Luka 10
1 Bangʼ mano, Ruoth noyiero ji piero abiriyo gariyo mamoko, kendo noorogi ariyo, ariyo mondo otel nyime e mier duto kod kamoro amora mane obiro dhiyoe.
Un pēc tam Tas Kungs vēl septiņdesmit citus iecēla un tos sūtīja pa diviem savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kur Viņš gribēja iet.
2 Nowachonegi niya, “Cham ochiek mathoth, to jotich nok kuom mano kwauru Ruodh keyo mondo oor jotich odhi e puothe mar keyo.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz; tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai Tas strādniekus sūta Savā pļaujamā.
3 Dhiuru! Aorou mondo udhi mana kaka rombe e dier ondiegi.
Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
4 Kik utingʼ ofuku mar pesa, kata ofuku mar wuoth, kata mana opato, kendo kik umos ngʼato e yo.
Nenesiet maku, nedz kulīti, nedz kurpes, un nesveicinājiet nevienu uz ceļa.
5 “Ka udonjo e ot to wachuru mokwongo ni, ‘Kwe obedi e odni.’
Un kurā namā jūs ieiesiet, sakāt papriekš: miers lai ir ar šo namu.
6 Ka ngʼat kwe ni kanyo to kwe maru nobed kuome; to ka ok kamano, to kweuno noduognu.
Un ja tur būs kāds miera bērns, tad jūsu miers uz tā dusēs; bet ja ne, tad tas pie jums atgriezīsies.
7 Beduru e odno, ka uchamo kendo umadho gimoro amora ma gimiyou, nimar jatich owinjore gi pokne. Kik uwuothi ka ua e ot ka ot.
Tanī pašā namā paliekat, un ēdat un dzerat, kas tiem pie rokas, jo strādniekam sava alga pienākas; neejat no viena nama uz otru.
8 “Ka udonjo e dala mi orwaku to chamuru gino ma oket e nyimu.
Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un tie jūs uzņem, tur ēdat, ko jums ceļ priekšā.
9 Changuru joma tuo man kanyo kendo wachnegiuru ni, ‘Pinyruoth Nyasaye osekayo machiegni kodu.’
Un dariet tur veselus tos vājos un sakāt uz tiem: Dieva valstība tuvu pie jums ir nākusi.
10 To ka udonjo e dala moro to ok orwaku, dhiuru e akek yore kendo uwach niya,
Bet kurā pilsētā jūs ieejat, un tie jūs neuzņem, tad izgājuši uz viņu ielām sakiet:
11 ‘Kata mana buch dalau momoko e tiendewa watengʼo oko. To beduru kungʼeyo maler ni: Pinyruoth Nyasaye osekayo machiegni.’
Arī tos pīšļus, kas mums no šīs pilsētas pielīp, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība tuvu ir nākusi.
12 Awachonu ni nobed maber-ber ne Sodom maloyo dalano.
Bet Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā vieglāki būs, nekā tādai pilsētai.
13 “Mano kaka unune malit un jo-Korazin! Mano kaka unune malit un jo-Bethsaida! Nimar ka dine honni motimnugi dinetim ne Turo gi Sidon to dine giseweyo richo chon ka girwakore gi lep gugru, kendo gibet ka gibukore gi buru.
Vai tev, Horacin! vai tev, Betsaida! jo kad iekš Tirus un Sidonas tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos.
14 To enobed maber-ber ne Turo gi Sidon e ndalo mar ngʼado bura moloyo ne un.
Tomēr Tirum un Sidonai vieglāki būs tiesas dienā nekā jums.
15 To in Kapernaum bende ibiro tingʼori malo nyaka polo koso? Ooyo, ibiro lwar piny nyaka piny joma otho. (Hadēs g86)
Un tu, Kapernaūma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogrūsta. (Hadēs g86)
16 “Ngʼat ma winjou, winja, ngʼat modagiu odaga, kendo ngʼat modaga odagi jal ma noora.”
Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.”
17 Ji piero abiriyogo noduogo kod ilo mi giwacho niya, “Ruoth, nyaka jochiende bende winjowa ka wagologi e nyingi.”
Un tie septiņdesmit pārnāca ar prieku sacīdami: “Kungs, arī tie velni mums padodas Tavā Vārdā.”
18 Nodwoko niya, “Ne aneno Satan kalor aa e polo mana ka mil polo.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sātanu redzēju itin kā zibeni no debess krītam.
19 Asemiyou loch mondo unyon thuonde gi thomoni kendo uloo teko duto mag jasigu bende onge gima nohinyu.
Redzi, Es jums esmu devis spēku, staigāt uz čūskām un skorpioniem, un pār visu ienaidnieka varu, un nekas jums nekaitēs.
20 To kik ubed moil ni jochiende winjou, to beduru moil ni nyingu ondiki e polo.”
Tomēr nepriecājaties par to, ka tie gari jums padodas, bet priecājaties, kā jūsu vārdi ir rakstīti debesīs.”
21 E sechego ka Roho Maler nomiyo Yesu opongʼ gi ilo, nowacho niya, “Apakoi, Wuonwa, Ruodh polo gi piny, nikech isepando gigi ne joma riek gi joma osomo, to isefwenyogi ne nyithindo matindo. Ee, Wuora, nimar mano ema ne berni kotimore.
Un tanī stundā Jēzus priecājās garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šās lietas esi paslēpis gudriem un prātīgiem, un no tām ziņu devis bērniņiem. Tiešām, Tēvs, jo tā tas ir bijis Tavs labais prāts.
22 “Wuonwa oseketo gik moko duto e lweta. To onge ngʼama ongʼeyo Wuowi makmana Wuoro kende, bende onge ngʼama ongʼeyo Wuoro makmana Wuowi kaachiel gi joma Wuowi oyiero mondo ofwenynegi.”
Visas lietas Man ir nodotas no Mana Tēva. Un neviens neatzīst, kas ir Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs, un kas ir Tas Tēvs, kā vien Tas Dēls, un kam Tas Dēls to grib darīt zināmu.”
23 Eka nolokore ir jopuonjrene kendo nowachonegi kar kendgi niya, “Ogwedh wenge maneno gik munenogi.
Un Viņš griezies pie tiem mācekļiem sacīja sevišķi: “Svētīgas ir tās acis, kas redz, ko jūs redzat.
24 Nimar awachonu ni jonabi kod ruodhi mangʼeny ne gombo neno gik munenogi, to ne ok gineno kendo winjo gik muwinjogi, to ne ok giwinjo.”
Jo Es jums saku: daudz pravieši un ķēniņi gribēja redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.”
25 Chiengʼ moro achiel, ngʼat moro molony e chik nochungʼ mondo otem Yesu, nopenjo niya, “Japuonj, en angʼo monego atim eka ayud ngima mochwere kaka girkeni mara?” (aiōnios g166)
Un redzi, viens rakstu mācītājs cēlās, Viņu kārdinādams, un sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, ka es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
26 Nodwoko niya, “Angʼo mondiki e chik? Isome nade?”
Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?”
27 Nomedo dwoke niya, “‘Her Jehova Nyasaye ma Nyasachi gi chunyi duto gi paroni duto, gi tekoni duto kendo gi riekoni duto;’ kendo ni, ‘Her wadu kaka iherori iwuon.’”
Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava spēka un no visa sava prāta, un savu tuvāku kā sevi pašu.”
28 Yesu nodwoke niya, “Isedwoko kare, tim kamano, eka inibed mangima.”
Tad Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; ej, dari to, tad tu dzīvosi.”
29 To kaka nodwaro mondo onenre ngʼat mariek, nomedo penjo Yesu niya, “Nyawadwa to en ngʼa?”
Bet tas gribēdams pats taisnoties sacīja uz Jēzu: “Kas tad ir mans tuvākais?”
