Tim Jo-Lawi 16
1 Jehova Nyasaye nowuoyo gi Musa bangʼ tho yawuot Harun ariyo ka gibiro e nyim Jehova Nyasaye.
Un Tas Kungs runāja uz Mozu, pēc tam kad Ārona divi dēli bija nomiruši, kad tie bija nākuši Tā Kunga priekšā un miruši;
2 Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya, “Nyis Harun owadu ni kik thor donjo e Kama Ler Moloyo manie nyim Sandug Muma miluongo ni kar ngʼwono, nono to enotho, nikech afwenyora gi e bor polo manie ewi raum.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: runā uz Āronu, savu brāli, ka tam nebūs iet kaut kurā laikā svētā vietā aiz tā priekškaramā, priekš salīdzināšanas vāka, kas uz tā šķirsta, ka tas nemirst; jo Es parādīšos padebesī uz salīdzināšanas vāka.
3 “Ma e kaka Harun nodonj e Kama Ler Moloyo: Enokaw nyarwath mar misango mar golo richo kod im mar misango miwangʼo pep.
Ar to Āronam būs ieiet svētā vietā: ar jaunu vērsi par grēku upuri un aunu par dedzināmo upuri.
4 Nyaka orwak kandhone mopwodhi mar dolo miluongo ni tunik gi sati maiye, bangʼe to otwe okanda kendo otwe kilemba e wiye. Magi gin lep dolo; kuom mano nyaka olwokre kapod orwakogi.
Viņam būs uzvilkt svētos nātnu svārkus, un nātnu ūzām būs būt uz viņa miesām, un ar nātnu jostu viņam būs apjozties un ar nātnu cepuri apsegties: šās ir tās svētās drēbes; un savu miesu viņam būs pērt ūdenī un tad apģērbties.
5 Koa kuom oganda jo-Israel nyaka okaw nywogi ariyo kaka misango mar golo richo kod im mar misango miwangʼo pep.
Un no Israēla bērnu draudzes viņam būs ņemt divus āžus par grēku upuri un vienu aunu par dedzināmo upuri.
6 “Harun nochiw rwath mondo otimgo misango mar golo richone owuon kopwodhorego kaachiel gi joode.
Un Āronam grēku upura vērsi priekš sevis būs upurēt un sevi un savu namu salīdzināt.
7 Eka enokaw diek ariyo kendo ochiwgi e nyim Jehova Nyasaye e dho Hemb Romo.
Viņam arī būs ņemt tos divus āžus un tos novest Tā Kunga priekšā, priekš saiešanas telts durvīm.
8 Harun nogo ombulu e kind diek ariyogo, kendo diel achiel biro bedo mar Jehova Nyasaye to machielo nobed mar bungu.
Un Āronam par tiem diviem āžiem būs mest meslus, vienu meslu priekš Tā Kunga, un otru meslu priekš tā palaižamā.
9 Harun nokaw diel ma ombulu oyiero kaka mar Jehova Nyasaye, kendo otimgo misango mar golo richo.
Un to āzi, uz ko tie mesli priekš Tā Kunga krituši, Āronam būs pievest un to sataisīt par grēku upuri.
10 To diel ma ombulu oyiero kaka diend bungu nyaka kel kangima e nyim Jehova Nyasaye mondo ti godo kaka gir pwodhruok kiweye odhi e pap kaka diend bungu.
Bet to āzi, uz ko tie mesli krituši, ka tas palaižams, būs vest dzīvu Tā Kunga priekšā un salīdzināt, ka to var palaist par palaižamo tuksnesī.
11 “Harun nyaka chiw rwath mondo otimgo misango mar golo richone owuon kopwodhorego kaachiel gi joode, kendo noyangʼ rwadhno mondo obed kaka misango mar golo richone owuon.
To grēku upura vērsi, kas priekš viņa paša, Āronam būs pievest un sevi un savu namu salīdzināt, un to grēku upura vērsi nokaut, kas ir priekš viņa paša.
12 Enokaw tap mach moketie mach mogol e kendo mar misango manie nyim Jehova Nyasaye kaachiel gi ubani mangʼwe ngʼar madirom lwedo ariyo, kendo nokelgi kama ogengʼ gi pasia.
Viņam arī būs ņemt vīraka trauku, pilnu ar degošām oglēm no altāra Tā Kunga priekšā, un abas rokas pilnas ar kvēpināmo no sagrūstām jaukas smaržas zālēm, un tās viņam būs nest aiz tā priekškaramā.
