Ngeche 7
1 Wuoda, rit wechena kendo ipand chikena e chunyi.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Rit chikena to ibiro bedo mangima; rit puonjna mana kaka dirit tong wangʼi.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Twegi e lith lweti kendo ndikgi e chunyi maiye.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Wach ne rieko niya, “In e nyaminwa,” to luong ngʼeyo tiend wach ni watni;
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 ginimi itangʼ ni dhako ma jachode, inibed mabor gi dhako mabayo kaachiel, kod wechene malombo ji.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Ka nangʼicho oko gie dirisa mar oda,
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 ne aneno e dier joma ngʼeyogi tin, ne afwenyo e dier yawuowi matindo, rawera maonge gi rieko.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Ne owuotho e wangʼ yo makadho but od dhakono, kowuotho kochiko od dhakono,
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 ka piny ngʼiringʼiri, ka piny dwaro yuso, e kindeno ma mudho mako piny.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Eka apoya nono dhakono nowuok mondo oromne, korwakore kaka ochot mopongʼ gi paro marach.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 En dhako ma wangʼe tek kendo maonge wichkuot, tiendene susni ma ok obed e ot;
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 sani onene e yo, to bangʼ sa matin en kuonde chokruok, kendo e kuonde mopondo duto oyudore.
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Omiyo nokwake mi onyodhe, gi wangʼ matek, nowachone niya:
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 “An gi misango mar lalruok e oda, kawuononi asechopo singruok maga.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Omiyo ne abiro mondo arom kodi, asemanyi to koro aseyudi!
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Asepedho kitandana gi suke mokikokiko moa Misri.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Asekiro moo e kitandana, gin modhi mangʼeny mangʼwe ngʼar gi mane-mane kod obala ndago.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Bi, wadhi wayud mor mar hera nyaka piny ru, mondo wabed mamor ka wawinjo maber e hera!
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Chwora ok nitiere dala; osedhiyo e wuoth mabor.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Nokawo mifukone mopongʼ gi pesa, kendo ok obi duogo dala nyaka bangʼ ndalo mogwarore.”
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Kamano, dhakono nowuonde gi weche mamit; mi nohoye kendo odhi kode.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Gikanyono noluwe kodhi kode mana ka rwadh bwoch mitero kar yengʼo, kata ka mwanda madonjo e obeto
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 nyaka asere chwowe mahob chunye, kata ka winyo madhiyo e obadho ma ochikne, ka ok ongʼeyo ni ngimane ni e tho!
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Koro un yawuota winjauru, chikuru itu ne gima awacho.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Kik uyie mondo chunyu odhi e yorene, kata bayo e yorene.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Oseketho ngima ji mangʼeny, kendo osemiyo ji mathoth mak kwanre otho.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
