Ayub 30
1 “To sani koro gijara, kata obedo ni gin jomatindo ahinya kuoma, ma kata mana wuonegi ne ok anyal yienegi kata mana konyo guogi rito jamba.
Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
2 Ne gin joma tekregi oserumo kendo manyap ma ok nyal timona gimoro amora.
Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
3 Negineno malich nikech chan gi kech mane gin-go kendo ne gidangʼni koni gi koni gotieno e piny motwo, kendo e piny mokethore modongʼ gunda.
No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
4 Negibayo ei thim koni gi koni ka gimanyo chiemo, kendo tiende yien maonge ndhandhu ema nobed chiembgi.
Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
5 Ne iriembogi gi mahu mana ka gima gin jokwoge.
No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
6 Nyaka ne gidag mana e aore modwono, kendo ei rogo mag lwendni.
Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
7 Ne giywak e bunge mana kondiegi kendo ne gilak ei bunge.
Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
8 Ne gin joma nono maonge nying, omiyo noriembgi gia e piny.
Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
9 “To koro yawuotgi jara ka giwer, makoro aselokora ngero ma gigoyo e kindgi.
Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
10 Gisin koda kendo ok gidwara butgi; ok lich negi kata ka gingʼulo olawo e wangʼa.
Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
11 Sani koro gimwomore kuoma nikech Nyasaye osetieko tekrena kendo ogoya gi masira.
Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
12 Jonjoregi monja gie batha korachwich; gichikona obadho, kendo gikunyona buche mondo apodhie.
Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
13 Giketho yora, gidwaro tieka chuth. Giwacho ni, ‘Onge ngʼama nyalo konye.’
Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
14 Gidonjo kuoma ka pi madonjo e hotogoro maduongʼ kata ka joma muomo ohinga kama ogore piny.
Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
15 Masiche oola; mi duongʼna osekadho ka yamo, kendo kwe ma an-go osekadho ka boche polo.
Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
16 “Sani koro ngimana rumo mos mos; kendo chandruok omaka.
Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
17 Kochopo otieno to chokena muodore amuoda, kendo rem ma an-go ok miya yweyo.
Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
18 Nyasaye ngʼwana gi ngʼuta kuom chandruok mangʼeny ma asebedogo kendo tuo noketho denda, machalo mana gi nanga morido ngʼuta matek.
Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
19 Ne owita nyaka ei chwodho, mi alokora buru.
Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
20 “Aywagorani, yaye Nyasaye, to itamori dwoko; achungʼ e nyimi to ingʼiya angʼiya.
Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
21 Ilokona kiti kendo ibedo mager koda; isanda gi badi maratego.
Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
22 Iyudha kendo iliera e kor yamo, irunda ewi apaka.
Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
23 Angʼeyo ni ibiro tera nyaka e tho, nyaka kama ochan ne joma ngima duto.
Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
24 “Ongʼere ni ngʼama osehinyore ok nyal monj kendo, to oywak mana ni mondo okonye e chandruokne.
Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
25 Donge aseywago joma ni e chandruok? Donge chunya bedo malit kaparo jodhier?
Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
26 Ne ageno yudo mor kod ler; to rach kod mudho ema nobirona.
Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
27 Iya nyawni ma ok rum; kendo ndalo mag chandruok ema ochoma.
Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
28 Pien denda lokore maratengʼ to ok nikech chiengʼ marieny matek; achungʼ e dier chokruok, kendo aywak mondo okonya.
Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
29 Achalo ngʼama nonywol kaachiel gi ondiegi, bende achalo osiep tula.
Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
30 Pien denda olokore ratengʼ kendo opokore; kendo wich bar oowo denda ka mach.
Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
31 Thuma mar nyatiti olokore gir kuyo, kendo asili mara olokore gir dengo.
Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
