Tich Joote 22
1 “Owetena gi wuonena, koro winjuru wechena manyisou ni aonge ketho.”
“Vīri, brāļi un tēvi, klausiet tagad manu aizbildināšanos jūsu priekšā.
2 Kane giwinjo kowuoyonegi gi dho jo-Hibrania kamano, negilingʼ thi. Eka Paulo nowacho niya,
(Bet kad tie dzirdēja, viņu Ebreju valodā tos uzrunājam, tad tie palika vēl klusāki. Un viņš sacīja: )
3 “An ja-Yahudi monywol Tarso, e piny Kilikia, to ne adongo Jerusalem ka. Ne ayudo tiegruok matut e chike mag kwerewa e bwo Gamaliel, kendo ne achiwora ne Nyasaye mana kaka koro un bende uchaloni.
Es esmu Jūdu vīrs, Tarsū, Ķiliķijas zemē, piedzimis, bet šinī pilsētā pie Gamaliēla kājām audzināts, tēvu bauslībā krietni izmācīts, karsts Dieva bauslības aizstāvētājs, tā kā jūs visi šodien esat.
4 Ne asando joma luwo Yor Kristo mi anego moko kuomgi, to ne amako chwo gi mon mi atero e od twech.
Un šim ceļam es esmu pretī turējies līdz nāvei, saistīdams un cietumā nododams vīrus un sievas.
5 Jadolo maduongʼ gi jodongo duto nyalo bedo joneno ni awacho adier. Gin ema negimiya barupe mane omiya thuolo mar mako owetegi man Damaski, kendo ne adhi kuno mondo amak joma oyie mondo kel Jerusalem kaka joma otwe mondo okumgi.
Tā kā arī tas augstais priesteris un viss tas vecaju pulks man liecību dod, no kuriem es arī grāmatas uz tiem brāļiem ņēmis, esmu gājis uz Damasku, arī tos, kas tur, saistītus vest uz Jeruzālemi, ka tie taptu mocīti.
6 “Kar dier odiechiengʼ tir kane achiegni chopo Damaski, ne apo ka ler mangʼangʼni moa e polo nomenya molwora.
Un notikās, kad es biju uz ceļa un tuvu nācu pie Damaskus ap pusdienas laiku, tad piepeši liels gaišums no debess mani apspīdēja visapkārt.
7 Ne agora piny kendo ne awinjo dwol moro kawachona ni, ‘Saulo! Saulo! Isanda nangʼo?’
Un es kritu pie zemes un dzirdēju balsi uz mani sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā?”
8 “Napenjo ni, ‘In ngʼa, Ruoth?’ “To nodwoka ni, ‘An Yesu ja-Nazareth, ma isando.’
Bet es atbildēju: “Kas Tu esi, Kungs?” Un Viņš uz mani sacīja: “Es esmu Jēzus no Nacaretes, ko tu vajā.”
9 Joma ne wan-go bende noneno lerno, to ne ok giwinjo dwond ngʼat mane wuoyo kodano.
Bet tie, kas man bija līdz, gan redzēja to gaišumu un pārbijās, bet to balsi, kas ar mani runāja, to tie nedzirdēja.
10 “Eka napenjo ni, ‘Atim angʼo, Ruoth.’ “To Ruoth nodwoka ni, ‘Aa malo mondo idonji Damaski. Kuno ema ibiro nyisi gik moko duto moseyieri mondo itim.’
Un es sacīju: “Ko man būs darīt, Kungs?” Un Tas Kungs uz mani sacīja: “Celies un ej uz Damasku, un tur tev sacīs visu, kas tev jādara.”
11 Joma ne awuothogo nomako bada kagitaya ka wachomo Damaski, nikech ler mangʼangʼni mane oserieny cha noseloka muofu.
Un kad nevarēju redzēt tā spožā gaišuma dēļ tad es no saviem ceļabiedriem pie rokas vests nācu uz Damasku.
12 “Ngʼat moro miluongo ni Anania nobiro mondo onena. Ne en ngʼat morito Chik Nyasaye gi chunye duto kendo ma jo-Yahudi duto modak e dalano nomiye luor.
Bet Ananija, dievbijīgs vīrs pēc bauslības, kam laba slava bija no visiem apkārtējiem Jūdiem,
13 Nochungʼ e batha mowachona niya, ‘Owadwa Saulo, nen!’ Kendo gikanyono ne aneno mi angʼiye.
Tas pie manis nācis un piestājies sacīja uz mani: “Saul, brāli, skaties uz augšu.” Un es tanī pašā stundā uz viņu skatījos.
14 “Eka nowachona ni, ‘Nyasach kwerewa oseyieri mondo ingʼe dwarone kendo ine Jatichne Makare, kendo iwinj dwonde kowuoyo kodi.
Un viņš sacīja: “Mūsu tēvu Dievs tevi izvēlējis, Viņa prātu atzīt un To Taisno redzēt un balsi no Viņa mutes dzirdēt.
15 Ibiro bedo janeno ni ji duto, kuom gima iseneno kendo isewinjo.
Jo tu Viņam būsi par liecinieku pie visiem cilvēkiem par to, ko tu esi redzējis un dzirdējis.
16 Koro pod irito angʼo? Aa malo mondo obatisi, mondo olwokni richoni, kiluongo nying Ruoth Yesu.’
Un nu, ko tu gaidi? Celies un liecies kristīties un liec nomazgāt savus grēkus, Tā Kunga vārdu piesaukdams.”
