Wuok 35
1 Musa noluongo ogendini mag jo-Israel duto kanyakla mi owachonegi niya, “Gik ma Jehova Nyasaye ochikou mondo utim e magi:
Un Mozus sapulcēja visu Israēla bērnu draudzi un uz tiem sacīja: šie ir tie vārdi, ko Tas Kungs ir pavēlējis, ka tos būs darīt.
2 Kuom ndalo auchiel nyaka uti to odiechiengʼ mar abiriyo nobed odiechiengu maler, ma en Sabato mar yweyo ni Jehova Nyasaye. Ngʼato angʼata motimo tich chiengʼ Sabato nyaka negi.
Sešas dienas būs darbu darīt, bet septīta diena lai jums ir svēta, liela dusēšanas diena Tam Kungam; ikviens kas tanī dara kādu darbu, tam būs mirt.
3 Kik umok mach e kar daku moro amora chiengʼ Sabato.”
Jums nebūs uguni kurt savās māju vietās dusēšanas dienā.
4 Musa nowacho ni oganda jo-Israel duto niya, “Ma e gima Jehova Nyasaye ochiko:
Un Mozus runāja uz visu Israēla bērnu draudzi sacīdams: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir pavēlējis sacīdams:
5 Teruru chiwo ne Jehova Nyasaye kuom gik moko duto ma un-go. Ngʼato angʼata ma chunye oyie nyaka kel ne Jehova Nyasaye chiwo mag: “dhahabu, fedha kod mula;
Ņemiet no tā, kas jums pieder, cilājamu upuri Tam Kungam; ikviens, kam labprātīga sirds, lai to atnes par cilājamu upuri Tam Kungam, zeltu un sudrabu un varu,
6 law marambulu, maralik, marakwaro, law mayom kod law mar yie diek;
Un arī zilumu un purpuru un karmezīnu un smalkas dzijas un kazu spalvas,
7 piende rombe molok gi range makwar, piende monyongʼ mayom mag le mag nembe, yiend siala;
Un pasarkanas aunu ādas un roņu ādas un akācijas koku,
8 mor zeituni miolo e taya mondo okel ler, gik mangʼwe ngʼar milosogo mor pwodhruok kod ubani mangʼwe ngʼar;
Un eļļu lukturim un dārgas zāles svaidāmai eļļai un kvēpināšanai saldi smaržīgas zāles,
9 gi oniks kod kite moko miketo kuom law mayom mar dolo miluongo ni efod kod law akor.
Un oniksa akmeņus un dārgus ieliekamus akmeņus efodam un krūšu glītumam.
10 “Jotich duto molony mantie e kindu nyaka bi mondo olos gik moko duto ma Jehova Nyasaye osechiko kaka:
Un visiem, kam samanīga sirds jūsu starpā, būs nākt un darīt visu, ko Tas Kungs pavēlējis,
11 “Hemb Romo kod hembene ma oko, gi raumne, gi ramakine, gi sirnine gi bepene miriwo kod sirni gi rachungigi,
To dzīvokli, viņa telti un viņa segu, viņa kāsīšus un viņa dēļus viņa kārtis un viņa stabus un viņa kājas,
12 gi Sandug Muma, gi ludhene, gi raum mar kar pwodhruok kod pasia mogengʼe;
To šķirstu un viņa nesamās kārtis, to salīdzināšanas vāku un to priekškaramo segu.
13 gi mesa kod ludhene kaachiel gi gigene duto mag tich kod makati miketo e nyim Jehova Nyasaye;
To galdu un viņa nesamās kārtis un visus viņa rīkus un tās priekšliekamās maizes,
14 bende gilos rachungi taya kod gigene duto kaka techene gi mo milielgo;
Un to lukturi priekš spīdēšanas un viņa rīkus un tos eļļas lukturīšus un to eļļu priekš spīdēšanas.
15 gi kendo mar misango miwangʼoe ubani, kaachiel gi ludhene, kod mor pwodhruok gi ubani mangʼwe ngʼar, gi pasia molier e dhood Hemb Romo,
Un to kvēpināšanas altāri un viņa nesamās kārtis un to svaidāmo eļļu un tās kvēpināmās smaržīgās zāles un to durvju segu pie dzīvokļa durvīm,
16 kod kendo mar misango miwangʼo pep, gi singʼengene molos gi mula man kod ludhene gi gik moko duto mitiyogo e kendono kaachiel gi karaya kod rachungine,
To dedzināmo upuru altāri līdz ar viņa vara traliņiem, viņa kārtis un visus viņa rīkus, to mazgājamo trauku un viņa kāju,
17 kod pasia mag laru gi sirnine kod rachungigi kod pasia moumo kar donjo mar laru,
Tās pagalma gardīnes un viņu stabus un viņu kājas un to segu pagalma vārtos,
18 loye mag hema gi loye mag laru gi tonde motwegigo,
Tās dzīvokļa naglas un tos pagalma vadžus ar viņu saitēm,
19 kaachiel gi lewni mochwe mag tij dolo mitiyogo e kama ler mar lemo ma gin lewni mag Harun jadolo kod lep yawuote ka gitiyogo kaka jodolo.”
Tās amata drēbes priekš kalpošanas svētā vietā, priestera Ārona svētās drēbes un viņa dēlu drēbes, ka tie ir par priesteriem.
