Kwan 15
1 Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 “Wuo gi jo-Israel kendo iwachnegi ni, ‘Bangʼ ka usedonjo e piny mamiyouni kaka kar dak
Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs savā zemē nāksiet, ko Es jums došu,
3 kendo uchiwone Jehova Nyasaye misengini miwangʼo pep koa kuom kweth mag dhok kata mag jamni, kaka gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar mamoro Jehova Nyasaye bed ni gin misengini miwangʼo pep, chiwo mar hera, chiwo mag kwongʼruok kata mago mag nyasi.
Un jūs Tam Kungam gribat nest uguns upuri, dedzināmo upuri vai kaujamu upuri, vai pēc īpaša solījuma vai no laba prāta, vai savos noliktos svētkos, lai būtu Tam Kungam par saldu smaržu, no lieliem vai sīkiem lopiem,
4 Bangʼe ngʼama kelo chiwo mare nokelne Jehova Nyasaye chiwo mar cham maromo achiel kuom apar mar efa mar mogo mayom moruw gi achiel kuom angʼwen mar lita mar mo.
Tad tam, kas savu upuri Tam Kungam pienes, būs upurēt ēdamu upuri no desmitās tiesas kviešu miltu, kas ir sajaukti ar ceturksni inna eļļas;
5 Bende nyaka uchiw achiel kuom angʼwen mar lita mar divai mondo obed misango miolo piny kuom nyarombo ka nyarombo mutimogo misango miwangʼo pep kata misango mar nyasi.
Un vīnu par dzeramu upuri vienu ceturksni inna tev būs sataisīt pie tā dedzināmā upura, vai pie tā kaujamā upura, pie ikviena upurējama jēra.
6 “‘Ka chiayo mitimogo misangono en im, to mogo mitimogo misango mar cham nyaka bed kilo angʼwen gi nus moruw gi mo moromo lita achiel gi nus,
Vai kad auns top upurēts, tev ēdamu upuri būs sataisīt no divām desmitām kviešu miltu, kas sajaukti ar trešo tiesu inna eļļas;
7 kendo uchiw lita achiel gi nus mar divai kaka misango miolo piny. Kamano e kaka unuchiwne Jehova Nyasaye misango madungʼ tik mangʼwe ngʼar ne Jehova Nyasaye.
Un vīnu par dzeramu upuri tev būs upurēt trešu tiesu inna par saldu smaržu Tam Kungam,
8 “‘To ka en nyarwath ema utimogo ne Jehova Nyasaye misango miwangʼo pep, kata misango mar sawo, kaka singruok mowal kata chiwo mar lalruok ne Jehova Nyasaye,
Bet ja tu jaunu vērsi gribi sataisīt par dedzināmo upuri, vai kaujamu upuri, kāda īpaša solījuma dēļ, vai par pateicības upuri Tam Kungam,
9 to ukel rwath kaachiel gi chiwo mar cham maromo kilo ariyo mar mogo mayom moru gi nus mar lita mar mo.
Tad pie tā jauna vērša būs pielikt ēdamu upuri, proti trīs desmitās kviešu miltu, kas sajaukti ar pusinnu eļļas;
10 Bende ukel nus mar lita mar divai kaka misango miolo piny. Obiro bedo chiwo mowangʼ miwangʼo, ma en gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar mamoro Jehova Nyasaye.
Un vīnu tev būs upurēt par dzeramu upuri, pusinnu, par uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam.
11 Rwath ka rwath, im ka im, rombo ka rombo, kata nyadiel ka nyadiel, nyaka losi e yo machal kamano.
Tā lai top darīts ar ikvienu vērsi vai ar ikvienu aunu vai ar jēru vai kazlēnu.
12 Timuru ma ne misengini duto mag jamni moro ka moro.
Pēc tā skaita, ko jūs sataisīsiet, jums tā būs darīt ar ikvienu pēc viņu skaita.
13 “‘Ngʼato angʼata monywol e pinyni ma ja-Israel nyaka tim gigi, ka okelo chiwo molos gi mach kaka gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar mamoro Jehova Nyasaye.
Ikvienam iedzīvotājam šās lietas tā būs darīt, kad upurē uguns upuri par saldu smaržu Tam Kungam.
