Ayub 28
1 “Nitie kama ikunyoe fedha kod kama ilenyoe dhahabu.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Chuma ikunyo koa e lowo, kendo mula ilenyo kigolo kuom kite.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 Ji kunyo kite ma nengogi tek kuonde matut mogik kendo motimo mudho, omenyo nyaka ei buche maboyo miwuoro, nyaka kuonde molil ti, mondo onwangʼie kite mabeyo.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Opowo kor gode modhi mabor gi kuonde ma ji odakie, mochop nyaka kuonde ma ji ok wuothie; ka giliero e tonde marundore koni gi koni.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Lowo e kama chiemo wuokie, to pinyne ibaroe lwendni gi mach.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 Lwendinigo ema kite ma nengogi tek miluongo ni Safir wuokie kendo buru ema otingʼo dhahabu.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 Kuom winy machamo ringʼo, onge moro amora mongʼeyo yore manie buchego, kendo onge achuth mosenene gi wangʼe.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Ondiegi mager pok nowuotho kuondego, kendo kata sibuor pok oruto kuno.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 Ji baro lwanda matek ka chuma kendo thulo gode oko gie tiendegi.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 Otucho kor lwanda; mi wengene ne mwandu duto manie kor gode.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 Omanyo kuonde ma aore ochakoree, mi okel gik mopandi e lela.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 “To rieko to diyud kanye? Koso ere kuma ngʼeyo wuokie?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 Dhano mangima ok ongʼeyo kaka iyude; kendo ok oyudre e piny joma ngima.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 Kut wacho ni, ‘Oonge e iya;’ to nam wacho ni, ‘Oonge koda ka.’
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Ok nyal ngʼiewe gi dhahabu maler mogik kendo nengone ok nyal pim gi fedha.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 Ok nyal ngʼiewe gi dhahabu mokuny Ofir, kata gi kite ma nengogi tek kaka Oniks kata Safir.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Dhahabu kata kite mamil ma nengogi tek ok nyal pimego bende ok nyal pime gi gima olos gi dhahabu.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Kit nam ma nengone tek kod kit ombo marieny ok di wuo kuomgi nikech nengo rieko oyombo nengo kit rubi maratiglo.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Kata mana kit topaz mokuny Kush ok nyal pim kode; ok nyal ngʼiewe gi dhahabu malerie mogik.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 “To rieko to diyud kanye? Koso ere kuma ngʼeyo wuokie?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Opondo ne wenge gik mangima duto, kendo opande koda kane winy mafuyo e kor polo.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Kethruok gi tho jowacho ni, ‘Humbe kende ema osechopo e itwa!’
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Nyasaye ema ongʼeyo yo miyudego kendo en kende ema ongʼeyo kama odakie,
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 nikech wengene okwako tungʼ piny gi tungʼ piny kendo oneno gimoro amora manie bwo polo.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 Kane oguro teko mar yamo kendo opimo giko nembe,
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 kane ogolo chik ne koth kendo ogoro yor mil polo,
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 e kinde mane onenoe rieko mi opimo berne kaka chalo mi onwangʼo.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 Kendo nowachone dhano ni, ‘Luoro Ruoth Nyasaye kelo rieko, kendo ka idwaro bedo gi ngʼeyo to nyaka iwe richo!’”
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
