Luka 24
1 Odiechiengʼ mokwongo mar juma, okinyi mangʼich, mon-go notingʼo modhi mangʼwe ngʼar mane giseloso, ma gidhiyo e liel.
Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
2 Negiyudo ka kidi mane odin-go dho liel kosengʼiel oko,
Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
3 to kane gidonjo e iye, ne ok giyudo ringre Ruoth Yesu.
Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
4 Kane pod giwuoro wachni, apoyo nono ji ariyo morwakore gi lewni mangʼangʼni ka mil polo nochungo butgi.
Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
5 Mon-go nobwok kendo negikulore ka wigi ochomo piny, to nowachonegi niya, “Angʼo momiyo umanyo ngʼat mangima e kind joma otho?
Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
6 Oonge ka; osechier! Paruru gima ne owachonu, kane pod en kodu Galili:
Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
7 ‘Wuod Dhano nyaka ket e lwet joricho, kendo nogure to chiengʼ mar adek nochiere kendo.’”
Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.”
8 Eka negiparo wechene.
Un tās pieminēja Viņa vārdus.
9 Kane gidwogo giaa e liel, neginyiso gigi duto ne ji apar gachiel kod ji duto mamoko.
Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
10 Ne gin Maria nyar Magdala, gi Joana kod Maria min Jakobo, gi mon moko mane ni kodgi, ema nonyiso joote wachni.
Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
11 To ne ok giyie weche mon-go, nikech wechegi ne nenore koyuma.
Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
12 Petro, kata kamano, noa malo kendo noringo odhi e liel. Kokulore e liel, noneno lewni kodongʼ kanyo kendgi, noa modok, kowuoro owuon gima osetimore.
Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
13 Koro e odiechiengʼ nogono ji ariyo kuomgi ne dhiyo e dala miluongo ni Emau, kama dirom kilomita apar gangʼwen koa Jerusalem.
Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
14 Negiwuoyo kendgi kuom gik moko duto mosetimore.
Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
15 Kane giwuoyo kendo goyo mbaka kuom gigi e kindgi giwegi, Yesu owuon nobiro kendo nowuotho kodgi;
Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
16 to ne ok ginyal ngʼeye.
Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
17 Nopenjogi niya, “En angʼo ma uwacho kendu ka uwuothoni?” Negichungʼ kar tiendgi, ka gijowo wangʼ-gi ka gikuyo.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
18 Achiel kuomgi, ma nyinge Kleopa, nopenje niya, “In mana wendo e Jerusalem ka kendo ok ingʼeyo gik mosetimore kuno e ndalogi koso?”
Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
19 Nopenjo niya, “Gik mage?” Negidwoko niya, “Kuom Yesu ma ja-Nazareth. Ne en janabi, maratego e wach gi tim e nyim Nyasaye kod ji duto.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
20 Jodolo madongo gi jodongwa nochiwe mondo ongʼadne buch tho, kendo negigure;
Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
21 to ne wan gi geno ni en e jal mane biro reso jo-Israel. To moloyo bende, kawuono en ndalo adek nyaka ma notimore.
Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
22 Momedore ni mano, mon moko man kodwa nende obwogowa gi wach. Negidhiyo e liel okinyi mangʼich
Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
23 to ok negiyudo ringre. Negidwogo kendo nyisowa ni negineno malaike moko mane ofwenyorenigi, manowacho ni ongima.
Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
24 Eka jowa moko nodhi e liel to negiyudo mana kaka mon-go ne owacho, to en ok ne ginene.”
Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
25 Nowachonegi niya, “Ufuwo nadi to mano kaka chunyu kawo kinde mondo uyie duto mane jonabi osewacho!
Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
26 Donge ne Kristo nyaka yud masichegi eka bangʼe nodonji e duongʼ ma Nyasaye ne oseikone?”
Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
27 To chakre Musa gi Jonabi duto, noleronigi konyisogi gino mane owachi kuome e ndiko duto.
Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
28 Kaka negisudo machiegni gi dala mane gidhiye, Yesu notimore ka gima pod odwaro dhiyo nyime.
Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
29 To negiwachone ka gijiwe niya, “Bed kodwa ka, nimar koro odhiambo chiegni, odiechiengʼ koro dhi rumo.” Omiyo nodhi mondo obed kodgi.
Un tie to gauži lūdza un sacīja: “Palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
30 Kane en kodgi e mesa, nokawo makati, nogoyo erokamano, nongʼinge kendo nochako miyogi.
Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
31 Eka wengegi noyawore kendo negingʼeye, to nolal mowuok oa e wangʼ-gi.
Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
32 Negipenjore ngʼato gi ngʼato niya, “Donge ne chunywa mor kane owuoyo kodwa e yo kendo konyisowa tiend Ndiko?”
Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?”
33 Negia malo kendo negidok piyo Jerusalem. Kuno negiyudo ji apar gachielgo gi jogo mane ni kodgi, ka gichokore kaachiel,
Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
34 kagiwacho niya, “En adier! Ruoth osechier kendo osefwenyore ne Simon.”
Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.”
35 Eka ji ariyogo nowacho, gino mane otimore e yo, kendo kaka negingʼeyo Yesu ka nongʼingo makati.
Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
36 Kane pod giwuoyoe e wachni, Yesu owuon nochungo e diergi kendo wachonegi niya, “Kwe obed kodu.”
Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
37 Negibwok kendo negiluor, ka giparo ni gineno jachien.
Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
38 Nowachonegi niya, “Angʼo momiyo uchandoru, kendo angʼo momiyo chich ni e parou?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
39 Neuru lwetena gi tiendena. En an awuon! Mulauru kendo neuru; jachien onge ringruok kata choke, to an to uneno ka an-go.”
Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
40 Kane osewacho ma, nonyisogi lwetene gi tiendene,
Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
41 To kane pod ok ne giyie nikech mor kod wuoro, nopenjogi niya, “Bende un gi gimoro amora ka eri madicham?”
Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums še kas ir, ko ēst?”
42 Negimiye rech matin moro motedi
Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
43 nokawe kendo nochame e nyimgi.
Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
44 Nowachonegi niya, “Mano e gino mane awachonu kane pod an kodu: Gik moko mane ondiki kuoma e Chik Musa gi Jonabi kod Zaburi, nyaka timre.”
Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
45 Eka noyawo pachgi mondo giwinj tiend Ndiko.
Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
46 Nowachonegi niya, “Ma e gima ondiki: Kristo nyaka ne masira kendo chiengʼ mar adek enochier oa kuom joma otho,
Un uz tiem sacīja: “Tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
47 kendo lokruok gi weyo ne ji richogi ibiro yalo e nyinge ne ogendini duto, chakre Jerusalem.
Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
48 Un joneno mag gigi,
Un jūs esat liecinieki par šo visu.
49 abiro oronu gima Wuonwa osesingo, to beduru ei dala ka nyaka norwaku gi teko moa malo.”
Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
50 Kane osetelonegi mogologi oko ma gidhi machiegni gi Bethania, notingʼo lwetene kendo nogwedhogi.
Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
51 Kane ogwedhogi, noweyogi kendo nokawe motere e polo.
Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
52 Eka negilame kendo negidok Jerusalem kod mor maduongʼ.
Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
53 Kendo negimedo bedo kinde duto ei hekalu, kagipako Nyasaye.
Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.
