Mathayo 12
1 E kindeno Yesu noyudo kadho e kind puothe mag cham chiengʼ Sabato. To jopuonjrene nodenyo, omiyo negichako jako wi ngano moko mochiek mondo gicham.
Tanī laikā Jēzus staigāja svētdienā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vārpas plūkt un ēst.
2 Ka jo-Farisai noneno mano, negiwachone niya, “Neye! Jopuonjreni timo gima chik ok oyie mondo gitim chiengʼ Sabato.”
Bet tie farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko svētdienā darīt nav brīvi.”
3 Yesu nodwokogi niya, “Pok ne usomo gima Daudi notimo chiengʼ ma en kaachiel gi jogo mane ni kode ka kech ne kayogi?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņš bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?
4 Donge nodonjo e od Nyasaye, kendo en kaachiel gi joma ne ni kode, negichamo makati ma nosepwodhi moket tenge, ma chik ne ok oyienegi mondo gitim, makmana jodolo kende
Ka viņš ir Dieva namā gājis un tās noliktās maizes ēdis, ko ēst nebija brīvi, ne viņam, ne tiem, kas pie viņa bija, bet priesteriem vien?
5 Koso pok usomo e Chik ni chiengʼ Sabato, jodolo manie hekalu doko mogak odiechiengʼno, to ok kwan-gi kaka joketho?
Jeb vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka priesteri svētdienās svētdienu Dieva namā pārkāpj un ir nevainīgi?
6 To awachonu ni nitie ngʼato ka maduongʼ moloyo hekalu.
Bet Es jums saku, ka Tas kas šeitan, ir lielāks, nekā tas Dieva nams.
7 Ka dine bed ni usengʼeyo tiend wach mawacho ni, ‘Gima adwaro en ni ukech joweteu to ok ni uchiwna misango,’to dine ok ungʼado bura ne joma onge ketho.
Bet kad jūs zinātu, kas tas ir: “Man patīk sirds žēlastība un ne upuris,” tad jūs šos nevainīgos nebūtu notiesājuši.
8 Nikech Wuod Dhano en Ruodh Sabato.”
Jo Tas Cilvēka Dēls ir arī svētdienas kungs.”
9 Kane omedo dhi nyime koa kanyo, nodhi nyaka ei sinagogi,
Un Viņš no turienes izgājis nāca viņu baznīcā.
10 to ne nitie ngʼato kanyo ma lwete notal. Negipenjo Yesu, ka gidwaro yo ma digiyudgo ketho kuome, niya, “Bende chik oyie mondo ochang ngʼato chiengʼ Sabato?”
Un redzi, tur bija cilvēks, tam bija sakaltusi roka, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai brīvi svētdienā dziedināt?” Ka tie Viņu apsūdzētu.
11 Nowachonegi niya, “Ka ngʼato kuomu nigi rombo kendo rombono olwar ei bur chiengʼ Sabato, donge diywaye igole oko?
Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks būs jūsu starpā, kam ir viena avs, un kad tā svētdienā iekrīt bedrē, vai tas to nesatvers un neizvilks ārā?
12 To dhano donge lich moloyo rombo nyadi mangʼeny! Kuom mano, chik oyie mondo otim maber chiengʼ Sabato.”
Vai tad nu cilvēks nav daudz labāks, nekā avs? Tāpēc ir brīvi, svētdienā labu darīt.”
13 Eka nowachone ngʼatno niya, “Rie lweti,” mi norieye, kendo lwete nochango chuth, mana kaka komachielo.
Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiepi savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā viņam palika atkal vesela kā tā otra.
14 To jo-Farisai nowuok modhi kendo negichako chano kaka digineg Yesu.
Tad tie farizeji izgāja un aprunājās pret Viņu, kā tie To nomaitātu.
15 Kaka Yesu nongʼeyo chenrogino, nowuok kanyo. Ji mangʼeny noluwe, kendo nochango ji duto mane tuo,
Bet Jēzus to nomanīdams aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja.
16 kosiemogi ni kik gihul ni en ngʼa.
Un Viņš tiem piekodināja, ka tie Viņu nedarītu zināmu.
17 Mano notimore mondo gima nowachi gi dho Janabi Isaya, niya,
Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis, sacīdams:
18 “Ma e jatichna ma aseyiero, Jal ma ahero ma chunya morgo. Abiro keto Roho Maler mara kuome, kendo obiro lando adiera ne ogendini.