14 To ne tiengʼ mabiro, kinde duto ma japiny moro kata ngʼato angʼata modak e kindu okelo misango molos gi mach kaka gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar mamoro Jehova Nyasaye, nyaka otim mana kaka utimo.
Un ja kāds svešinieks pie jums piemīt, vai ja kas jūsu starpā ir pie jūsu pēcnākamiem, un Tam Kungam par saldu smaržu grib nest uguns upuri, tam būs tā darīt, kā jūs darāt.
15 Oganda jo-Israel nyaka bed gi chike machalre ne tiengʼ mabiro kod jopinje mamoko; ma en singo mochwere ne tiengʼ mabiro. Un kod jopinje mamoko nubed machalre e nyim Jehova Nyasaye:
Visai draudzei lai ir vienāds likums, jums un tam svešiniekam, kas pie jums piemīt, likums mūžīgi jūsu pēcnākamiem: tā kā jūs, tāpat lai ir tas svešinieks Tā Kunga priekšā.
16 Chik achiel ema omakou machalre gi jopinje mamoko modak e dieru.’”
Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un tam svešiniekam, kas pie jums piemājo.
17 Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
18 “Wuo gi jo-Israel kendo iwachnegi kama: ‘Ka udonjo e piny ma ateroue,
Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,
19 kendo uchamo chiemb pinyno, to uchiw bathe moko kaka misango ne Jehova Nyasaye.
Kad jūs ēdīsiet tās zemes maizi, tad jums Tam Kungam būs upurēt cilājamu upuri.
20 Chiw cham moa e nyak mokwongo mar lopi kendo ichiwe kaka misango moa e laru mar dino cham.
Savas mīklas pirmajus, vienu karašu jums būs upurēt par cilājamu upuri, itin kā to cilājamo upuri no klona, tā jums to būs upurēt.
21 E tienge duto mabiro nyaka ugol misangoni ne Jehova Nyasaye koa e nyak mokwongo mar lopi.
No savas mīklas pirmajiem jums Tam Kungam būs dot cilājamu upuri līdz jūsu pēcnākamiem.
22 “‘Ka e kia maru ok urito chike mane Jehova Nyasaye omiyo Musa,
Un kad jūs netīši apgrēkosities un nedarīsiet visus šos baušļus, ko Tas Kungs uz Mozu ir runājis,
23 ma gin chike mane omiyou kokalo kuome, chakre e kinde mane Jehova Nyasaye ochiwogie kendo ka gidhi nyime nyaka e tienge mabiro;
Visu, ko Tas Kungs jums caur Mozu pavēlējis, no tās dienas, kad Tas Kungs to pavēlējis, un tā projām līdz jūsu pēcnākamiem, -
24 to ka ma otim maonge chenro ka oganda ok ongʼeyo, to oganda duto nochiw nyarwath matin kaka misango miwangʼo pep ma en gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar mamoro Jehova Nyasaye, kaachiel gi chiwo mar cham kod misango miolo piny, kod nywok kaka misango mar golo richo.
Tad, ja draudzei nezinot un netīši tas noticis, lai visa draudze upurē vienu vērsēnu no lieliem lopiem par dedzināmo upuri, par saldu smaržu Tam Kungam, līdz ar viņa ēdamo upuri un viņa dzeramo upuri, kā pienākas, un vienu āzi par grēku upuri.
25 Jadolo notim pwodhoruok ne oganda duto mag jo-Israel, kendo nowenegi richogi, nimar ne ok gingʼeyo gima negitimo kendo gisekelone Jehova Nyasaye misango mowangʼ pep kuom ketho margi kod misango mar golo richo.
Un priesterim būs salīdzināt visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem taps piedots, jo tas bija netīši grēkots; tā lai tie savu upuri nes, uguns upuri Tam Kungam, un savu grēku upuri Tā Kunga priekšā savas apgrēkošanās dēļ.
26 Oganda duto mag jo-Israel kod jopinje mamoko manie dieru nowenegi richogi, nikech ji duto notimo richo ka ok gingʼeyo.
