Kwan 13
1 Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:
2 “Or jomoko odhi onon piny Kanaan, ma onego ami jo-Israel. Koa e dhoot ka dhoot manie oganda inior achiel kuom jotendgi.”
Izsūti vīrus, kas izlūko Kanaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; no ikvienas cilts tev būs sūtīt vienu vīru, kas visi ir virsnieki viņu starpā.
3 Kaluwore gi dwond Jehova Nyasaye, Musa noorogi ka gia e Thim mar Paran. Jogi duto ne gin jotend jo-Israel.
Tad Mozus tos izsūtīja no Pārana tuksneša pēc Tā Kunga vārda; visi tie vīri bija Israēla bērnu virsnieki.
4 Magi e nying-gi, koa e dhood Reuben ne en Shamua wuod Zakur;
Un šie ir viņu vārdi: no Rūbena cilts Šamuūs, Zakura dēls,
5 koa e dhood Simeon, ne en Shafat wuod Hori;
No Sīmeana cilts Sāfats, Horija dēls,
6 koa e dhood Juda, ne en Kaleb wuod Jefune;
No Jūda cilts Kālebs, Jefunna dēls,
7 koa e dhood Isakar, ne en Igal wuod Josef;
No Īsašara cilts Jiģeāls, Jāzepa dēls,
8 koa e dhood Efraim, ne en Hoshea wuod Nun;
No Efraīma cilts Hošejs, Nuna dēls,
9 koa e dhood Benjamin, ne en Palti wuod Rafu;
No Benjamina cilts Paltus, Rapus dēls,
10 koa e dhood Zebulun, ne en Gadiel wuod Sodi;
No Zebulona cilts Gadiēls, Sodija dēls,
11 koa e dhood Manase (ma en dhood Josef), ne en Gadi wuod Susi;
No Jāzepa cilts, (tas ir) no Manasus cilts Gadus, Susus dēls,
12 koa e dhood Dan, ne en Amiel wuod Gemali;
No Dana cilts Amiēls, Ģemalus dēls,
13 koa e dhood Asher, ne en Sethur wuod Mikael;
No Ašera cilts Seturs, Mihaēla dēls,
14 koa e dhood Naftali, ne en Nabi wuod Vofsi;
No Naftalus cilts Nakbus, Vafsus dēls,
15 koa e dhood Gad, ne en Geuel wuod Maki.
No Gada cilts Geuēls, Māhus dēls.
16 Magi e nying chwo mane Musa ooro mondo onon piny Kanaan. (Musa nomiyo Hoshea wuod Nun nying ni Joshua.)
Šie ir to vīru vārdi, ko Mozus sūtīja, to zemi izlūkot. Un Mozus nosauca Hošeju, Nuna dēlu, (par) Jozua.
17 Kane Musa oorogi mondo gidhi ginon piny Kanaan, nowachonegi niya, “Luwuru Negev kendo udhi nyaka piny manie got.
Un Mozus tos sūtīja, Kanaāna zemi izlūkot, un tiem sacīja: ceļaties šeit no dienvidu(Negeba) puses un ejat augšām uz tiem kalniem.
18 Nonuru ane pinyno kaka chalo, mondo ungʼego ni joma odak kanyo gin thuondi koso ngoche, gingʼeny koso ginok?
Un apraugāt to zemi, kāda tā ir, un tos ļaudis, kas tur dzīvo, vai tie ir stipri, vai vāji, vai maz, vai daudz;
19 Nonuru ane kaka piny ma gidakieno chalo, ka ober kata orach? Nonuru ane mier ma gidakie nichalo nade, ochielgi koso ok ochielgi?
Un kāda tā zeme, kur tie dzīvo, vai tā laba vai nelaba, un kādas pilsētas tur ir, kur tie dzīvo, vai tie dzīvo lēģeros vai stiprās pilīs;
20 Lopno, to chalo nade? En lowo mamiyo koso motwo? Bende en gi yiende koso oongego? Temuru beru mondo ukel olembe moko mag pinyno.” (Ndalono ne en kinde keyo mokwongo mar mzabibu.)
Un kāda tā zeme, vai tauka, vai liesa, vai koki tur ir, vai ne. Esiet droši un ņemat līdz no zemes augļiem; jo tas notika pašā pirmo vīna ogu laikā.
21 Omiyo ne giwuok kendo neginono pinyno kochakore Thim mar Zin nyaka Rehob, kagichomo Lebo Hamath.
Un tie aizgāja un izlūkoja to zemi no Cin tuksneša līdz Rehobai, kur iet uz Amatu.
