Esta 7
1 Kuom mano, ruoth kod Haman nodhi chiemo gi Esta ma mikache,
Kad nu ķēniņš un Amans nāca pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm,
2 to kane oyudo gimadho divai chiengʼ mar ariyono, ruoth nopenjo mikache ma Esta niya, “Kwayoni en angʼo? Kwaya akwaya ma kata ka en nus mar pinya to ibiro miyigo?”
Tad ķēniņš sacīja uz Esteri atkal otrā dienā vīnu dzerot: ko tu lūdzi, ķēniņiene Estere, tas tev taps dots, un ko tu prasi, arī līdz pusvalstij, tam būs notikt.
3 Eka Esta ma mikach ruoth nodwoko niya, “Ka ayudo ngʼwono e nyimi, yaye ruoth, kendo ka berni jaduongʼ, to yie ikony ngimana, ma e kwayona, kendo akwayi ni yie ikech ogandana. Mano e ywakna.
Tad ķēniņiene Estere atbildēja: ja es, ķēniņ, žēlastību esmu atradusi tavās acīs, un ja ķēniņam patīk, tad dod man manu dzīvību uz manu lūgšanu un manus ļaudis uz manu prasīšanu.
4 Nimar an kod ogandana osengʼiew-wa mondo otiekwa kendo onegwa nyaka warum chuth. Ka dabed ni ongʼiew-wa mondo wabed wasumbini machwo gi mamon kende, to dine alingʼ alingʼa, nikech mano ok en gima dine achandogo ruoth.”
Jo mēs esam pārdoti, es un mani ļaudis, ka topam izdeldēti, nokauti un nomaitāti. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu klusu cietusi; jo nelaime neatsver ķēniņa traucējumu.
5 Ruoth Ahasuerus nopenjo Esta ma mikache niya, “En ngʼa? Ngʼatno ni kanye mosehedhore timo gima kamano?”
Tad ķēniņš Ahasverus atbildēja un sacīja uz ķēniņieni Esteri: kas tas tāds un kur ir tas, kas to savā prātā ir apņēmies, tā darīt?
6 Esta nowacho niya, “Jasadha ma jawasikwa en mana Haman ngʼat marach mobet butino.” Eka luoro maduongʼ nomako Haman e nyim ruoth gi mikache.
Tad Estere atbildēja: tas pretinieks un ienaidnieks ir šis niknais Amans. Tad Amans iztrūcinājās ķēniņa un ķēniņienes priekšā.
7 Eka ruoth nochungʼ moweyo divai mane omadho ka mirima ohinge modhi oko e puoth joka ruoth. To Haman, kane oneno ni ruoth osengʼado buche kuom gima onego timne, nodongʼ chien kokwayo Esta mikach ruoth mondo ores ngimane.
Un ķēniņš cēlās savā bardzībā no dzīrēm un gāja uz tā nama dārzu. Un Amans stāvēja un meklēja savu dzīvību no ķēniņienes Esteres, jo viņš redzēja, ka ķēniņš par viņu bija nodomājis nelaimi.
8 E seche mane ruoth odwogo koa e puodho mar dala ruoth kane odonjo e ot mane itimoe nyasi, noyudo ka Haman osenindo e kom maduongʼ mane Esta obetie. Ruoth nowuoyo matek ka obwok mowacho niya, “Odwaro kata mana mako mikacha e wangʼa kaneno?” Kane ruoth pok otieko wuoyo, ne giumo wangʼ Haman.
Un ķēniņš griezās atpakaļ no nama dārza uz dzīru namu, un Amans bija nokritis pie tā sēdekļa, uz kā Estere sēdēja. Tad ķēniņš sacīja: vai viņš arī pie ķēniņienes varas darbu grib darīt pie manis namā? Kad šis vārds no ķēniņa mutes izgāja, tad Amanam aizsedza galvu.
9 Eka Harbona, achiel kuom jotich ruoth mabwoch nowacho niya, “Gir nek ma borne oromo fut piero abiriyo gabich ochungʼ e bath od Haman. Noselose mondo oneg-go Modekai, ma wachne ne osekonyo ruoth.” Ruoth nowacho niya, “Kawuru gima nolosono mondo ulierego!”
Un Arbonus, viens no ķēniņa kambarjunkuriem, sacīja: redzi, Amana namā stāv koks piecdesmit olektis augstumā, ko Amans cēlis priekš Mardakaju, kas runājis labu priekš ķēniņa. Tad ķēniņš sacīja: pakariet viņu pie tā.
10 Omiyo neginego Haman e gima noseiko mondo oneg-go Modekai. Eka mirimb ruoth norumo.
Tad tie pakāra Amanu pie tā koka, ko tas Mardakajam bija licis uzcelt. Tad ķēniņa bardzība nostājās.
