Kwan 20
1 E dwe mokwongo oganda jo-Israel duto nochopo e Thim mar Zin, kendo negidak Kadesh. Kanyo ema Miriam nothoe moike.
Un pirmā mēnesī visa Israēla bērnu draudze nāca Cin tuksnesī, un tie ļaudis apmetās Kādešā, un Mirjame tur nomira un tapa tur aprakta.
2 Koro ne onge pi mane ogandani nyalo modho, kendo ji nochokore mondo okwed Musa gi Harun.
Un tai draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu.
3 Negidhawo gi Musa kagiwacho niya, “Mad ne bed ni watho e kinde mane owetewa otho e nyim Jehova Nyasaye!
Un tie ļaudis strīdējās ar Mozu un runāja sacīdami: kaut būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi bojā gāja priekš Tā Kunga!
4 Angʼo momiyo ikelo oganda Jehova Nyasaye e thimni, mondo mi wan kod jambwa watho kaye?
Kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi uz šo tuksnesi, ka še mums un mūsu lopiem jāmirst?
5 Angʼo momiyo ne igolowa Misri mondo ikelwa e piny malichni? Pinyni onge gi cham kata ngʼowu, mzabibu kata olembe mongʼinore to bende onge kata mana pi modho!”
Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes un mūs atveduši šai posta vietā? tā nav sējama vieta, nedz vīģu nedz vīnu dārzu nedz granātābolu vieta, te arī ūdens nav, ko dzert.
6 Musa kod Harun nowuok koa e chokruok kochiko dhoranga Hemb Romo mi gipodho auma, kendo duongʼ mar Jehova Nyasaye nofwenyorenegi.
Tad Mozus un Ārons gāja no tās draudzes pie saiešanas telts durvīm un metās uz savu vaigu; un Tā Kunga godība viņiem parādījās.
7 Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
8 “Kaw odunga, kod owadu Harun mondo uchok jo-Israel kaachiel. Wuo kod lwanda ka gineno kendo pi biro chwer koa kuome. Ibiro golo pi kowuok e lwandano ne oganda mondo gin kod jambgi gimodhi.”
Ņem to zizli un salpulcini to draudzi, tu un Ārons, tavs brālis, un runājiet uz to klinti priekš viņu acīm, tad tā dos ūdeni; tā tu viņiem izdabūsi ūdeni no klints un dzirdināsi to draudzi un viņas lopus.
9 Omiyo Musa nokawo odunga e nyim Jehova Nyasaye mana kaka ne ochike.
Tad Mozus ņēma to zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10 En kod Harun nochoko chokruok kanyakla e nyim lwanda kendo Musa nowachonegi niya, “Winjuru, un jongʼanyogi, bende ochuno ni nyaka wamiu pi kowuok e lwandani?”
Un Mozus un Ārons sapulcēja to draudzi pie tās klints, un viņš uz tiem sacīja: klausāties jel, jūs pārgalvji, vai mēs jums izdabūsim ūdeni no šīs klints?
11 Eka Musa norieyo bade malo mi ochwado lwandano nyadiriyo gi odunga mare. Pi nobubni oko, kendo ogandago gi jambgi nomodho.
Tad Mozus pacēla savu roku un sita to klinti ar savu zizli divreiz, tad iznāca daudz ūdens ārā, tā ka tā draudze un viņas lopi dzēra.
12 To Jehova Nyasaye nowacho ne Musa kod Harun niya, “Nikech ne ok uketo genou kuoma chuth mondo umiya duongʼ kaka ngʼama ler e nyim jo-Israel, ok unuter ogandani e piny ma amiyogi.”
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu, tādēļ ka jūs Man neesat ticējuši un Mani neesat svētījuši priekš Israēla bērnu acīm, tādēļ jūs šo draudzi neievedīsiet tai zemē, ko Es tiem esmu devis.
13 Magi ne gin pige mag Meriba, kama jo-Israel nongʼurie gi Jehova Nyasaye kendo mano e kama nonyisore owuon kaka ngʼama ler e kindgi.
Šis ir tas Meribas (strīdus) ūdens, kur Israēla bērni ar To Kungu strīdējās, un Viņš pie tiem svēts parādījās.
14 Musa nooro joote moa Kadesh ir ruodh Edom, kowacho kama: “Ma e gima owadu Israel wacho: Ingʼeyo tije matek duto ma wasebedo godo.
Tad Mozus sūtīja vēstnešus no Kādešas pie Edoma ķēniņa: tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas tās bēdas, kas mums uzgājušas,
15 Kwerewa nodhi Misri, kendo negidak kuno kuom higni mathoth. Jo-Misri nosandowa kod wuonewa,
Ka mūsu tēvi ir nogājuši uz Ēģiptes zemi, un ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptes zemē, un ka ēģiptieši mums un mūsu tēviem ir ļaunu darījuši.
