Luka 8
1 Bangʼ mano, Yesu nowuotho kodhi e dala ka dala kod gwengʼ ka gwengʼ ka olando Injili mar pinyruoth Nyasaye. Jopuonjrene apar gariyo ne ni kode,
Un pēc tam notikās, ka Viņš staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams un sludinādams par Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
2 kaachiel gi mon moko mane osegol kuomgi jochiende kendo ochang tuochegi kaka Maria (mane iluongo ni Magdala) mane jochiende abiriyo osewuok kuome;
Un kādas sievas, kas bija dziedinātas no ļauniem gariem un vājībām, Marija, saucama Madaļa, no kuras septiņi velni bija izgājuši,
3 Joana chi Chuza, mane jatelo e od Herode gi Susana kod mon mamoko mathoth. Mon-gi nekonyogi ka gichiwonegi gigegi giwegi.
Un Joanna, Hērodus nama uzrauga, Kūzas, sieva, un Zuzanna un daudz citas sievas, kas no sava padoma Viņam kalpoja.
4 Kane oyudo oganda maduongʼ chokore kendo ji ne biro ir Yesu moa e dala ka dala nogoyonegi ngero niya,
Bet kad daudz ļaudis bija sanākuši un no visām pilsētām pie Viņa gāja, tad Viņš sacīja caur līdzību:
5 “Japur moro nodhi chwoyo kodhi. Kane oyudo ochwoyo kodhi, moko nolwar e yo mi nonyon-gi kendo winy mafuyo e kor polo nochamogi duto.
“Sējējs izgāja, savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā un tapa samīta, un tie putni apakš debess to apēda.
6 Moko nolwar ewi lwanda mine gitwi kendo ne gitwo nikech ne gionge kod ngʼich.
Un cita krita uz akmeni, un uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.
7 Kodhi moko nolwar e kind kudho, to ka kudhogo nodongo kod cham to ne githungʼo chamgo.
Un cita krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga līdz un to apmāca.
8 Bende kothe moko nolwar e lowo maber. Ne gitwi kendo neginyago cham, nyadi mia moloyo kaka nochwoyo.” Kane owacho ma, nogoyo koko niya, “Ngʼat man-gi ite mar winjo wach mondo owinji.”
Un cita krita uz labu zemi, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
9 Jopuonjre nopenje tiend ngerono.
Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, kas šī līdzība esot?
10 Nowacho niya, “Un osemiu rieko mar ngʼeyo gik mopondo mag pinyruoth Nyasaye, to ji mamoko awuoyonegi gi ngero, mondo omi, “‘kata ka obedo ni gingʼicho, to ok ginine gimoro; kendo gibiro siko ka giwinjo weche miwacho, to wach ok nodonjnegi.’
Bet Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem citiem caur līdzību, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.
11 “Ma e gima ngeroni nyiso: Kodhi en wach Nyasaye.
Bet šī ir tā līdzība: tā sēkla ir Dieva vārds.
12 Molwar e dir yo gin jogo mawinjo, to jachien biro kendo golo wach ei chunygi, mondo kik giyie ma wargi.
Bet kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem to vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop svēti.
13 Molwar e lwanda gin jogo ma rwako wach gi mor ka giwinje, to gionge gi tiendegi. Giyie kuom kinde moromo, to e kinde mag tem gipodho giaa.
Bet kas uz akmens, ir tie: kad tie to vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un kārdināšanas laikā tie atkāpjās.
14 Kodhi molwar e dier kudho ochungo kar jogo mawinjo, to ka gidhiyo e yoregi, to parruok mar ngima, mwandu kod mor mar piny thungʼogi, ma ok gidong motegno.
Bet kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird, bet tomēr noiet un dodas uz zūdīšanos un bagātību un pasaules kārību, un noslāpst un nenes nekādus augļus.
15 To kodhi manie lowo maber, ochungo kar jogo man-gi chuny malongʼo kendo maber, mawinjo wach, gikane, kendo gibedo modhil ma ginyag cham.
Bet kas labā zemē, ir tie, kas to vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami iekš paciešanas.
16 “Onge ngʼato mamoko taya kendo umo gi atonga kata kete e bwo kitanda. Kar timo kamano, to okete ewi rachungi taya, mondo jogo madonjo one ler.
