< Zaburi 122 >

1 Wer ma ji wero kadhi e hekalu. Mar Daudi. Ne amor gi joma nowachona niya, “Wadhiuru e od Jehova Nyasaye.”
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
2 Tiendewa ochungʼ e dhorangeyeni, yaye Jerusalem.
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 Jerusalem oger ka dala ma ji odakie machiegni motenore.
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
4 Kanyo e kama ogendini idho dhiye, ogendini mag Jehova Nyasaye dhi kuno, mondo opak nying Jehova Nyasaye ka giluwo chike mane omi Israel.
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
5 Kanyo ema kombe loch mag ngʼado bura nitie gin kombe loch mag jood Daudi.
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
6 Lamuru mondo Jerusalem obed gi kwe. Lamuru niya, “Mad joma oheri bed gi kwe.
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
7 Mad kwe yudre ei alworani, adier kwe mondo obedi ei ohinga mochieli.”
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
8 Nikech owetena gi osiepena modak e iyi, awacho niya, “Jerusalem mondo obed gi kwe.”
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
9 Nikech wach od Jehova Nyasaye ma Nyasachwa, adwaro ni idhi maber.
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

< Zaburi 122 >