16 to kane waywakne Jehova Nyasaye, nowinjo ywakwa kendo nooro malaika mi ogolowa waa Misri. “Koro wan Kadesh ka, ma en dala mantiere but piny ma irito.
Tad mēs brēcām uz To Kungu, un Viņš klausīja mūsu balsi un sūtīja eņģeli un mūs izveda no Ēģiptes zemes, un redzi, mēs esam Kādešas pilsētā tavu robežu malā.
17 Yienwa wakal e pinyi. Ok wananyon puodho moro amora kata puoth mzabibu, kata modho pi moa e soko moro amora. Wabiro mana luwo yor ruoth tir kendo ok wanagom yo korachwich kata koracham nyaka wakal pinyi duto.”
Ļauj mums iet caur tavu zemi; mēs neiesim pār druvām, ne caur vīna dārziem, nedz dzersim ūdeni no akām, pa lielceļu mēs iesim un negriezīsimies ne pa labo ne pa kreiso roku, tiekams būsim izgājuši caur tavām robežām.
18 To Edom nodwoko niya, “Ok unyal luwo ka; ka utemo, to wabiro wuok riat kendo wamonju gi ligangla.”
Bet Edoms uz to sacīja: tev nebūs iet caur mums, citādi es tev iziešu pretī ar zobenu.
19 Jo-Israel nodwoko niya, “Wabiro luwo yo maduongʼ tir, kendo ka wan kata jambwa omodho piu mora amora, to wabiro chulo. Wadwaro mana kalo kanyo ka wawuotho gi tiendwa; maonge gimoro amora machielo mwadwaro timo.”
Tad Israēla bērni sacīja uz viņu: pa lielceļu mēs iesim, un ja dzersim no tava ūdens, mēs ar saviem lopiem, tad par to dosim maksu; cita nekā negribam kā kājām iet cauri.
20 Negidwoko kendo niya, “Ok unyal luwo kae.” Eka Edom nochodo mar kedo kodgi gi jolweny mangʼeny kendo mager.
Un viņš sacīja: tev nebūs iet cauri! Un Edoms viņam izgāja pretī ar varenu pulku un stipru roku.
21 Nikech Edom notamore ni ok gikal e pinye, Israel nowere kodgi.
Tā Edoms Israēlim aizliedza un viņam neļāva iet caur savām robežām; un Israēls griezās nost no viņa.
22 Oganda duto mar Israel nowuok Kadesh mi gibiro Got Hor.
Un tie aizgāja no Kādešas, un visa Israēla bērnu draudze nāca pie Hora kalna.
23 E Got Hor machiegni gi tongʼ mar Edom, Jehova Nyasaye nowacho ne Musa gi Harun niya,
Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu pie Hora kalna, pie Edoma zemes robežām, sacīdams:
24 “Harun nochokre gi joge. Ok enodonji e piny mamiyo jo-Israel, nikech un ji ariyogi nungʼanyo ne chikena e pige mag Meriba.
Āronam būs tapt piepulcinātam pie saviem ļaudīm, jo viņš nenāks tai zemē, ko Es dodu Israēla bērniem, tāpēc ka jūs Manam vārdam esat pretī turējušies pie strīdus ūdens.
25 Kaw Harun kod wuode Eliazar mondo itergi e Got Hor.
Ņem Āronu un viņa dēlu Eleazaru, un ved tos augšā uz Hora kalnu.
26 Lony lep Harun kendo irwakne wuode ma Eliazar, nimar Harun biro riwore gi jogi; mi otho kanyo.”
Un novelc Āronam viņa drēbes un apvelc tās Eleazaram, viņa dēlam, jo Ārons tur taps piepulcināts un nomirs.
27 Musa notimo kaka Jehova Nyasaye nowachone: Negidhi e Got Hor ka oganda duto neno.
Tad Mozus darīja, itin kā Tas Kungs bija pavēlējis. Un tie uzkāpa uz Hora kalnu priekš visas draudzes acīm.
28 Musa nogolo lep Harun mi orwako ne wuode ma Eliazar. Kendo Harun notho ewi godno. Eka Musa kod Eliazar nolor oa ewi got,
Un Mozus Āronam novilka viņa drēbes un tās apvilka Eleazaram, viņa dēlam.
29 kendo ka oganda duto nowinjo ni Harun osetho, to jo-Israel noywage kuom ndalo piero adek.
Un Ārons tur nomira, tā kalna galā; tad Mozus un Eleazars nāca no kalna zemē. Kad nu visa draudze redzēja Āronu esam nomirušu, tad viss Israēla nams Āronu apraudāja trīsdesmit dienas.
