Jeremia 52
1 Zedekia ne ja-higni piero ariyo gachiel kane obedo ruoth, kendo nobedo e loch kodak Jerusalem kuom higni apar gachiel. Min mare ne nyinge Hamutal nyar Jeremia ma aa Libna.
Cedeķija bija divdesmit un vienu gadu vecs, kad tapa par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Amutale, Jeremijas meita no Libnas.
2 Ne otimo richo e nyim Jehova Nyasaye, mana kaka Jehoyakim notimo.
Un viņš darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tā kā Jojaķims bija darījis.
3 Magi duto notimore ne Jerusalem kod Juda nikech mirimb Jehova Nyasaye, kendo giko to ne oriembogi oko e nyime. Koro Zedekia nongʼanyone ruodh Babulon.
Jo tā notika Tā Kunga bardzības dēļ pret Jeruzālemi un pret Jūdu, līdz kamēr Viņš tos atmeta no Sava vaiga. Un Cedeķija atkāpās no Bābeles ķēniņa.
4 Omiyo e higa mar ochiko mar loch Zedekia, e odiechiengʼ mar apar mar dwe mar apar, Nebukadneza ruodh Babulon nodhi gi jolweny mage duto momonjo Jerusalem. Negilworo dala maduongʼno kendo ne gigoyone agengʼa koni gi koni.
Un viņa valdīšanas devītā gadā, desmitā mēnesī, desmitā mēneša dienā, Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nāca pats ar visu savu karaspēku pret Jeruzālemi, un tie apmetās ap viņu un uztaisīja pret viņu visapkārt vaļņus.
5 Dala maduongʼno ne ogone agengʼa nyaka higa mar apar gachiel mar Ruoth Zedekia.
Tā tā pilsēta tapa apsēsta līdz ķēniņa Cedeķijas vienpadsmitam gadam.
6 E odiechiengʼ mar ochiko e dwe mar angʼwen kech mane ni e dala maduongʼno nomedore makoro ne onge chiemo mane ji nyalo chamo.
Ceturtā mēnesī, devītā mēneša dienā, bads augtin auga pilsētā, un zemiem ļaudīm nebija vairs maizes.
7 Bangʼ mano ohinga mar dala maduongʼno nomuki, kendo jolweny duto noringo ka tony gotieno ka gikalo e rangach man e kind ohinga ariyo man but puoth ruoth, kata obedo ni jo-Babulon nolworo dala maduongʼno kamano. Negiringo ka gichomo Araba,
Tad ielauzās pilsētā un visi karavīri bēga un izgāja naktī no pilsētas ārā pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza. Bet Kaldeji bija visapkārt ap pilsētu.
8 to jolwenj Babulon nolawo Ruoth Zedekia kendo ojuke e pewe mag Jeriko. Jolweny mage duto noringo oweye moke,
Un viņi gāja pa klajuma ceļu; bet Kaldeju spēks dzinās ķēniņam pakaļ un panāca Cedeķiju Jērikus klajumos, un viss viņa spēks izklīda no viņa nost.
9 kendo negimake. Ne gitere Ribla ir ruodh Babulon e piny Hamath, kama nongʼadone bura.
Tad tie sagrāba ķēniņu un viņu noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu Hamatas zemē, un tas sprieda tiesu par viņu.
10 E Ribla ruodh Babulon nonego yawuot Zedekia koneno; bende nonego jotelo duto mag Juda.
Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedeķijas bērnus priekš viņa acīm, ir visus Jūda lielkungus viņš nokāva Riblā,
11 Eka nogolo wenge Zedekia oko, notweye gi rateke mag mula kendo notere Babulon, kama ne okete e od twech nyaka chiengʼ mano thoe.
Un viņš izdūra Cedeķijam acis un viņu saistīja ar divām vara ķēdēm; un Bābeles ķēniņš viņu noveda uz Bābeli un viņu lika cietuma namā līdz viņa miršanas dienai.
12 E odiechiengʼ mar apar mar dwe mar abich, e higa mar apar gochiko mar loch Nebukadneza ruodh Babulon, Nebuzaradan jatend jolweny marito ruoth, ma en achiel kuom jodong ruodh Babulon, nobiro Jerusalem.
