Isaya 29
1 Ariel, Ariel, inine malit, in dala maduongʼ mane Daudi odakie! Meduru dhi nyime ka utimo sewni higa ka higa.
Ak vai, Ariel, Ariel, pilsēta, kur Dāvids mitis, lai vēl gads ar gadu mijās, lai vēl svētki savā rindā pāriet.
2 To kata kamano abiro monjo Ariel mi enobedi gi ywagruok kod kuyo, kendo enochalna mana ka kendo mar misango.
Tad Es Arieli gribu apbēdināt, un tur būs vaidi un skumjas, un Man tomēr būs kā Ariels (Dieva lauva).
3 Abiro lwori koni gi koni, mi anagoni agengʼa kendo namonji gi tekona.
Jo Es gan apmetīšos visapkārt pret tevi un tevi spaidīšu ar karaspēku un uzcelšu pret tevi vaļņus.
4 Nadwoki piny miwuo mana koa ei lowo; kendo wecheni nowuog mana koa ei buru. Dwondi nochal mana ka dwond jachien moa ei lowo; kendo koa ei lowo dwondi nowinji.
Tad tu tapsi pazemota, tu runāsi no zemes, un tava valoda skanēs klusiņām no pīšļiem, un tava balss būs kā burvja balss no zemes, un tava valoda čukstēs no pīšļiem.
5 To jowasiki mangʼeny nochal gi buru mayom, kendo oganda mager nochal gi mihudhwe ma yamo tero. Apoya nono, ka diemo wangʼ,
Un tavu ienaidnieku pulks būs tāpat kā smalki putekļi, un tas varas darītāju pulks kā vieglas pelavas, un tas notiks vienā acumirklī piepeši.
6 Jehova Nyasaye Maratego nobi gi mor polo gi yiengni mar piny kod koko maduongʼ, gi ahiti kod kalausi kendo gi mach mager.
Tu tapsi piemeklēta no Tā Kunga Cebaot ar pērkoni un ar zemes trīcēšanu un ar lielu rūkšanu, ar viesuli un ar aukām un ar rijošu uguns liesmu.
7 Eka ogendini mag pinje duto makedo gi Ariel, mamonjo kuondege motegno kendo lwore, biro chalo mana ka lek kata ka fweny mar otieno,
Bet kā sapņa parādīšana naktī, tā būs visu pagānu pulks, kas karos pret Arieli, un visi, kas karos pret viņu un pret viņa pilīm un to spaidīs.
8 mana ka ngʼama kech kayo to leko ni chiemo, to ka ochiewo to oyudo mana ka kech pod kaye, kendo mana kaka ngʼat ma riyo oloyo leko ni modho pi, to ka ochiewo to opodho mana piny ka riyo oloye. E kaka nobedi kuom ogendini mag pinje duto makedo gi Got Sayun.
Tas būs tā, kā kad izsalcis sapnī redz, ka tas ēd, bet kad uzmostas, tad viņa sirds tukša, vai kā kad izslāpis sapnī redz, ka tas dzer, bet kad uzmostas, tad vēl ir izslāpis, un viņa sirds tvīkst. Tā būs ar visu pagānu pulku, kas karo pret Ciānas kalnu.
9 Bed mobuok kendo kiwuoro, dinuru wengeu kendo kik unen, meruru amera to ok gi divai, kendo themburu athemba to ok gi kongʼo.
Iztrūcinājāties un brīnāties, paliekat stulbi un akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna, tie streipuļo, bet ne no stipra dzēriena.
10 Jehova Nyasaye osekelo nindo matut kuomu, oseumo wengeu (un jonabi); kendo oseumo wiyeu (un jokor wach).
Jo Tas Kungs pār jums izlējis grūta miega garu, un jūsu acis, tos praviešus, Viņš ir aizdarījis, un jūsu galvas, tos redzētājus, apstulbojis.
11 Un to fwenyruokni duto nochalnu mana ka gima nono, mana ka kitabu modin gi duogo. To ka imiyo ngʼato manyalo somo, miwachone niya, “Yie isom kitabuni,” to obiro dwoko niya, “Ok anyal some nikech odine gi duogo.”
Tādēļ jums visa parādīšana palikusi kā aizzieģelētas grāmatas vārdi, ko vienam dod, kas māk lasīt, un saka: lasi jel šo! Un viņš saka: es nevaru, ja tā ir aizzieģelēta.