Tad visai Israēla bērnu draudzei taps piedots, un arī tam svešiniekam, kas jūsu starpā piemīt, tāpēc ka visiem ļaudīm tas grēks noticis netīši.
27 “‘To ka ngʼato achiel ema otimo richo ka ok ongʼeyo, to nyaka ochiw diel madhako ma ja-higa achiel kaka misango mar golo richo.
Un ja kaut kāds netīši apgrēkotos, tam gada vecu kazu būs upurēt par grēku upuri.
28 Jadolo notim pwodhruok e nyim Jehova Nyasaye ne ngʼatno motimo richo ka ok ongʼeyo, kendo ka osetimne pwodhruok, nowene richo.
Un priesterim būs salīdzināt to, kas ar netīšu grēku apgrēkojies Tā Kunga priekšā; to lai salīdzina, tad viņam taps piedots.
29 Chik achielno ema oket ne ngʼato angʼata motimo richo ka ok ongʼeyo, bed ni en jakanyo ma ja-Israel kata japiny moro.
Tam, kas Israēla bērnu vidū ir dzimis, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā piemīt, vienāda bauslība lai jums ir priekš tā, kas netīši apgrēkojās.
30 “‘To ka ngʼato otimo richo gi wangʼ matek, bed ni en japinyno kata japiny moro, to ojaro Jehova Nyasaye, kendo ngʼat makamano onego ogol oko e dier jogi.
Bet tā dvēsele, kas kaut ko darīs pārgalvībā, vai tas jūsu starpā dzimis, vai tas svešinieks, - tas To Kungu zaimo, un tā dvēsele lai top izdeldēta no saviem ļaudīm.
31 Nikech osejaro wach Jehova Nyasaye kendo oketho chikene, ngʼatno nyaka gol oko; kendo richo mare nodongʼ e wiye.’”
Jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību, ar izdeldēšanu tā dvēsele pavisam lai top izdeldēta; viņas noziegums lai paliek uz viņas.
32 Kane jo-Israel ne nitie e thim, ngʼat moro noyud ka modo yien chiengʼ Sabato.
Kad nu Israēla bērni bija tuksnesī, tad tie atrada vienu vīru malku lasām dusēšanas dienā.
33 Joma ne oyude ka omodo yien nokele ir Musa gi Harun kod chokruok duto,
Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes.
34 kendo ne gikane e od twech, nikech ne ok ongʼere malongʼo gima onego timne.
Un tie to lika cietumā, jo nebija skaidri izteikts, kas ar to jādara.
35 Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya, “Ngʼatno nyaka negi. Chokruok duto nyaka chiele gi kite e oko mar kambi.”
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: to vīru būs nokaut, visa draudze lai viņu akmeņiem nomētā ārā aiz lēģera.
36 Omiyo ogandago nogole oko mar kambi kendo negichiele gi kite motho, mana kaka Jehova Nyasaye nochiko Musa.
Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz lēģera, un viņu akmeņiem nomētāja, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
37 Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
38 “Wuo gi jo-Israel kendo iwachnegi kama: ‘Ne tiengʼ duto mabiro nyaka umin usi e riak lepu ka usi moro ka moro olwor gi kido marambulu.
Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, ka tiem sev būs taisīt pušķus drēbju stūros, līdz saviem pēcnākamiem, un pazilu auklu likt pie tiem stūru pušķiem.
39 Usi momin molier e riak lepugo nomi unupar chike duto mag Jehova Nyasaye, mondo omi uritgi ma ok uteroru gi gombo mag chunjeu kod wengeu uwegi.
Un tos pušķus jums tāpēc būs nest, ka jūs tos uzskatot pieminat visus Tā Kunga baušļus un pēc tiem dariet, un nestaigājiet pēc sava sirds prāta un sava acu kāruma, tam pakaļ maukodami.
40 Bangʼ mano unupar mar rito chikena duto kendo nowalu tenge ne Nyasachu.
Lai jūs pieminat un darāt visus Manus baušļus un savam Dievam esiet svēti.
41 An e Jehova Nyasaye ma Nyasachu, mane ogolou Misri mondo obed Nyasachu. An Jehova Nyasaye ma Nyasachu.’”
Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums esmu par Dievu, Es Tas Kungs, jūsu Dievs.
