2 Weche Mag Ndalo 9
1 Kane ruoth madhako mar Sheba owinjo humb Solomon, nobiro Jerusalem mondo ruoth oteme gi penj matek. Nobiro gi ji kod gik moko mangʼeny kaka ngamia motingʼo gik mangʼwe ngʼar, dhahabu mangʼeny, kaachiel gi kite ma nengogi tek. Nobiro ir Solomon ma owuoyo kode kuom gima noparo.
Un kad Sabas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, tad tā nāca, pārbaudīt Salamanu ar mīklām, uz Jeruzālemi ar varen lielu pulku, ir ar kamieļiem, kas nesa kvēpināmās zāles un daudz zelta un dārgus akmeņus. Un viņa nāca pie Salamana un runāja ar to visu, ko bija apņēmusies savā sirdī.
2 Solomon nodwoko penjoge duto maonge matek mane ok onyal dwoke.
Un Salamans viņai atbildēja uz visiem viņas vārdiem, un nekas Salamanam nebija paslēpts, ko viņš tai nebūtu teicis.
3 Kane ruoth madhako mar Sheba oneno rieko Solomon kaachiel kod ode mar dak manosegero,
Kad nu Sabas ķēniņiene redzēja Salamana gudrību un to namu, ko viņš bija uzcēlis,
4 gi chiemo mane ni e mesane, gi bet mar jodonge, gi rwakruok mar jotije mapogo chiemo, gi rwakruok mar jotije machiwo divai kod misango miwangʼo pep mane otimo e hekalu Jehova Nyasaye, dhoge nomoko.
Un viņa galda ēdienus un viņa kalpu dzīvokļus un viņa sulaiņu amatu un viņu drēbes un viņa dzēriena devējus un viņu drēbes un viņa uzejamo vietu, kur viņš gāja Tā Kunga namā, tad viņa tikko nepalika bez dvašas
5 Nowachone ruoth niya, “Kare humb timbeni kod riekoni mane awinjo e pinya awuon en adier!
Un sacīja uz ķēniņu: tas ir tiesa, ko es savā zemē esmu dzirdējusi no tavām lietām un no tavas gudrības.
6 To ne ok ayie gi weche mane giwacho nyaka nabiro maneno gi wangʼa awuon. Adier kata nus mar duongʼ riekoni ne ok onyisa; iriek moloyo humbi manyocha awinjo.
Bet es viņu vārdiem neticēju, kamēr es pati nācu un manas acis redzēja; un redzi, man nav ne puse teikta no visas tavas lielās gudrības; tev ir vairāk, nekā tā slava, ko es dzirdēju.
7 Mano kaka jogi mor manade! En mor manade ne jotendi mosiko kachungʼ e nyimi kendo winjo riekoni!
Svētīgi tavi ļaudis un svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību.
8 Pak odogne Jehova Nyasaye ma Nyasachi mosebedo mamor kodi moketi e kom lochne kaka ruoth mondo itine Jehova Nyasaye ma Nyasachi. Nikech hera ma Nyasachi oherogo Israel to gi dwarone mondo oritgi nyaka chiengʼ omiyo oseketi ruodhgi mondo ingʼad bura makare.”
Slavēts lai ir Tas Kungs, tavs Dievs, kam labs prāts bijis pie tevis, sēdināt tevi uz savu goda krēslu par ķēniņu Tam Kungam, tavam Dievam. Tāpēc ka tavs Dievs Israēli mīļo, gribēdams to uzturēt mūžīgi, viņš tevi iecēlis pār tiem, darīt tiesu un taisnību.
9 Eka nomiyo ruoth dhahabu ma pekne romo kilo alufu angʼwen mia abich, gi gik mangʼeny mangʼwe ngʼar kaachiel gi kite ma nengogi tek. Ne pok obetie gik mangʼeny mangʼwe ngʼar marom gi mago mane Ruoth madhako mar Sheba omiyo Ruoth Solomon.
Un viņa deva ķēniņam simts un divdesmit talentus zelta un kvēpināmās zāles un dārgus akmeņus lielā pulkā, un tādu zāļu nav bijis kā šīs, ko Sabas ķēniņiene deva ķēniņam Salamanam.
10 (Jo-Hiram kod jo-Solomon nokelo dhahabu moa Ofir bende negikelo yiend Algumo kod kite ma nengogi tek.
Tāpat arī Hirama kalpi un Salamana kalpi, kas zeltu nesa no Ofira, atnesa arī algumim kokus un dārgus akmeņus.
11 Ruoth notiyo gi yiend Algumo kuom loso raidhi mag hekalu mar Jehova Nyasaye kaachiel gi ode mar loch bende notiyo kodgi kuom loso nyatiti kod orutu ni jothum. Yien machalo kama ne pod ok one e piny Juda nyaka nene.)
Un ķēniņš no tiem algumim kokiem taisīja trepes Tā Kunga namā un ķēniņa namā, ir kokles un somastabules koklētājiem. Tādi (koki) citkārt nebija redzēti Jūdu zemē.
12 Ruoth Solomon nomiyo ruoth madhako mar Sheba gik moko duto mane chunye dwaro kendo mane okwayo; kendo nomiye gik moko mangʼeny moloyo gik mane okelone. Eka nowuok mi odok e pinye kaachiel gi jotije.