12 Kata ka imiyo ngʼat makia somo miwachone niya, “Yie isomna kitabuni,” to obiro dwoko niya, “Ok angʼeyo somo.”
Un to grāmatu dod vienam, kas nemāk lasīt, un saka: lasi jel šo! Un viņš saka: es nemāku lasīt.
13 Ruoth Nyasaye wacho niya: Jogi sudo ira mana gi weche manie dhogi kendo gipaka mana gi dhogi kende, to chunygi bor koda. Yo ma gilamago gin mana chike mipuonjo gi dhano.
Jo Tas Kungs ir sacījis: tādēļ ka šie ļaudis pie Manis nāk ar savu muti un Mani godā ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu no Manis nost, un ka tie Mani bīstas pēc cilvēku baušļiem, kas tiem top mācīti,
14 Kuom mano anachak abwog chuny jogi gi masira bangʼ masira, mi rieko mar jorieko nolal kendo ngʼeyo mar joma ongʼeyo norum.
Tādēļ, redzi, Es joprojām ar šiem ļaudīm darīšu brīnišķi, brīnišķi un apbrīnojami, ka viņu gudro gudrība zudīs, un viņu prātīgo prāts apslēpsies.
15 Ginine malit jogo maparo timo gimoro amora mondo gipandgo timbegi ne Jehova Nyasaye, ma gin joma timo timbegi e mudho ka giparo niya, “Ere ngʼama nenowa? En ngʼa mabiro ngʼeyo?”
Ak vai, tiem, kas savu padomu dziļi grib apslēpt no Tā Kunga, un kuru darbi notiek tumsībā, un kas saka: kas mūs redz un kas mūs pazīst?
16 Iloko gik moko ataro, mana ka gima jachwech bende chal gi lowo mochweyo! Bende gima ochwe nyalo wachone jachwechne niya, “Ne ok ichweya?” Koso agulu bende nyalo wachone jachwechne niya, “Onge gima ingʼeyo?”
Ak tavu bezprātību! Vai māls turams podniekam līdzi, ka darbs sacītu par savu darītāju: viņš mani nav darījis, un tēls par savu tēlotāju: viņš neprot?
17 Kuom ndalo matin kende, donge Lebanon nolok mana ka puodho momewo kendo puodho momewo nochal mana gi bungu?
Vai nav tikai mazs brīdis vēl, ka Lībanus taps darīts par auglīgu tīrumu, un auglīgais tīrums taps turēts par mežu?
18 E kindeno joma itgi odino nowinj weche manie kitabu, mi joma osebedo kokuyo, kendo manie mudho mandiwa wengegi nonen.
Un tai dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis redzēs no krēslas un tumsas.
19 Joma obolore nochak obed gi mor kuom Jehova Nyasaye; kendo joma ochando, bende nobed gi mor kuom Jal Maler mar Israel.
Un bēdīgiem būs atkal prieks iekš Tā Kunga, un nabagi starp cilvēkiem līksmosies iekš Israēla Svētā,
20 Joma timbegi mono nolal nono, jo-jar ji bende nolal nono, kendo jogo duto ma timbegi mono notieki;
Ka varas darītājam gals klāt, un mēdītājs beigts, un visi izdeldēti, kas uz blēņām domā,
21 gin jogo machiwo neno mar miriambo mondo omi ngʼato onere ni jaketho, kendo mawuondo jangʼad bura mi omi ngʼat maonge ketho tamie adierane.
Kas viena vārda dēļ cilvēku notiesā un liek valgus tam, kas vārtos pārmāca, un taisno nospiež ar viltu.
22 Kuom mano ma e wach ma Jehova Nyasaye, mane oreso Ibrahim wachone od Jakobo ni, Jakobo ok none wichkuot kendo; bende ok ginichak ginenre mokuyo.
Tādēļ Tas Kungs, kas Ābrahāmu atpestījis, saka uz Jēkaba namu: Jēkabs vairs netaps kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs.
23 Ka gineno nyithindgi ma tich lweta e kindgi, to gibiro rito nyinga obed maler, kendo gibiro yie kuom ler mar Jal Maler mar Jakobo, kendo gichungʼ e nyim Nyasach Israel gi luor maduongʼ.
Jo kad viņš, kad viņa bērni redzēs Manu roku darbu savā vidū, tad tie svētīs Manu Vārdu un svētīs to Svēto iekš Jēkaba un bīsies Israēla Dievu.
24 Joma parogi bayo noyud rieko; kendo joma kwedo wach bende nopuonji.
Un tie, kam gars alojās, nāks pie saprašanas, un kurnētāji pieņems mācību.