“Redzi, Mans kalps, ko Es izredzējies, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu.
19 Ok obi dhawo kata goyo nduru; bende onge ngʼama biro winjo dwonde e wangʼ yore.
Ne Viņš bārsies, ne brēks, un neviens nedzirdēs uz ielām Viņa balsi.
20 Kata obedo ni onenore kaka odundu mayom yom to ok notur, kendo kata obedo ni oliel ka taya ma mirimiri to ok notho, nyaka chop otel ne adiera mi lochi.
Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu.
21 Ogendini biro keto genogi e nyinge.”
Un tautas cerēs uz Viņa vārdu.”
22 Eka negikelone ngʼat man-gi jachien kendo ma muofu bende mamomo; eka Yesu nochange, momiyo koro nonyalo wuoyo kendo neno.
Tad viens velna apsēsts pie Viņa tapa novests, akls un mēms būdams. Un Viņš to darīja veselu, tā ka tas aklais un mēmais runāja un redzēja.
23 Ji duto nohum kendo nowacho niya, “Dibed ni ma e Wuod Daudi?”
Un visi ļaudis iztrūkās un sacīja: “Vai Šis nav Dāvida dēls?”
24 To ka jo-Farisai nowinjo wachno, negiwacho niya, “Ngʼatni golo jochiende gi teko mar Belzebub, ruodh jochiende.”
Bet tie farizeji to dzirdēdami, sacīja: “Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Belcebulu, velnu virsnieku.”
25 Yesu nongʼeyo parogi mi nowachonegi niya, “Pinyruoth moro amora mopogore owuon nyaka kethre, kendo dala moro amora kata ot mantiere pogruok ok nyal chungʼ.
Bet Jēzus viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā ienaidā, tā aiziet postā, un ikkatra pilsēta vai nams, kas savā starpā ienaidā, nevar pastāvēt.
26 Ka Satan riembo Satan to mano nyiso ni en gi pogruok kende owuon. Koro ere kaka pinyruodhe nyalo chungo?
Ja nu sātans sātanu izdzen, tad viņš ir ienaidā ar sevi pašu; kā tad viņa valsts var pastāvēt?
27 Ka dipo ni ariembo jochiende gi teko mar Belzebub, to jou to kara gologi gi teko mar ngʼa? Emomiyo ginibed jongʼadnu bura.
Un ja Es caur Belcebulu velnus izdzenu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji.
28 To ka ariembo jochiende gi teko mar Roho Maler to kare pinyruoth Nyasaye osebironu.
Bet ja Es caur Dieva Garu velnus izdzenu, tad Deva valstība jau pie jums atnākusi.
29 “Koso, ere kaka ngʼato nyalo monjo od ngʼat maratego mi omaye gige odhigo, ka ok otweyo ngʼatno mokwongo? Kosetimo kamano eka dohedhre mar yako gik moko e odno.
Jeb kā kas var ieiet tā stiprā namā un paņemt viņa lietas, ja tas papriekš to stipro nesaista? Un tad tas viņa namu aplaupīs.
30 “Ngʼat ma ok ni koda kedo koda, kendo ngʼat ma ok konya choko ji, keyo ji.
Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.
31 Emomiyo awachonu ni richo gi ayany moyanygo Nyasaye duto nowe ne ji, to ngʼato angʼata mowuoyo marach kuom Roho Maler ok nowene richone.
Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Tā Gara zaimošana cilvēkiem netaps piedota.
32 Ngʼato angʼata mowacho wach moro marach kuom Wuod Dhano nowene, to ngʼato angʼata mowuoyo marach kuom Roho Maler ok nowene richone, e tiengʼni kata e tiengʼ mabiro. (aiōn g165)
Un kas ko runā pret To Cilvēka Dēlu, tam tas taps piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam netaps piedots nedz šinī, nedz nākošā mūžā. (aiōn g165)
33 “Los yien obed maber eka olembe biro bedo maber, kata ket yath obed marach kendo olembene biro bedo marach, nimar yath ingʼeyo gi kit olemo monyago.
Ņemiet labu koku, tad arī viņa augļi būs labi, vai ņemiet nelāga koku, tad arī tie augļi būs nelabi; jo koks top pazīts pie saviem augļiem.