20 Eka oganda mar jo-Israel duto noa e nyim Musa,
Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja no Mozus.
21 kendo ji duto mane oyie kendo chunygi oelore nobiro mokelo mich ni Jehova Nyasaye kuom tich mar Hemb Romo gi tijene duto gi lewni mopwodhi mag dolo.
Un tie nāca ikviens, kam bija labprātīga sirds, un ikviens, kam gars bija labprātīgs; tie atnesa Tā Kunga cilājamo upuri priekš saiešanas telts taisīšanas un priekš visas viņas kalpošanas un priekš tām svētām drēbēm.
22 Ji duto mane oyie, chwo kod mon, nobiro mokelo bangli gi sitadi mag dhahabu. Ji duto nokelo ne Jehova Nyasaye misango mifwayo mar dhahabu,
Tad nu nāca vīri ar sievām, visi kam bija labprātīga sirds, tie atnesa saktas un ausu sprādzes un gredzenus un apkaltas jostas, visādus zelta rīkus, un ja kāds gribēja atnest zeltu par līgojamu upuri Tam Kungam.
23 to jomoko to nokelo law marambulu, kata maralik, kata marakwaro, kata yie diek, kata piende rombe molok makwar, kata piende monyongʼ mayom mag le mag nembe.
Un ikviens, pie kā atradās zilums un purpurs un karmezīns un smalkas dzijas un kazu spalvas un pasarkanas aunu ādas un roņu ādas, to tie atnesa.
24 Jogo mane kelo chiwo mar dhahabu kata fedha kata mula nokelogi kaka chiwo ni Jehova Nyasaye kendo ngʼato angʼata mane nigi yiend siala ne tich moro amora nokelo.
Visi, kas gribēja atnest cilājamu upuri no zelta un vara, tie to atnesa par cilājamu upuri Tam Kungam, un visi, pie kuriem akācijas koks atradās, to atnesa priekš ikviena Dieva kalpošanas darba.
25 Dhako moro amora molony e twengʼo kod chwecho nokelo law marambulu, maralik kod marakwaro.
Un ikviena sieva, kam bija samanīga sirds, vērpa ar savām rokām un atnesa to vērpumu, zilumu un purpuru un karmezīnu un smalkas dzijas.
26 Kendo mon duto mane chunygi oyie kendo olony e twengʼo nokelo yie diek.
Un visas sievas, kam sirds prata gudru darbu, tās vērpa kazu spalvas.
27 Jotelo nokelo kite mag oniks kod kite mamoko miketo e law mayom mar dolo miluongo ni efod kendo kuom law akor.
Un tie lielie kungi atnesa oniksa akmeņus un ieliekamus akmeņus priekš efoda un krūšu glītuma,
28 Bende negikelo gik madum mangʼwe ngʼar gi mor zeituni miolo e taya to gi mor pwodhruok kod ubani mangʼwe ngʼar.
Un dārgas zāles un eļļu lukturim un svaidāmai eļļai un saldi smaržīgas zāles priekš kvēpināšanas.
29 Jo-Israel duto machwo gi mamon mane chunygi oyie nokelo ni Jehova Nyasaye chiwo mar hera ne tich duto mane Jehova Nyasaye ochiko Musa mondo otim.
Ikviens vīrs un ikviena sieva, kam sirds bija labprātīga, ko pienest pie visa tā darba, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis darīt tā Israēla bērni atnesa upuri Tam Kungam no laba prāta.
30 Eka Musa nowacho ne jo-Israel niya, “Winjuru, Jehova Nyasaye oseyiero Bezalel wuod Uri, ma wuod Hur, maa e dhood Juda,
Tad Mozus sacīja uz Israēla bērniem: redziet, Tas Kungs pie vārda saucis Becaleēli, Ūrus dēla, Hūra dēla dēlu, no Jūda cilts.
31 kendo osepongʼe gi Roho mar Nyasaye, mondo obed gi lony, gi rieko, gi nyalo kod ngʼeyo tije duto mag lwedo;
Un Dieva Gars to ir pildījis ar gudrību, prātu un samanību pie visāda darba,
32 mondo omi ogor kido mabeyo mag dhahabu gi fedha kod mula,
Izdomāt gudrus darbus un strādāt iekš zelta un iekš sudraba un iekš vara
33 kendo ongʼad kite duto gi payo bao kendo mondo otim kit tije, duto mag lwedo.
Un iekš dārgu akmeņu griešanas, ka tos var ielikt, un iekš koku izgriešanas, uz visāda izrotāta roku darba strādāšanu.
34 Kendo osemiyo Bazalel, wuod Uri, ma wuod Hur, maa e dhood Juda kaachiel gi Oholiab wuod Ahisamak maa e dhood Dan rieko mar puonjo jomoko.
Viņš tam arī sirdī devis mācīt, tam un Aholiabam, Ahisamaka dēlam, no Dana cilts.
35 Osemiyogi rieko mar tiyo tije machalo kaka pecho, goro, chweyo lewni marambulu, maralik, marakwaro kod lewni mayom, ma gin tich joma nigi lony.
Viņš tos ar sirds gudrību ir pildījis, ka tie var darīt visādu amatnieka un audēja un rakstītāja darbu iekš ziluma un iekš purpura un karmezīna un iekš smalkām dzijām, arī vēvera (audēja) darbu, ka tie var darīt visādu darbu un izdomāt gudras lietas.