22 Ne giwuotho mi gikadho piny Negev nyaka gichopo Hebron, kama Ahiman, Sheshai kod Talmai, ma nyikwa Anak nodakie. (Hebron noger higni abiriyo motelone Zoan manie piny Misri.)
Un tie aizgāja no dienvidu(Negeba) puses un nāca Hebronē, un tur bija Aķimans, Zezaūs un Talmaūs, Enaka bērni. Bet Hebrones pilsēta bija celta septiņus gadus priekš Coana Ēģiptes zemē.
23 Kane gichopo e Holo mar Eshkol, ne gitongʼo bad yath achiel motingʼo pumbi mar olemb mzabibu. Ji ariyo kuomgi notingʼe e luth kaachiel gi gik mongʼinore kod ngʼowu.
Un tie nāca pie Eškoles upes un nogrieza tur vienu zaru ar vīna ķekaru, to divi nesa uz nesamās kārts, - arī granātābolus un vīģes.
24 Kanyo niluongo ni Holo mar Eshkol nikech negingʼado bad olemb mzabibu mochiek.
Šī vieta tapa nosaukta Eškoles upe, pēc tā vīna ķekara, ko Israēla bērni tur bija nogriezuši.
25 Bangʼ ndalo piero angʼwen negidwogo ka gia nono pinyno.
Un tie griezās atpakaļ no tās zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām.
26 Negidwogo ir Musa gi Harun kod oganda jo-Israel duto e dala Kadesh manie Thim Paran. Kanyo ema ne gimiyogi dwoko kaachiel gi chokruok duto kendo neginyisogi olemo machiek e pinyno.
Un tie gāja un nāca pie Mozus un pie Ārona un pie visas Israēla bērnu draudzes, Pārana tuksnesī uz Kādešu, un atnesa vēsti viņam un visai draudzei un rādīja tās zemes augļus.
27 Negimiyo Musa nonro machalo kama: “Ne wadhi e piny mane iorowae, kendo en piny mopongʼ gi chak kod mor kich! Olemo moa kuno eri.
Un tie viņam teica un sacīja: mēs tai zemē esam nākuši, kurp tu mūs esi sūtījis, un patiesi, tur tek piens un medus, un šis ir viņas auglis.
28 Joma odak kuno nigi teko mangʼeny, kendo gidakie mier madongo mochiel motegno kendo malich. Bende ne waneno nyikwa Anak kuno.
Bet tik stipri ļaudis tai zemē dzīvo un tās pilsētas ir stipras un ļoti lielas; mēs tur arī Enaka bērnus esam redzējuši.
29 Jo-Amalek odak Negev; jo-Hiti, jo-Jebus kod jo-Amor odak e piny manie got; to jo-Kanaan odak machiegni gi dho nam e alwora mar Jordan.”
Amalekieši dzīvo tai zemē pret dienvidiem, bet Hetieši un Jebusieši un Amorieši dzīvo kalnos, un Kanaānieši dzīvo pie jūras un Jardānes malā.
30 Eka Kaleb nokwero ji mondo olingʼ e nyim Musa kendo nowacho niya, “Wadhiuru kendo wakaw pinyno, nimar wanyalo kawe.”
Tad Kālebs apklusināja tos ļaudis Mozus priekšā un sacīja: iedami iesim augšup un mēs to ieņemsim, jo mēs to tiešām uzvarēsim.
31 To joma nodhi kode kuno nowacho niya, “Ok wanyal monjo jogo; gitek moloyowa.”
Bet tie vīri, kas viņam bija līdz gājuši, sacīja: mēs nevaram iet pret šiem ļaudīm, jo tie ir stiprāki nekā mēs.
32 Omiyo ne gilandone jo-Israel dwoko marachni kuom piny mane gidhi nono. Negiwacho niya, “Piny mane wadhi nono nego joma odak eigi. Ji mane waneno kuno gin joma robede.
Tā tie izpauda nelabu slavu no tās zemes, ko tie bija izlūkojuši, pie Israēla bērniem, sacīdami: tā zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir tāda zeme, kas savus iedzīvotājus aprij, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir vīri no liela garuma.
33 Ne waneno Nefilim kuno (nyikwa Anak aa kuom jo-Nefilim). Ne wanenore mana ka ongogo, to bende mano e kaka ne wachalo e nyimgi.”
Mēs tur arī milžu ļaudis esam redzējuši, tos Enaka dēlus no milžu cilts; mēs bijām savās acīs tā kā siseņi, un tādi paši mēs bijām viņu acīs.
