Tich Joote 8
1 Saulo mane oyudo ni kanyo noyie gi nek mar Stefano. Kochakore chiengʼno kanisa man Jerusalem nochako yudo sand malit kendo giduto negiringo mi gikere e pinje mag Judea gi Samaria, makmana joote kende ema nodongʼ Jerusalem.
Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam; un tanī dienā liela vajāšana cēlās pret to draudzi, kas bija Jeruzālemē. Un visi izklīda pa Jūdu zemes un Samarijas tiesām, tik ne tie apustuļi.
2 Joma oluoro Nyasaye noyiko Stefano kendo ne giywage malit.
Un dievbijīgi vīri Stefanu paglabāja un viņu gauži nožēloja.
3 E kindeno Saulo nochako sando kanisa kodonjo e ot ka ot kendo omako chwo gi mon moter e od twech.
Bet Sauls to draudzi postīja un gāja pa namiem, satverdams gan vīrus, gan sievas, un tos nodeva cietumā.
4 Joma noke e pinje maokogo noyalo Injili kamoro amora mane gidhiye.
Tad nu tie izklīdinātie apkārt staigāja, to vārdu pasludinādami.
5 Filipo nodhi nyaka e dala mar Samaria mi olando Wach Kristo kuno.
Un Filips uz vienu Samarijas pilsētu nogājis, tiem Kristu pasludināja.
6 Kane oganda owinjo yalo mar Filipo, kendo kane gineno honni mane otimo, negimedo chiko itgi mondo giwinj wechene.
Un tie ļaudis vienprātīgi klausījās uz to, ko Filips runāja, dzirdēdami un redzēdami tās zīmes, ko viņš darīja;
7 Jochiende nowuok kuom ji mangʼeny ka giywak malit, kendo jo-athany kod pudhe nochangi.
Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, ar stipru balsi brēkdami, un daudzi melmeņu sērdzīgi(paralizēti) un tizli tapa dziedināti.
8 Omiyo dalano nopongʼ gi mor maduongʼ.
Un liela līksmība cēlās tai pilsētā.
9 Ne nitie ngʼat moro miluongo ni Simon. Ngʼatni nosebedo katimo timbe jwok e dala mar Samaria, kendo timbene nomako dho ji duto. Nosungore ni en ngʼama lich,
Un kāds vīrs, ar vārdu Sīmanis, tai pilsētā līdz tam bija darbojies ar buršanu un Samarijas ļaudis iztrūcinājis sacīdams, ka esot liels vīrs;
10 kendo jo-Samaria duto, jomatindo gi jomadongo, noyie kode. Negiluwo bangʼe ka gikok niya, “Ngʼatni nigi teko Nyasaye miluongo ni Teko Maduongʼ.”
Tam visi klausīja, tā mazi kā lieli sacīdami: “Šis ir tas lielais Dieva spēks.”
11 Ji ne luwe nikech kinde mathoth nosemako dho ji gi timbene mag jwok.
Bet tie tāpēc tam klausīja, ka tas jau sen ar burvību tos bija apstulbojis.
12 To kane Filipo oyalo ne jogo Injili mar pinyruoth Nyasaye, kod nying Yesu Kristo, ne giyie, mi giyudo batiso giduto, chwo gi mon.
Kad tie nu Filipam ticēja, kas tiem pasludināja to evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tad tie tapa kristīti, tā vīri kā sievas.
13 Simon owuon bende noyie, bangʼe noyudo batiso, kendo nosiko koluwo bangʼ Filipo kamoro amora mane odhiye, kowuoro ranyisi madongo kod honni ma noneno ka Filipo timo.
Un Sīmanis pats arīdzan ticēja, un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš iztrūkās.
14 Kane joote man Jerusalem owinjo ni jo-Samaria noserwako wach Nyasaye, negioro Petro gi Johana irgi.
Bet tie apustuļi Jeruzālemē dzirdēdami, ka Samarija Dieva vārdu bija pieņēmusi, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni.