17 “Kane aseduogo Jerusalem kendo kane oyudo alemo ei hekalu, nindo notera
Un notikās, kad es uz Jeruzālemi biju atpakaļ griezies un Dieva namā Dievu pielūdzu, tad garā tapu aizgrābts,
18 kendo ne aneno Ruoth mowuoyo koda kowachona ni, ‘Wuog mapiyo ia Jerusalem sani sani nikech ok gibi yie gi neno mitimo kuoma.’
Un es Viņu redzēju, un Tas man sacīja: “Steidzies un izej čakli no Jeruzālemes, jo tie nepieņems tavu liecību par Mani.”
19 “An to ne adwoke niya, ‘Ruoth, jogi ongʼeyo kaka nawuotho e sinagogi ka sinagogi mondo atwe kendo asandi joma oyie kuomi.
Un es sacīju: “Kungs, tie zina, ka es Tavus ticīgos cietumā iemetu un pa baznīcām šaustu,
20 Kane ochwer remb jatichni Stefano, ne achungʼ kanyo kayie gi nekne kendo ne arito lep joma ne nege.’
Un kad Stefana, Tava liecinieka asinis tapa izlietas, ka es tur arī stāvēju klāt, un tas man patika, un es tās drēbes tiem glabāju, kas viņu nonāvēja.”
21 “Eka Ruoth nowachona ni, ‘Wuogi idhiyo, nikech abiro ori kuma bor ir joma ok jo-Yahudi.’”
Un Viņš uz mani sacīja: “Ej! Jo Es tevi izsūtīšu tālu pie pagāniem.””
22 Ogandano nochiko itgi kawinjo gik mane Paulo wacho, eka negichako kok giduto kagiwacho niya, “Neguru ngʼatni! Ok owinjore obed mangima!”
Un tie viņu klausījās līdz šiem vārdiem un savas balsis pacēla, sacīdami: “Nost no zemes virsas ar šo tādu, jo tam nebūs dzīvot.”
23 Kane pod gikok ka gikwadho lepgi kendo gikiro bura e kor yamo,
Un kad tie brēca un savas drēbes nosvieda un pīšļus gaisā meta,
24 jaduongʼ lweny nogolo chik mondo oter Paulo kama jolweny odakie. Nogolo chik mondo ochwade kendo onone kuom gima omiyo ji goyone koko kamano.
Tad tas virsnieks pavēlēja, viņu novest uz lēģeri, un sacīja, lai viņu ar sitieniem izvaicā, ka dabūtu zināt, kādēļ tie tā par viņu brēca.
25 To kane oyudo gipiele piny mondo gichwade, Paulo nowacho ni jatend jolweny manoyudo ochungʼ kanyo niya, “Bende chik oyie mondo uchwad ngʼat ma ja-Rumi kapok oyale mi oyudi ni en jaketho?”
Un kad viņu ar siksnām piesēja, tad Pāvils sacīja uz to kapteini, kas tur stāvēja: “Vai jums brīv, vienu Romieti un vēl bez tiesas šaust?”
26 Kane jatelono owinjo mano, nodhi ir jatend jolweny maduongʼ monyise wachno. Nowachone niya, “Idwaro timo nangʼo? Ngʼatni en ja-Rumi?”
Un tas kapteinis to dzirdējis gāja un tam virsniekam to teica sacīdams: “Ko tu gribi darīt? Jo šis cilvēks ir Romietis.”
27 Jatend jolweny maduongʼ nodhi ir Paulo mopenje niya, “Nyisa ane! In ja-Rumi?” Paulo nodwoke niya, “Ee, an ja-Rumi.”
Tad tas virsnieks piegāja un uz viņu sacīja: “Saki man, vai tu esi Romietis?” Un tas sacīja: “Esmu gan.”
28 Eka jatend jolweny maduongʼ nowacho niya, “An awuon ne achulo pesa mangʼeny mondo abed ja-Rumi.” Paulo nodwoke niya, “An to ne onywola ja-Rumi.”
Un tas virsnieks atbildēja: “Es par lielu maksu šo pilsētnieka tiesu esmu iedabūjis.” Bet Pāvils sacīja: “Bet es tāds jau esmu piedzimis.”
29 Kane giwinjo kamano, to joma ne dwaro chwade noa bute kendo jatend jolweny maduongʼ bende ne luoro omako, kane ofwenyo ni nosetweyo Paulo, to kara ne en ja-Rumi.
Un tūdaļ tie no viņa atkāpās, kas viņu gribēja izvaicāt. Un tas virsnieks bijās, ka dabūjis zināt, viņu esam Romieti, un ka viņu bija sējis.
30 Nikech jatend jolweny maduongʼ ne dwaro ngʼeyo gimomiyo jo-Yahudi nedonjo ni Paulo, kinyne nogonye mogolo chik mondo jodolo madongo duto gi buch jodong jo-Sanhedrin orom. Eka nokelo Paulo mi ochunge e nyimgi mondo owuo.
Bet kad otrā dienā to gribēja skaidri zināt, kādēļ viņš no tiem Jūdiem apsūdzēts, tad viņš to atraisīja un pavēlēja, ka tie augstie priesteri un visa viņu augstā tiesa nāktu kopā, un Pāvilu novedis, viņš tiem to stādīja priekšā.