Pēc tam, piektā mēnesī, desmitā mēneša dienā, tas bija ķēniņa Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, deviņpadsmitais gads, NebuzarAdans, pils karavīru virsnieks, kas stāvēja Bābeles ķēniņa priekšā, nāca uz Jeruzālemi,
13 Nowangʼo hekalu mar Jehova Nyasaye, kar dak ruoth kod udi duto man Jerusalem. Bende nowangʼo udi duto moger mabeyo.
Un sadedzināja Tā Kunga namu un ķēniņa namu līdz ar visiem Jeruzālemes namiem, un visus lielos namus viņš sadedzināja ar uguni.
14 Jolweny duto mag Babulon mane ichiko gi jatend jolweny marito ruoth ne omuko ohinga duto moluoro Jerusalem.
Un viss Kaldeju spēks, kas bija pie pils karavīru virsnieka, nolauza visus Jeruzālemes mūrus visapkārt.
15 Nebuzaradan jatend jolweny notero e twech jomoko kuom joma odhier kod jogo mane odongʼ e dala maduongʼno, kaachiel gi jogo molony e tij lwedo kod joma noringo modhi ir ruodh Babulon mondo otony.
Bet zemas kārtas ļaudis un tos atlikušos, kas pilsētā bija atlicināti, un tos bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un tos citus darba ļaudis, pils karavīru virsnieks Nebuzar Adans, aizveda projām.
16 To Nebuzaradan noweyo jopinyno moko mane odhier ahinya mondo oti e puothe mag mzabibu kod puothe mamoko.
Bet no tiem zemas kārtas ļaudīm tai zemē pils karavīru virsnieks NebuzarAdans kādus atlicināja par vīna dārzniekiem un arājiem.
17 Jo-Babulon nomuko sirni mag mula, rachungi mag taya kod Karaya Maduongʼ mar mula mane ni e hekalu mar Jehova Nyasaye kendo ne gitero mulago duto nyaka Babulon.
Un Kaldeji nolauza tos vara pīlārus pie Tā Kunga nama un tos krēslus un to vara jūru, kas bija Tā Kunga namā, un veda visu viņas varu uz Bābeli.
18 Bende negikawo agulni, opawo, gir ngʼado otambi mar taya, tewni mikwoyogo remo, bakunde kod gik moko duto molos gi mula mane itiyogo e hekalu.
Tie paņēma arī tos podus un tās lāpstas un dakšas un tos slakāmos traukus un biķerus un visus vara traukus, ko lietoja pie kalpošanas.
19 Jatend jolweny marito ruoth nokawo besen, gima iwangʼoe ubani, tewni mag kwoyo remo, agulni, rachung taya, dise kod bakunde mitiyogo e misango miolo piny, ma gin gik moko duto molos gi dhahabu maler kata fedha.
Un pils karavīru virsnieks paņēma līdz tos kausus un vīraka traukus un slakāmos kausus un podus un lukturus un karotes un krūzes, kas bija tīra zelta un tīra sudraba,
20 Mula mane ogolo e sirni ariyo, gi Karaya Maduongʼ kod rwedhi apar gariyo mag mula e bwoye kod rachungi minyalo tingʼ mane Ruoth Solomon olosone hekalu mar Jehova Nyasaye, ne pek ma ok nyal pim.
Tos abus pīlārus, to vienu jūru, tos divpadsmit vara vēršus apakš tās un tos krēslus, ko ķēniņš Salamans bija taisījis priekš Tā Kunga nama. Tas varš no tā, no visiem tiem rīkiem, nebija sverams.
21 Siro ka siro borne ne romo fut piero ariyo gochiko kendo alwora mare ne romo fut apar gochiko; sirnigo norokore kendo moro ka moro kore ne romo gi lith lwedo angʼwen.
Un katra pīlāra augstums bija astoņpadsmit olektis un divpadsmit olekšu aukla gāja ap pīlāri apkārt, un tas varš bija četru pirkstu biezumā un vidū tukšs.
22 Gima chalo agulu mar mula mane ni e ewi achiel kuom sirni borne kadhi malo ne romo fut aboro kendo nokede gi gik mongʼinore ongʼinore molwore koni gi koni. Siro machielo man-gi gik mongʼinore ongʼinore, ne chal kod mokwongo.
Un tas kronis uz pīlāra bija no vara, un ikkatra kroņa augstums bija piecas olektis, un tīkla darbs un granātāboli bija ap to kroni visapkārt, viss no vara; un tāpat arī bija pie tā otra pīlāra, un arī tie granātāboli.
23 Ne nitiere gik mongʼinore ongʼinore piero ochiko gauchiel e bethe sirni, kwan gik mongʼinore ongʼinore duto ne gin mia achiel mane olworo gima otwangʼ mongʼith.