30 Yesu nodwoke niya, “Ngʼat moro ne wuotho koa Jerusalem ka oridore Jeriko, kendo nopo kopodho e lwet jomecho. Ne gilonyo lepe, gigoye, kendo giweye kochiegni tho.
Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Viens cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita slepkavu rokās, tie tam noplēsa drēbes, un to sasituši, aizgāja un to pameta pusmirušu.
31 To noyudo jadolo moro wuotho koluwo, yorno, to kane oneno ngʼatno, nobaro moluwo bath yo komachielo.
Bet no nejauši viens priesteris staigāja pa to pašu ceļu; kad tas to redzēja, tad viņš aizgāja garām.
32 Kamano bende, ja-Lawi moro kane ochopo kanyo monene nokadho gi komachielo.
Tāpat arī viens levits; tas pie tās vietas nācis to redzēja un aizgāja garām.
33 To ja-Samaria moro mane dhi wuoth nochopo kama ne ngʼatno nitie, kendo ka nonene, nokeche.
Bet viens Samarietis, savu ceļu iedams, nāca pie viņa, un viņu redzot sirds tam iežēlojās,
34 Nodhi ire motweyo adhondene kooloe mo kod divai. Eka noketo ngʼatno e ngʼe pundane owuon kendo notere e od bworo kendo norite maber.
Un piegājis sasēja viņa vātis, tanīs eļļu un vīnu ieliedams; pēc viņš to cēla uz savu lopu un to noveda mājas vietā un to apkopa.
35 Kinyne nogolo pesa mamingli mag fedha ariyo nomiyo jarit odno. Nowachone ni, ‘Rite to ka aduogo abiro chuli nengo ma imedo ritego!’
Un otrā dienā aiziedams viņš izvilka divus sudraba grašus un deva tos tam saimniekam un uz to sacīja: “Kopi šo, un ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams es tev to atdošu.”
36 “Kuom ji adekgi ere miparo ni ne en wadgi ngʼat mane opodho e lwet jomechogo?”
Kurš no šiem trim tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis slepkavu rokās?”
37 Ngʼat molony gi chik nodwoko niya, “En ngʼat mane okeche.” Eka Yesu nowachone niya, “Dhi kendo itim kamano.”
Bet tas sacīja: “Tas, kas žēlastību pie viņa darījis.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad ej nu un dari tu tāpat arīdzan.”
38 Kane oyudo Yesu gi jopuonjrene ni e yo, nochopo gwengʼ kama dhako miluongo ni Maritha norwake e ode.
Un notikās, Viņam Savu ceļu staigājot, Viņš nāca vienā pilsētiņā; un viena sieva, Marta vārdā, Viņu uzņēma savā namā.
39 Ne en gi nyamin mane iluongo ni Maria, mane obet piny, e tiend Ruoth kowinjo gima owacho.
Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus.
40 To Maritha nodich gi tich mangʼeny mane nyaka tim. Nodhi ire mopenjo niya, “Ruoth, ok idewo ni nyaminwa oweya atiyo mana kenda nyise mondo okonya!”
Bet Marta daudz nodarbojās kalpodama un piegāja sacīdama: “Kungs, vai Tev nekas par to, ka mana māsa mani ir atstājusi vienu pašu kalpojam? Saki jel viņai, lai tā man palīdz”.
41 Ruoth nodwoke niya, “Maritha, Maritha, iparori kendo ithagori kuom gik mangʼeny kayiem,
Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Marta, Marta, tu gan daudz rūpējies un pūlējies;
42 to gimoro achiel kende ema dwarore. Maria oseyiero gima ber moloyo kendo ok nomaye ngangʼ.”
Bet vienas lietas vajag; Marija to labo daļu sev ir izredzējusi, tā no tās netaps atņemta.”