Un sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku nedz to liek apakš galda, bet to liek uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz.
17 Nimar onge gimoro mopandi ma ok nofweny, to bende onge gima lingʼ-lingʼ ma ok nongʼere kata noket e lela.
Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaps zināms un nenāks gaismā.
18 Emomiyo paruru ahinya maber kaka uwinjo. Ngʼat man-go nomedne mi nobed gi gik mogundho; to ngʼat ma ongego kata mano moparo ni en-go nomaye.”
Tāpēc pielūkojiet, kā jūs dzirdat! Jo kam ir, tam taps dots, un kam nav, no tā arī tas taps atņemts, ko tura par savu.”
19 Koro min Yesu gi owetene nobiro mondo ginene, to ne ok ginyal sudo machiegni kode nikech oganda.
Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa, un nevarēja Viņam klāt tikt to ļaužu dēļ.
20 Ngʼat moro nowachone Yesu niya, “Minu gi oweteni ochungʼ oko, gidwaro neni.”
Un Viņam ziņu deva un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.”
21 Nodwoko niya, “Minwa kod owetena gin jogo mawinjo wach Nyasaye kendo timo.”
Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.”
22 Chiengʼ moro Yesu nowacho ne jopuonjrene niya, “Wadhiuru loka nam komachielo.” Omiyo negidonjo ei yie kendo giwuok gidhi.
Un notikās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā, un uz tiem sacīja: “Ejam pāri uz otru ezera malu,” un tie stūma no malas.
23 Kane gikwangʼ, nindo notere. Eka ahiti mangʼongo notugore e nam, koro yieno ne opongʼ gi pi kendo ne gin e chandruok maduongʼ.
Un kad tie gāja ar laivu, tad Viņš aizmiga; un viesulis cēlās ezerā, un tie tapa apklāti ar viļņiem un bija lielās bēdās.
24 Jopuonjre nodhi ire mochiewe, kagiwachone niya, “Ruoth, Ruoth, wabiro nimo!” Nochungo oa malo kendo nokwero yamo gi apaka mager mi ahiti nopie kendo gik moko duto nokwe.
Un pie Viņa piegājuši, tie Viņu modināja sacīdami: “Kungs, Dievs, mēs grimstam!” Bet Viņš pacēlās un apdraudēja vēju un ūdens viļņus. Un tie nostājās un palika it rāmi.
25 Nopenjo jopuonjrene niya, “Ere yie ma un-go?” Luoro nomakogi kendo negiwuoro mine gipenjore giwegi niya, “Ma en ngʼa? Ochiko nyaka yembe kod pi, mi giwinje.”
Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
26 Negikwangʼ gichopo e gwengʼ miluongo ni Gerasi, man loka nam Galili.
Un tie cēlās pāri uz to Gadariešu tiesu, kas ir Galilejai pretī.
27 Kane Yesu owuok oko e dho wath, ngʼat moro man-gi jochiende moa e dalano noromo kode, kuom kinde mangʼeny ngʼatni ne pok orwako law kata dak ei ot, to nodak e dier liete.
Un Viņam pie malas izejot viens vīrs no tās pilsētas sastapa, kas jau ilgi bija velnu apsēsts, un neapvilka drēbes, un nestāvēja mājā, bet kapos.
28 Kane oneno Yesu, noywak matek kendo nopodho piny e tiende, kogoyo koko gi dwol mamalo niya, “Yesu Wuod Nyasaye Man Malo Moloyo, angʼo milaro koda? Asayi, kik isanda!”
Šis, Jēzu redzēdams, brēca un krita zemē Viņa priekšā un sacīja ar stipru balsi: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Tā Visuaugstākā Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!”
29 Nimar noyudo Yesu osechiko jachien marachno mondo owuog kuom ngʼatno. Kuom kinde mangʼeny nomake, to kata nosetwe lwetene, gi tiendene gi nyororo, kendo okete e bwo jarit, nosebedo kochodo nyororo kendo jochiende ne riembe nyaka e thim.
Jo Viņš tam nešķīstam garam pavēlēja, atstāties no tā cilvēka, jo tas viņu jau ilgu laiku bija plosījis, un viņš ar ķēdēm un saitēm tapa saistīts un tapa apsargāts, bet tās saites saraustījis, viņš no velna tapa dzīts uz tuksnesi.