34 Un koth thuonde fu-gi, ere kaka un ma un jomaricho kamano unyalo wacho gima ber? Nimar gik mopongʼo chuny ngʼato ema wuok e dho ngʼato.
Jūs odžu dzimums, kā jūs varat ko laba runāt, ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
35 Ngʼat maber golo gik mabeyo mawuok kuom ber mokano e iye, to ngʼat marach golo gik maricho mawuok kuom rach mokano e iye.
Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu.
36 To awachonu ni chiengʼ ngʼado bura ji duto biro dwoko wach kuom weche manono ma gisewacho ka ok giparo matut.
Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā.
37 Nimar kuom wecheni iwuon miwacho ema ibiro ketigo thuolo kendo kuom wecheni iwuon miwacho ema ibiro ngʼadonigo bura.”
Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.”
38 Eka jo-Farisai moko gi jopuonj chik nowachone niya, “Japuonj wadwaro neno hono mitimo kaka ranyisi.”
Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, mēs no tevis kādu zīmi gribam redzēt.”
39 To nodwokogi niya, “Tiengʼ ma timbene richo kendo mamono manyo ranyisi mar hono! To ok bi miye moro amora makmana ranyisi mar janabi Jona.
Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Nikna un laulību pārkāpēja tauta meklē zīmi; un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme.
40 Nimar mana kaka Jona ne ni ei rech marangʼongo kuom ndalo adek odiechiengʼ gotieno, e kaka Wuod Dhano bende biro bedo ei chuny lowo kuom ndalo adek odiechiengʼ gotieno.
Jo kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielas jūras zivs vēderā, tā arī Tas Cilvēka Dēls trīs dienas un naktis būs zemes klēpī.
41 Jo-Nineve biro chungʼ e bura kaachiel gi tiengʼni kendo nongʼadnegi bura kaka joketho; nimar gin ne giweyo richo kane giwinjo yalo mar Jona, to sani koro nitie ngʼato maduongʼ moloyo Jona.
Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie no grēkiem ir atgriezušies uz Jonas sludināšanu, un redzi, šeit ir vairāk, nekā Jona.
42 Ruoth ma dhako mar piny ma milambo nochungʼ chiengʼ bura kaachiel gi tiengʼni kendo nongʼadne bura kaka jaketho, nimar nobiro koa e tungʼ piny kuma bor mondo owinj rieko Solomon, to sani koro nitie ngʼato ka maduongʼ moloyo Solomon.
Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.
43 “Ka jachien marach owuok kuom ngʼato, owuotho kuonde motwo koni gi koni, komanyo kama doyudie yweyo, to ok oyudi.
Bet kad tas nešķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu, un to neatrod.
44 Eka owacho ni, ‘Abiro dok e ot mane aaye.’ Ka ochopo to oyudo ka odno iye ninono, koyweye maler kendo ochan maber.
Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes es izgājis; un kad viņš nāk, tad tas to atrod tukšu, ar slotām mēztu un izpušķotu.
45 Eka odok kendo oomo jochiende abiriyo mamoko maricho moloye, kendo gibiro gidonj mi gidag kanyo. Bangʼe achien ngima ngʼatno bedo marach moloyo kaka nochal mokwongo. Kamano e kaka biro timore ne tiengʼ marachni.”
Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un pēc ar to cilvēku paliek niknāki nekā papriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai.”
46 Kane Yesu pod wuoyo gi oganda mane ochokore, min-gi kaachiel gi owetene nochungʼ oko ka gidwaro wuoyo kode.
Un Viņam tā uz tiem ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā, meklēdami viņu bildināt.
47 Ngʼat moro nowachone Yesu niya, “Minu gi oweteni ochungʼ oko gidwaro wuoyo kodi.”
Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā, meklēdami Tevi bildināt.”
48 Nodwoko ngʼatno niya, “Minwa to en ngʼa, koso owetena to gin ngʼa gini?”
Un Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?”
49 Eka nosiemone jopuonjrene kowacho niya, “Jogi e minwa gi owetena.
Un Savu roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi!
50 Nimar ngʼato angʼata matimo dwaro mar Wuora manie polo e owadwa gi nyaminwa kod minwa.”
Jo kas Mana debesu Tēva prātu darīs, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”