13 Eka nool ubani mangʼwe ngʼarno e majno e nyim Jehova Nyasaye kendo ich ubanino oim raum mar Sandug Rapar mondo kik otho.
Un tās kvēpināmās zāles viņam būs likt uz uguni Tā Kunga priekšā, ka tie kvēpināšanas dūmi apklāj salīdzināšanas vāku uz tās liecības, lai viņš nemirst.
14 Enokaw remb rwadhno kendo okir gi lith lwete e bath raum mar misango koma ochomo yo wuok chiengʼ kendo okir remono nyadibiriyo gi lith lwete e nyim raum mar misango.
Un no tā vērša asinīm viņam būs ņemt un ar savu pirkstu slacīt uz salīdzināšanas vāka priekšu, un pret salīdzināšanas vāku viņam septiņkārt no tām asinīm būs slacīt ar savu pirkstu.
15 “Nyaka oyangʼ diel mitimogo misango mar golo richo ni oganda jo-Israel, mi noter rembe ei kama ogengʼ gi pasia, kendo nokir remono ewi raum mar misango, kendo e nyim raumno bende, mana kaka nokiro remb rwadh-cha.
Un to grēku upura āzi, kas priekš tiem ļaudīm, viņam būs nokaut un viņa asinis ienest aiz tā priekškaramā, un ar viņa asinīm tāpat darīt, kā viņš darījis ar tā vērša asinīm, un tās slacīt uz salīdzināšanas vāku un pret salīdzināšanas vāku.
16 Mano e kaka nopwodh Kama Ler Moloyo nikech timbe mogak kod ngʼanyo mar oganda jo-Israel, bed ni gisetimo richo moro mora. Mano bende e kaka nopwodhi Hemb Romo manie diergi kuom timbegi mogak.
Tā viņam būs salīdzināt to svēto vietu Israēla bērnu nešķīstības dēļ un viņu pārkāpumu dēļ visos viņu grēkos, un tā viņam būs darīt saiešanas teltī, kas pie viņiem ir viņu nešķīstību vidū.
17 Ok oyiene ngʼato angʼata bedo ei Hemb Romo chakre e kinde ma Harun odonjo ei Kama Ler Moloyo kopwodhore owuon, kopwodho joode, kopwodho nyithind Israel duto, nyaka sa ma owuokie, kosetieko tij pwodhruok duto.
Un nevienam cilvēkam nebūs būt saiešanas teltī, kad viņš ieies, salīdzināšanu darīt svētā vietā, tiekams viņš iziet; tā viņam būs salīdzināt sevi un savu namu un visu Israēla draudzi.
18 “Bangʼ tieko magi to nowuogi oko mar kendo mar misango manie nyim Jehova Nyasaye, kendo nopwodh kendono. Enokaw remb rwath moko gi remb diel moko, kendo mienogi e tunge kendo duto mar misango.
Tad viņam būs iziet pie altāra, kas ir Tā Kunga priekšā, un viņu salīdzināt, un būs ņemt no tā vērša asinīm un no tā auna asinīm un likt uz altāra ragiem visapkārt.
19 Enokir remo moko gi lith lwete nyadibiriyo e kendo mar misango kendo nopwodhe e timbe mogak mag jo-Israel mi nobed maler.
Un viņam ar savu pirkstu no tām asinīm septiņkārt uz to būs slacīt un to šķīstīt un svētīt no Israēla bērnu nešķīstībām.
20 “Bangʼe ka Harun osetieko pwodho Kama Ler Moloyo gi Hemb Romo kod kendo mar misango, to nokel diel mangima.
Kad nu viņš pabeidzis salīdzināt to svēto vietu un saiešanas telti un altāri, tad viņam būs pievest to dzīvo āzi.
21 Harun noket lwetene duto ewi diendno mangima, kohulo richo kod ngʼanyo mar jo-Israel, tiende ni richogi duto kendo enowe richogo duto ewi diendno. Eka enomiye ngʼatno moseyier ne tijno mondo okaw diendno oter e pap.
Un Āronam būs likt savas abējas rokas uz tā dzīva āža galvu, un uz tā izsūdzēt visus Israēla bērnu noziegumus un visus viņu pārkāpumus pēc visiem viņu grēkiem un tos likt uz tā āža galvu un to tuksnesī palaist caur zināma vīra roku.
22 Diendno notingʼ kuome owuon richo mar jo-Israel nyaka kar kende kendo ngʼatno nyaka gony diendno kosechopo e thim kuno.
Tā tam āzim uz sevis būs nest visus viņu noziegumus tuksnesī, un tam vīram to āzi būs palaist tuksnesī.
