Ngeche 24
1 Kik nyiego maki gi joricho bende kik iyie chunyi gomb bedo e chokruok margi;
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 nimar chunjegi chano timo mamono to dhogi wacho mana gik makelo chandruok.
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 Rieko ema igerogo ot, to kuom winjo ogurore mosiko;
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 kuom ngʼeyo, utene maiye ipongʼo gi gik moko ma ok yudo yot kod mwandu mabeyo.
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 Ngʼat mariek nigi teko maduongʼ; to ngʼat man-gi ngʼeyo medo teko;
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 nimar dhiyo e lweny dwaro ni ongʼadni rieko, to bedo gi loch dwaro jongʼad rieko mangʼeny.
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 Rieko bor moyombo ngʼat mofuwo; e kar bura mar alap oonge gi gima onyalo wacho.
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 Ngʼat machano gima rach biro ngʼere kaka ja-andhoga.
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 Andhoga mar fuwo en richo, to ji mon kod ja-jar ji.
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 Ka tekri orumo mipodho e kinde mar lweny, to mano kaka tekri tin!
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 Res jogo mitero kar tho; mak jogo mawuotho ka tangni dhiyo kar yengʼo.
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 Ka iwacho niya, “Ne ok wangʼeyo gimoro kuom wachni,” donge ngʼatno mapimo chuny dhano ongʼeyo wachno? Donge ngʼat morito kendo ngʼiyo ngimani ongʼeyogo? To donge obiro chulo ngʼato ka ngʼato mowinjore gi timbene?
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 Wuoda, cham mor kich, nimar ober; mor kich moa e pedni mar kich nigi ndhandhu mamit.
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 Ngʼe bende ne rieko mit ni chunyi; ka iyude, nitie geno mar ndalo mabiro kuomi, to genoni ok nongʼad oko.
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 Kik ibut ka ngʼat marach mondo iketh od ngʼat makare, kik iyak dalane,
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 kata bedni ngʼat makare ogore piny nyadibiriyo, pod obiro chungo kendo; to joricho igoyo piny gi masira.
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 Kik ibed mamor gi masiche mag jasiki, ka ochwanyore, kik iyie chunyi bed mamor;
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 nimar Jehova Nyasaye biro neno kendo golo mirimbe oko kuome.
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 Kik ibed maluor nikech joricho kata kik nyiego maki kod joma timbegi richo,
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 nimar jaricho onge gi geno mar ndalo mabiro, kendo taya mar ngʼat marach ibiro nego.
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 Wuoda, luor Jehova Nyasaye kod ruoth morito piny, kendo kik iriwri gi joma kwede,
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 nimar ji ariyogo biro kelonegi chandruok apoya nono, to en ngʼa ma dingʼe ni en chandruok manade ma ginyalo kelo?
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 Magi bende gin weche mag jomariek: Luoro wangʼ kuom ngʼado bura ok ber:
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 Ngʼatno mowachone jaketho niya, “In kare ionge ketho” ji biro kwongʼe to piny kwede.
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 To nobed maber gi jogo makumo joma oketho, kendo gweth mogundho nobed kodgi.
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 Dwoko maratiro nyiso ni mano osiepni mar adier.
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 Tiek tijeni ma oko kendo ik puothegi; bangʼ mano, eka iger odi.
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 Kik ibed janeno e wach jabuti kaonge gima omiyo, kata tiyo gi dhogi mondo iriambi.
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 Kik iwach niya, “Abiro timone mana kaka osetimona; abiro chulo ngʼatno mana kaka notimona.”
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Nakadho but puoth jasamuoyo, kakadho but puoth olemb mzabibu mar ngʼat maonge gi rieko;
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 kudho notwi kuonde duto, puodho duto noim gi buya, to ohinga mar kidi nomukore.
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 Naketo chunya nono gino mane aneno to napuonjora kuom gino mane aneno.
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 Nindo matin, ayula wangʼ matin, kwakruok matin kiyweyo,
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 to dhier biro monji ka janjore kendo chan ka jalweny momanore.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