30 Yesu nopenje niya, “Nyingi ngʼa?” Nodwoko niya, “Wan oganda” nikech jochiende mangʼeny nosedonjo kuome.
Un Jēzus tam jautāja sacīdams: “Kā tev vārds?” Un viņš sacīja: “Leģions,” jo daudz velni iekš tā bija iegājuši
Un tie Viņam lūdza, lai tiem nepavēlētu bezdibenī nokāpt. (Abyssos g12)
32 To kweth maduongʼ mag anguro ne kwayo e bath got kanyo. Jochiendego nosayo Yesu mondo oyie gidonji eigi, mi nomiyogi thuolo.
Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna, un tie Viņu lūdza, ka Viņš tiem atļautu ieiet tais cūkās. Un Viņš tiem atļāva.
33 Kane jochiendego nowuok oa ei ngʼatno, negidhiyo gidonjo ei angurogo, kendo kweth angurogo noringo matek koluwo aridiridi mochomo nam mi giduto ne githo ei pi.
Un tie velni no tā cilvēka atstājušies iegāja tais cūkās, un tas pulks no kraujas nogāzās ezerā un noslīka.
34 Kane jogo makwayo angurogo noneno gima nosetimore, negiringo mi gidhi gitero wach ne ji duto modak e dala kendo e gwengʼno.
Bet tie gani redzējuši, kas notika, aizbēga, un nogājuši to pasludināja pilsētā un ciemos.
35 Mi ji nowuok mondo gine gino mosetimore. Kane gibiro ir Yesu, negiyudo ngʼatno ma yande jochiende nosewuok kuome, kobedo piny e tiend Yesu, korwakore kendo ka parone ni kare; mi luoro nomakogi.
Bet tie izgāja, to notikumu redzēt, un nāca pie Jēzus un atrada to cilvēku, no kā tie velni bija atstājušies, apģērbtu un prātīgu pie Jēzus kājām sēžam, un tie bijās.
36 Jogo mane oneno gima notimore nonyiso ji kaka ngʼat mane nigi jochiende nochangi
Un arī tie, kas to bija redzējuši, pasludināja viņiem, kā tas velna apsēstais tapis pestīts.
37 Eka ji duto manie gwengʼ Gerasi duto nokwayo Yesu mondo odar odhi owegi, nikech luoro maduongʼ nomakogi. Omiyo nodonjo ei yie kendo noa kanyo.
Un viss tas ļaužu pulks no tās Gadariešu tiesas Viņu lūdza, ka no tiem aizietu, jo tie no lielām bailēm bija pārņemti, un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ.
38 Ngʼat mane jochiende owuok kuome, nosaye mondo oyie odhi kode, to Yesu notame, kawachone niya,
Bet tas vīrs, no kā tie velni bija atstājušies, Viņu ļoti lūdza, ka pie Viņa varētu palikt, bet Jēzus to atlaida sacīdams:
39 “Dogi dala kendo inyis ji gik madongo ma Nyasaye osetimoni.” Omiyo ngʼatno nowuok odhi molando ne dala duto gik mangʼeny ma Yesu nosetimone.
“Griezies atpakaļ uz savām mājām un izteic, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis;” un tas nogāja pa visu to pilsētu, pasludinādams, kādas lielas lietas Jēzus tam bija darījis.
40 Koro kane Yesu odwogo, oganda norwake nimar negirite giduto.
Un notikās, kad Jēzus atpakaļ nāca, tad tie ļaudis Viņu uzņēma, jo tur bija daudz, kas uz Viņu gaidīja.
41 Eka ngʼato moro ma nyinge Jairo, jatich sinagogi, nobiro mogoyo chonge piny e tiend Yesu, kosaye mondo odhi ode,
Un redzi, tur nāca viens vīrs, Jaīrus vārdā, un tas bija baznīcas priekšnieks, un tas Jēzum pie kājām krizdams lūdza, ka nāktu viņa namā.
42 nikech nyare achiel kende, nyako madirom ja-higni apar gariyo, ne tho. Ka Yesu ne ni e yo, oganda maduongʼ nothungʼe mane gichiegni hinye.
