristus ciešanas pie mums vairojās, tāpat arī mūsu iepriecināšana caur Kristu vairojās.
6 But whether we are oppressed, it is for your encouragement and salvation, which works by endurance from the same sufferings that we also experience (and our hope for you is steadfast), or we are encouraged, it is for your encouragement and salvation,
Bet kad mēs topam apbēdināti, taču tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu, kas spēcīga rādās to pašu bēdu paciešanā, ko arī mēs ciešam. Vai, kad mēs topam iepriecināti, tad tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu. Un mūsu cerība par jums ir stipra.
7 knowing that, as ye are partakers of the sufferings, so also of the encouragement.
To zinām, ka itin kā jums ir daļa pie ciešanas, tāpat arī pie iepriecināšanas.
8 For we do not want you to be ignorant, brothers, about our affliction that happened to us in Asia, because we were extraordinarily weighed down, above strength, so as for us to despair even to be alive.
Jo negribam jums slēpt, brāļi, savas bēdas, kas mums notikušas Āzijā, ka mēs pārlieku bijām apgrūtināti, vairāk nekā mēs spējām, tā ka jau vairs necerējām dzīvot.
9 But we ourselves have had the sentence of death in ourselves, so that we should not be trusting in ourselves, but in God who raises the dead.
Bet mēs paši pie sevis nopratām, ka mums bija jāmirst, lai nepaļaujamies uz sevi pašiem, bet uz Dievu, kas miroņus uzmodina;
10 Who rescued us out of so great a death, and does rescue, in whom we have hoped that he will also still rescue.
Tas mūs no tādas nāves ir izrāvis un izrauj; uz Viņu ceram, ka Tas mūs arī vēl izraus.
11 And of you who help together by supplication for us (a gift for us from many persons, because of many), so that there may be gratitude about you.
Arī caur jūsu piepalīdzību ar lūgšanām par mums, lai par to mums notikušo žēlastību arī notiek no daudz ļaudīm daudz pateikšanas par mums.
12 For our pride is this (the testimony from our conscience), that we behave in the world in the simplicity and purity of God, not by fleshly wisdom but in the grace of God, and especially toward you.
Jo šī ir mūsu slava, mūsu zināmas sirds liecība, ka mēs iekš vientiesības un Dieva skaidrības, ne iekš miesīgas gudrības, bet iekš Dieva žēlastības esam turējušies pasaulē un visvairāk pret jums.
13 For we write no other thing to you, but rather what ye read or also acknowledge. And I hope ye will also acknowledge until the end,
Jo mēs cita nekā jums nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt, jeb arī saprotat; un es ceru, ka jūs arī pavisam sapratīsiet:
14 as also ye did acknowledge us in part, because we are your boast, just as ye also are ours in the day of the Lord Jesus.
Tā kā jūs kaut cik mūs jau esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, itin kā arī jūs esat mūsu gods Tā Kunga Jēzus dienā.
15 And in this confidence I intended to come to you earlier, so that ye might have a second benefit,
Un tādā uzticībā es jau papriekš gribēju pie jums nākt, ka jūs atkal dabūtu kādu žēlastību,
16 and to pass through you into Macedonia, and to come again from Macedonia to you, and by you to be helped on the way toward Judea.
Un caur jums iet uz Maķedoniju un atkal no Maķedonijas nākt pie jums, un no jums pavadīts tapt uz Jūdu zemi.
17 Therefore intending this, did I accordingly employ anything in lightness? Or what I decide, do I decide according to flesh, so that it would be with me the yes, yes and the no, no?
Vai tad nu to apņemdamies neapdomīgi esmu darījis? Jeb vai pēc miesas prāta to apņemos, ko apņemos, ka pie manis būtu „jā jā“arī „nē nē“?
18 But God is faithful, because our word toward you became not, yes and no.
Bet Dievs ir uzticīgs, ka mūsu vārdi uz jums nav bijuši jā un nē.
19 For the Son of God, Jesus Christ who was proclaimed among you by us (by me and Silvanus and Timothy) became not, yes and no, but in him has become, yes.
Jo Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas jūsu starpā caur mums ir sludināts, caur mani un Silvanu un Timoteju, nebija jā un nē, bet jā ir bijis iekš Viņa;
20 For as many as be promises of God, in him is the Yes, and in him the Truly, for glory to God through us.
Jo cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir iekš Viņa jā un iekš Viņa Āmen, Dievam par godu caur mums.
21 Now he who establishes us with you in Christ, and who anointed us, is God.
Bet Tas, kas mūs un jūs stiprina iekš Kristus, un kas mūs ir svaidījis, Tas ir Dievs;
22 He also is who put a seal on us, and who gave the pledge of the Spirit in our hearts.
Tas mūs arī ir apzieģelējis un devis Tā Gara ķīlu mūsu sirdīs.
23 But I call God for a witness upon my soul, that I did not yet come to Corinth, sparing you.
Bet es Dievu piesaucu par liecinieku savai dvēselei, ka es tādēļ vien vēl neesmu nācis uz Korintu, ka es jūs saudzētu.
24 Not because we lord over your faith, but are co-workmen of your joy, for by faith ye stand.
Ne tā kā mēs valdām par jūsu ticību, bet mēs esam jūsu prieka palīgi; jo jūs stāvat ticībā.
