Fweny 4
1 Bangʼe ne angʼicho mi aneno dhoot moyaw e polo. To dwol machalo gi turumbete mane asewinjo mokwongo kawuoyo koda cha nowachona niya, “Bi malo ka mondo anyisi gik mabiro timore bangʼ wechegi.”
Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un tā pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.
2 Roho nopongʼa mana gisano mi aneno kom duongʼ e polo ka ngʼato obetie.
Un tūdaļ es biju garā, un redzi, tur goda krēsls bija celts debesīs, un tur Viens sēdēja uz tā goda krēsla.
3 Ngʼat mane obetie komno ne kite nenore ka kite ma nengogi tek miluongo ni jaspa gi sardus. Kit lihudu mar koth man-gi kido machalo emerald ne olworo kom duongʼno.
Un ģīmis Tam, kas tur sēdēja, bija līdzīgs jaspis un sardis akmenim; un visapkārt tam goda krēslam bija varavīksne, kas izskatījās tā kā smaragds.
4 Kom duongʼno ne olwor gi kombe moko piero ariyo gangʼwen ma jodongo piero ariyo gangʼwen obedoe. Ne girwakore gi lewni marochere to e wigi negirwake osimbe mag dhahabu.
Un visapkārt ap to goda krēslu bija divdesmit četri krēsli, un uz tiem krēsliem es redzēju divdesmit četrus vecajus sēžam, apģērbtus baltām drēbēm, un tiem bija zelta kroņi uz galvām.
5 Polo ne mil kendo mor kariadore koa e kom duongʼno, E nyim kom duongʼno ne nitie teyni abiriyo maliel. Magi e roho abiriyo mag Nyasaye.
Un no tā goda krēsla iziet zibeņi, pērkoni un balsis; un tur bija septiņi degoši eļļas lukturi, kas tā goda krēsla priekšā deg; tie ir tie septiņi Dieva gari.
6 Bende e nyim kom duongʼno ne nitie gimoro manenore ka nam machalo gi kio mar rangʼi, to orieny ka pi. E dier komno tir gi alworane ne nitie gik moko angʼwen mangima man-gi wenge mangʼeny yo ka nyimgi kod yo ka tokgi.
Un tā goda krēsla priekšā bija tā kā glāzes jūra, kristālam līdzīga, un tā goda krēsla vidū un visapkārt ap to goda krēslu četri dzīvi radījumi, pilni ar acīm priekšā un aizmugurē.
7 Gima ngima mokwongo ne chalo gi sibuor, mar ariyo ne chalo gi nyarwath, mar adek ne lela wangʼe chalo gi mar dhano, to mar angʼwen ne chalo gi ongo mafuyo.
Un tas pirmais no tiem dzīviem bija lauvam līdzīgs, un tas otrais vērsim līdzīgs, un tam trešam bija tā kā cilvēka vaigs, un tas ceturtais bija skrejošam ērglim līdzīgs.
8 Moro ka moro kuom gik mangimago ne nigi bwombe auchiel kendo ne gin gi wenge mathoth molworo dendgi nyaka e bwo bwombegi. Odiechiengʼ gi otieno duto negisiko kagiwacho niya,
Un tiem četriem dzīviem bija ikvienam seši spārni, un tie bija visapkārt un iekšpusē pilni ar acīm, un tie bez atpūšanās dienām naktīm sauc: svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Dievs, Tas Visuvaldītājs, kas bijis un kas ir un kas nāk.
9 E seche duto ka gik mangimago nedwoko erokamano ka gipako kendo puoyo Jal mane obedo e kom duongʼ kendo mangima nyaka chiengʼ; (aiōn g165)
Un kad tie dzīvie godu un slavu un pateikšanu dod Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, kas dzīvo mūžīgi mūžam, (aiōn g165)
10 to jodongo piero ariyo gangʼwen-go ne podho e nyim ngʼat mobet e kom duongʼ ka gilamo Jal Mantie nyaka chiengʼ. Negibolo osimbegi e nyim kom duongʼ kagiwacho niya: (aiōn g165)
Tad tie divdesmit četri vecaji nometās zemē priekš Tā, kas sēž uz tā goda krēsla, un pielūdz To, kas dzīvo mūžīgi mūžam, un met savus kroņus tā goda krēsla priekšā sacīdami: (aiōn g165)
11 “Yaye Ruodhwa kendo Nyasachwa, iwinjori yudo duongʼ gi pak kod teko, nimar nichweyo gik moko duto, kendo kuom dwaroni ne ochwegi, kendo gibedo mangima.”
Kungs, Tu esi cienīgs ņemt godu un slavu un spēku, jo Tu visas lietas esi radījis un caur Tavu prātu tās ir un ir radītas.