Un to granātābolu bija deviņdesmit seši pret visiem vējiem, visu granātābolu bija simts tam tīkla darbam visapkārt.
24 Jatend jolweny marito ruoth nomako Seraya jadolo maduongʼ, gi Zefania jadolo maluwe kod ji adek ma jorit dhoot hekalu moterogi e twech.
Pils karavīru virsnieks ņēma augsto priesteri Seraju un to otru priesteri Cefaniju un trīs sliekšņa sargus,
25 To kuom joma ne odongʼ e dala maduongʼno, nomako jatelo mane ochungʼ ne jolweny, kod ji abiriyo ma jongʼad rieko ne ruoth. Bende nomako jagoro mane tichne en ndiko nying joma onego bed jolweny kod jodonge piero auchiel mane oyudi e dala maduongʼno.
Un no pilsētas viņš ņēma vienu ķēniņa sulaini, kas bija celts pār tiem karavīriem, un septiņus vīrus no tiem, kas bija ap ķēniņu, kas pilsētā tapa atrasti, ir kara vadoņa rakstītāju, kas tās zemes ļaudis priekš kara uzrakstīja, un sešdesmit vīrus no tās zemes ļaudīm, kas pilsētā tapa atrasti.
26 Nebuzaradan jatend lweny nomakogi duto mokelogi Ribla ir ruodh Babulon.
Tos pils karavīru virsnieks NebuzarAdans ņēma un veda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu.
27 Ruoth nogolo chik mondo neg-gi Ribla kanyo, e piny jo-Hamath. Omiyo Juda noter e twech mabor gi pinye owuon.
Un Bābeles ķēniņš tos sita un nokāva Riblā Hamatas zemē. Tā Jūda no savas zemes tapa aizvests.
28 Ma e kwan mar joma Nebukadneza notero e twech: e higa mar abiriyo, mane gin jo-Yahudi alufu adek gi piero adek;
Šie ir tie ļaudis, ko Nebukadnecars aizveda septītā gadā: trīs tūkstoš divdesmit trīs Jūdus;
29 e hik Nebukadneza mar apar gaboro, ji mia aboro gi piero adek gariyo moa Jerusalem;
Nebukadnecara astoņpadsmitā gadā: astoņsimt trīsdesmit divas dvēseles no Jeruzālemes.
30 e hike mar piero ariyo gadek, jo-Yahudi mia abiriyo gi piero angʼwen gabich mane oter e twech gi Nebuzaradan jatend lweny. Giduto ne gin ji alufu angʼwen mia auchiel.
Nebukadnecara divdesmit trešā gadā, pils karavīru virsnieks NebuzarAdans aizveda septiņsimt četrdesmit piecas Jūdu dvēseles; pavisam četrtūkstoš un sešsimt dvēseles.
31 E higa mar piero adek gabiriyo mar twech Jehoyakin ruodh Juda, e higa mane Evil-Merodak obedo ruodh Babulon, nogonyo Jehoyakin ruodh Juda kendo oweye thuolo koa e od twech e odiechiengʼ mar piero ariyo gabich mar dwe mar apar gariyo.
Bet trīsdesmit septītā gadā pēc Jojaķima, Jūda ķēniņa, aizvešanas, divpadsmitā mēnesī, divdesmit piektā mēneša dienā, Evil-Merodaks Bābeles ķēniņš savā pirmā valdīšanas gadā, paaugstināja Jojaķima, Jūda ķēniņa, galvu un to izveda no cietuma nama,
32 Nowuoyo kode modembore kendo nomiye kom duongʼ moloyo ruodhi mamoko mane ni kode e twech Babulon.
Un runāja laipnīgi ar viņu un cēla viņa krēslu pār to ķēniņu krēsliem, kas pie viņa bija Bābelē.
33 Omiyo Jehoyakin nolonyo lepe mag twech kendo e ndalo ngimane duto ne ochiemo pile pile e mesa ruoth.
Un pārmija viņa cietuma drēbes, un šis ēda maizi vienmēr viņa priekšā visu savu mūžu.
34 Odiechiengʼ ka odiechiengʼ ruodh Babulon ne miyo Jehoyakin pok mowinjore kode ndalo duto mag ngimane, nyaka odiechiengʼno mar thone.
Un barība viņam vienmēr no Bābeles ķēniņa tapa dota, ikdienas nospriesta tiesa, līdz viņa miršanas dienai visu viņa mūžu.