15 Kane gichopo, ne gilamonegi mondo giyud Roho Maler,
Šie nonākuši par tiem lūdza Dievu, ka tie dabūtu Svēto Garu.
16 nikech Roho Maler ne pok obiro kuom ngʼato angʼata kuomgi, to nosebatisgi mana e nying Ruoth Yesu.
Jo tas vēl uz nevienu no tiem nebija nācis, bet tie bija tikai kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
17 Bangʼe Petro gi Johana noyieyo lwetgi kuomgi mi giyudo Roho Maler.
Tad viņi rokas tiem uzlika, un tie dabūja Svēto Garu.
18 Kane Simon oneno ni ji ne yudo Roho Maler ka joote oyieyo lwetgi kuomgi, nomiyogi pesa kowacho niya,
Bet Sīmanis redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu Svētais Gars top dots, tiem dāvāja naudu,
19 “An bende miyaeuru teko ma un-goni mondo ngʼato angʼata ma ayieyo lweta kuome oyud Roho Maler.”
Sacīdams: “Dodiet man arīdzan to spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu.”
20 To Petro nodwoke niya, “Mad pesagigo lal kodi nono, nikech chunyi wuondi ni inyalo ngʼiewo mich Nyasaye gi pesa!
Bet Pēteris uz to sacīja: “Ka tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu par naudu pirkt.
21 Ionge gi migawo moro amora e tijwani, kendo kwan-ni onge e iye, nikech chunyi ok nikare e nyim Nyasaye.
Tev nav daļas nedz mantošanas pie šā vārda, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
22 Omiyo lokri iwe timni marachni, kendo ilam Ruoth Nyasaye, dipo ka oweyoni richoni kuom bedo gi paro marachno e chunyi.
Tāpēc atgriezies no šā sava ļaunuma un lūdz Dievu, vai šis tavas sirds nodoms tev varētu tapt piedots;
23 Nikech aneno ka chunyi opongʼ gi nyiego mangʼeny, kendo richo oloki misumbane chuth.”
Jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnībā saistītu.”
24 Eka Simon nodwoko niya, “Lamna Ruoth Nyasaye mondo gima rach misewacho kuomano kik timrena.”
Bet Sīmanis atbildēja un sacīja: “Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai uz mani nenāk, ko jūs esat runājuši.”
25 Kane gisetimo neno kendo yalo wach Ruoth, Petro gi Johana nodok Jerusalem, ka giyalo Injili e miech Samaria mangʼeny.
Tad nu Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un pasludināja evanģēliju daudz Samarijas miestos.
26 Malaika mar Ruoth nowacho ni Filipo niya, “Koro aa malo idhi yo milambo, kiluwo yo mongʼado i thim moa Jerusalem kadhi Gaza.”
Un Tā Kunga eņģelis uz Filipu runāja sacīdams: “Celies un ej uz dienvidu pusi uz to ceļu, kas no Jeruzālemes iet uz Gazu, kur daudz nestaigā.”
27 Kuom mano, Filipo nochako wuoth, to kane oyudo odhi, noromo gi ja-Ethiopia mabwoch, mane en jatelo maduongʼ morito mwandu duto mag Kandake, “ruoth ma dhako mar jo-Ethiopia.” Ngʼatni noa lemo Jerusalem,
Un cēlies viņš nogāja. Un redzi, viens Moru vīrs, Kandaces, Moru zemes ķēniņienes, kambarjunkurs un lielskungs, kas bija pār visām viņas mantām, tas bija nācis uz Jeruzālemi, Dievu pielūgt.
28 kendo koro nodok dala, koidho gache kendo kosomo kitap Janabi Isaya.
Un atpakaļ uz ceļu devies viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.
29 Roho Maler nowacho ni Filipo niya, “Dhiyo mondo ichungʼ machiegni gi gari cha.”
Un Tas Gars uz Filipu sacīja: “Ej klāt un turies pie šiem ratiem.”