23 “Eka Harun nodonj ei Hemb Romo, kendo nolony lepe mag katana mane orwako e kinde mane odonjo e Kama Ler Moloyo kendo enowegi mana kanyo.
Tad Āronam būs nākt saiešanas teltī un novilkt tās nātnu drēbes, ko viņš bija apvilcis, svētā vietā iedams, un tās tur nolikt.
24 Bangʼe nolwokre gi pi e kama ler mar lemo kendo norwak lepe mag dolo, eka enochiw misango miwangʼo pep mondo otimgo pwodhruok ni en owuon kod oganda jo-Israel duto.
Un savu miesu viņam būs pērt ūdenī svētā vietā un apvilkt savas drēbes; tad viņam būs iziet un sataisīt savu dedzināmo upuri un to ļaužu dedzināmo upuri, un salīdzināt sevi un tos ļaudis.
25 Bangʼ mano nowangʼ boche chiayo motimgo misango mar golo richo e kendo mar misango.
Un viņam arī būs iededzināt tos grēku upura taukus uz altāra.
26 “To ngʼat matero diend bungu e pap nyaka luok lepe kendo olwokre; eka bangʼe to onyalo donjo ei kambi.
Un kas to palaižamo āzi palaidis, tam būs mazgāt savas drēbes un pērt ūdenī savu miesu, un pēc lai tas nāk lēģerī.
27 Rwath gi diel mane otimgo misengini mag golo richo, kendo ma rembgi noseter ei Kama Ler Moloyo mar pwodho richo, nyaka gol ring-gi gi piendegi kod wen mag-gi oko mar kambi, mondo owangʼ-gi pep.
Bet to grēku upura vērsi un to grēku upura āzi, kuru asinis ir ienestas, salīdzināt to svēto vietu, tos viņam būs izvest ārā aiz lēģera un ar uguni sadedzināt viņu ādas un viņu gaļu un viņu sūdus.
28 Ngʼatno ma owangʼogi nyaka luok lepe kendo olwokre, bangʼe to onyalo donjo e kambi.
Kas tos sadedzina, tam būs mazgāt savas drēbes un pērt savu miesu ūdenī, un pēc lai tas nāk lēģerī.
29 “Koro chik momakou nyaka chiengʼ ema: E odiechiengʼ mar apar mar dwe mar abiriyo higa ka higa, un nyithind Israel, kaachiel gi jopinje mamoko modak kodu, nyaka ubed gilamo mar tweyo chiemo kendo kik uti tich moro amora,
Un tas lai jums ir par likumu mūžam: septītā mēnesī, desmitā mēneša dienā, jums būs savu dvēseli mērdēt (gavēt), un nekādu darbu lai nedara nedz iedzīvotājs nedz svešinieks, kas mīt jūsu starpā.
30 nikech ma en odiechiengʼ manotimnue pwodhruok mondo ubed maler, eka unubed maler kuom richou duto e nyim Jehova Nyasaye.
Jo šai dienā jūs topat salīdzināti uz šķīstīšanu, no visiem saviem grēkiem jūs topat šķīstīti Tā Kunga priekšā.
31 Odiechiengno en Sabato mowal manyaka ubedie gi yweyo, kulemo kendo utweyo chiemo. Mano en chik momakou nyaka chiengʼ.
Šī lai jums ir it augsta dusēšanas diena, un mērdējat savu dvēseli; tas ir likums mūžam.
32 Jadolo mowir kendo mowal moketi kar wuon mare ema notimnu pwodhruokni, kendo nyaka orwak lep dolo mag katana maber,
Un to salīdzināšanu lai izdara tas priesteris, kas svaidīts un kam roka ir pildīta, ka viņš sava tēva vietā par priesteri.
33 kendo enopwodhi Kama Ler Moloyo kaachiel gi Hemb Romo kod kendo mar misango, eka enopwodh jodolo kaachiel gi oganda jo-Israel.
Un viņam būs apvilkt tās nātnu drēbes, tās svētās drēbes; tā viņam būs salīdzināt svētās vietas svētumu; un viņam būs salīdzināt saiešanas telti un altāri, un viņam būs salīdzināt priesterus un draudzes ļaudis.
34 “Koro chik momakou nyaka chiengʼ ema: Pwodhruok kuom richo duto mag jo-Israel nyaka tim dichiel e higa.” Kendo notim kamano mana kaka Jehova Nyasaye nochiko Musa.
Un tas lai jums ir par likumu mūžam, ka jūs Israēla bērnus salīdzināt par visiem viņu grēkiem vienreiz gadskārtā. Un viņš darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