Jo tam bija viena vienīga meita ap divpadsmit gadiem, un tā bija nomirusi. Un Viņam ejot tie ļaudis spiedās virsū.
43 To dhako moro ne ni kanyo mane osebedo ka iye chwer kuom higni apar gariyo to onge ngʼat mane nyalo change.
Un viena sieva, pie divpadsmit gadiem asins sērgā sirgusi, kas visu savu padomu bija izdevusi ārstiem un nevarējusi tapt dziedināta no neviena,
44 Nobiro gi yo katoke kendo nomulo riak lawe, kendo iye machwer nochok gikanyono.
Piegājusi no aizmugures aizskāra Viņa drēbes vīli, un tūdaļ viņas asins skriešana nostājās.
45 Yesu nopenjo niya, “En ngʼa momula?” Kane giduto gikwero, Petro nowacho niya, “Ruoth, ok ineye kaka ji olwori kendo othungʼi.”
Un Jēzus sacīja: “Kas Mani aizskāris?” Un kad visi liedzās, tad Pēteris un tie, kas pie Viņa bija, sacīja: “Kungs, tie ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
46 To Yesu nowacho niya, “Ngʼato moro omula; angʼeyo ma nikech teko osewuok kuoma.”
Bet Jēzus sacīja: “Mani kāds ir aizskāris; jo Es esmu manījis, ka spēks no Manis izgājis.”
47 Bangʼ kane dhakono oneno ni ok onyal aa ma ok ofwenyore, nobiro ka otetni kendo nopodho e tiend Yesu. Nohulo e nyim ji duto gimomiyo nomule kendo kaka nochango sano sano.
Bet tā sieva, redzēdama, ka to nevarēja slēpt, nāca drebēdama un metās ceļos priekš Viņa un Viņam izteica priekš visiem ļaudīm, kādas vainas dēļ tā Viņu bija aizskārusi, un ka tā tūdaļ bija palikusi vesela.
48 Eka nowachone niya, “Nyara, yieni osechangi. Dhi gi kwe.”
Bet Viņš uz to sacīja: “Turi drošu prātu, Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi; ej ar mieru!”
49 Kane oyudo Yesu pod wuoyo, ngʼato moro nobiro moa e od Jairo, ma jatend sinagogi, mowacho niya, “Nyari osetho, omiyo kik ichand japuonj kendo.”
Un Viņam vēl tā runājot, viens no tā baznīcas priekšnieka saimes nāca, uz šo sacīdams: “Tava meita ir nomirusi, neapgrūtini to Mācītāju.”
50 Kane owinjo ma, Yesu nowachone Jairo niya, “Kik iluor, bed gi yie kendo obiro chango.”
Bet Jēzus to dzirdējis tam atbildēja sacīdams: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps glābta.”
51 Kane ochopo e od Jairo, ne ok oyie ni ngʼato moro amora mondo odonj kode makmana Petro, Johana gi Jakobo kod wuon nyathi gi min mare.
Un namā iegājis, Viņš nevienu nelaida iekšā, kā vien Pēteri un Jēkabu un Jāni un tās meitas tēvu un māti.
52 Gie kindeno, ji duto ne goyo nduru kendo Yesu nowachonegi niya, “Weuru ywak nimar ok otho to onindo aninda.”
Bet visi raudāja un to nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, tā nav mirusi, bet tikai guļ.”
53 Neginyiere, nikech negingʼeyo ni osetho.
Un tie Viņu apsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi.
54 To nomako lwet nyakono kendo nowacho niya, “Nyathina, chungi ia malo.”
Bet visus izdzinis, Viņš satvēra viņas roku, sauca un sacīja: “Meitiņa, celies augšām.”
55 Chunye noduogo, kendo nochungʼ oa malo gisano. Eka Yesu nowachonegi mondo gimiye gimoro ocham.
Un viņas dvēsele atgriezās, un tā tūdaļ uzcēlās; un Viņš pavēlēja, tai dot ēst.
56 Jonywolne nohum, to nomiyogi chik ni kik ginyis ngʼato moro amora gima nosetimore.
Un viņas vecāki iztrūcinājās. Bet Viņš tiem pavēlēja, nevienam to nesacīt, kas bija noticis.