30 Eka Filipo noringo odhi nyaka but garino mi owinjo ka ngʼatno somo kitap Janabi Isaya. Filipo nopenje niya, “Bende iwinjo tiend gima isomono?”
Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?”
31 Ja-Ethiopia nodwoko Filipo niya, “Ere kaka dawinj tiende kaonge ngʼama olerona tiende?” Omiyo norwako Filipo mondo oidh obed kode ei gari.
Bet tas sacīja: “Kā lai to varu, kad neviens mani nemāca?” Un viņš lūdza Filipu, lai tas uzkāptu un pie tā piesēstos.
32 Kama noyudo ngʼatno somo ndiko kama wacho ni: “Notere kar thone mana ka rombo mitero kar yengʼo, kendo nolingʼ ka nyarombo manie lwet ngʼama ngʼado yiere, omiyo en bende ne ok otingʼo dhoge.
Un tas rakstu gabals, ko tas lasīja, bija šis: “Viņš ir tā kā avs pie kaušanas vests un itin kā jērs apklusis sava cirpēja priekšā, tāpat Viņš savu muti neatdara.
33 Ne oyale angʼaya kimiye wichkuot. Bende en gi kothe ma ji noparego? Nikech ngimane nogol oko e piny.”
Iekš Viņa pazemošanās Viņa sodība ir atņemta; kas izteiks Viņa dzimumu? Jo Viņa dzīvība top aizrauta no zemes.”
34 Jatelono nopenjo Filipo niya, “Yie inyisae ni Janabi wuoyo kuom ngʼa e Ndikoni? Owuoyo kuome owuon, koso owuoyo kuom ngʼat machielo?”
Un tas kambarjunkurs atbildēja un uz Filipu sacīja: “Es tevi lūdzu, par ko tas pravietis to saka? Vai par sevi pašu, jeb vai par citu kādu?”
35 Eka Filipo nochako gi Ndiko kama ne ja-Ethiopiano somo, mi odhi nyime gi yalone Injili mar Yesu.
Un Filips savu muti atdarīja un no šī raksta iesākdams viņam pasludināja to evaņģēliju no Jēzus.
36 Kane gimedo dhi nyime, negichopo kama pi moro ne nitie. Ja-Ethiopia nowachone Filipo niya, “Pi eri, angʼo ma dimona yudo batiso?” [
Un to ceļu braukdami tie nāca pie kāda ūdens, un tas kambarjunkurs sacīja: “Redz, še ūdens! Kas stāv pretī, ka topu kristīts?”
37 Filipo nodwoke niya, “Inyalo yudo batiso, kiyie gi chunyi duto.” Nodwoke niya, “Ee, ayie ni Yesu Kristo en Wuod Nyasaye.”]
Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja un sacīja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”
38 Omiyo nochiwo chik mondo gari ochungʼ. Eka ne gilor gidhi e pi mi Filipo nobatise.
Un viņš pavēlēja, tos ratus pieturēt, un abi divi nokāpa ūdenī, tā Filips kā tas kambarjunkurs, un viņš to kristīja.
39 To kane giwuok e pi, Roho Maler mar Ruoth Nyasaye nokawo Filipo apoya, mi ja-Ethiopiano ne ok ochako onene kendo to nodhi e wuodhe kopongʼ gi mor.
Un kad tie no ūdens bija izkāpuši, Dieva Gars Filipu aizrāva, un tas kambarjunkurs viņu vairs neredzēja; bet viņš līksms brauca savu ceļu.
40 Filipo nopo kochopo e dala mar Azoto, kendo nowuotho koni gi koni, koyalo Injili e mier duto nyaka nochopo Kaisaria.
Bet Filips atradās Ašdodā; un visas pilsētas pārstaigādams, viņš evaņģēliju sludināja, kamēr nāca uz Cezareju.