Un ķēniņš Salamans deva Sabas ķēniņienei visu, ko tā gribēja un lūdza, bez tā, ko tā ķēniņam bija atnesusi, Un tā griezās atpakaļ un gāja ar saviem kalpiem uz savu zemi.
13 Pek dhahabu mane Solomon yudo higa ka higa ne nyalo romo kilo alufu piero ariyo gabich,
Un tas zelta svars, kas Salamanam ikgadus ienāca, bija sešsimt sešdesmit seši talenti zelta,
14 ka ok okwan mago mag osuch jo-ohala gi johono. To ruodhi mag piny Arabu kod jotend piny bende nokelone Solomon dhahabu kod fedha.
Bez tā, ko viņš dabūja no tirgotājiem un veikalniekiem; ir visi Arābijas ķēniņi un zemes lielkungi nesa Salamanam zeltu un sudrabu.
15 Ruoth Solomon nochwogo kuodi madongo mia ariyo mag dhahabu kendo kuot ka kuot nochwog gi dhahabu ma pekne romo kilo adek gi nus.
Un ķēniņš Salamans taisīja divsimt priekšturamās bruņas no kalta zelta, - sešsimt zelta gabalus viņš deva priekš ikvienām priekšturamām bruņām, -
16 Bende nochwogo okumbni matindo mia adek mobaw gi dhahabu, okumba ka okumba nobaw gi dhahabu ma pekne romo kilo adek gi nus. Magi duto ruoth noketo e ode manogero e Bungu mag Lebanon.
Un trīssimt sedzamas bruņas no kalta zelta, - tur viņš deva trīs simt gabalus zelta priekš ikvienām bruņām.
17 Eka ruoth noloso kom loch maduongʼ ma iye obaw gi lak liech kendo ngʼeye obaw gi dhahabu mopwodhi.
Un ķēniņš tās ielika Lībanus koku namā. Un ķēniņš taisīja lielu krēslu no ziloņkauliem un to pārvilka ar tīru zeltu.
18 Kom duongʼno ne nigi raidhi mag kuonde minyono auchiel gi raten tielo mar dhahabu mane ochuog kuome. Bethene ariyo ne nigi bede miyienge bat, ka kido mar sibuor molosi ochungʼ e bath moro ka moro.
Šim krēslam bija seši pakāpieni un viens kāju pamesls no zelta, kas pie tā krēsla bija piestiprināts, un abējās pusēs tam bija lēnes pie sēdekļa, un divas lauvas stāvēja pie tām lēnēm,
19 Kido mar sibuoche apar gariyo nochungi e kuonde auchiel minyono kiidho kidhi e kom duongʼ ka moro ka moro ochungi e giko raidh auchiel koni gi koni. Onge pinyruoth moro amora manoseloso kom ruoth machalo kama.
Un divpadsmit lauvas stāvēja tur uz tiem sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Tāds nekādā valstībā nav taisīts.
20 Kikombe duto mag Ruoth Solomon nolos gi dhahabu, kod gige ot duto mokonyorego e ode mane ni e Bungu mag Lebanon nolos gi dhahabu mopwodhi. Onge gima nolos gi fedha nikech fedha nokaw ni nengone yot e kinde Solomon.
Un visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un visi trauki Lībanus koku namā bija no tīra zelta, - sudrabu Salamana laikā neko necienīja.
21 Ruoth ne nigi yiedhi mangʼeny mag ohala mane jo-Hiram kwangʼ-go. Dichiel bangʼ higni adek ka higni adek negidwogo ka gitingʼo dhahabu gi fedha gi leke liech gi ongʼeche kod bimbe.
Jo ķēniņa kuģi gāja uz Taršišu ar Hirama kalpiem; tie Taršiša kuģi pa trim gadiem vienreiz pārnāca un pārveda zeltu un sudrabu un ziloņkaulus un pērtiķus un pāvus.
22 Ruoth Solomon ne nigi mwandu mangʼeny kod rieko moloyo ruodhi mamoko duto mag piny.
Tā ķēniņš Salamans tapa lielāks, nekā visi ķēniņi virs zemes, bagātībā un gudrībā.
23 Ruodhi duto mag pinje ne biro ir Solomon mondo oyud rieko mane Nyasaye oketo e chunye.
Un visi ķēniņi virs zemes meklēja Salamana vaigu, viņa gudrību dzirdēt, ko Dievs tam bija devis sirdī.
24 Higa ka higa, ngʼato ka ngʼato manobiro nokelo mich kaka gik molos gi fedha kod dhahabu, kandho, gige lweny, gik mangʼwe ngʼar, farese kod punde.
Un tie atnesa ikkatrs savas dāvanas, sudraba un zelta traukus un drēbes un bruņas un dārgas zāles, zirgus un zirgēzeļus ik gadus.
25 Solomon ne nigi udi alufu angʼwen mag farese kod geche lweny kaachiel gi farese alufu apar gariyo manokano e mier madongo mag geche lweny to moko bende ne en-go Jerusalem.
Un Salamanam bija četrtūkstoš zirgu stelinģu un divpadsmit tūkstoš jātnieki, un viņš tos lika ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē.
26 Norito ruodhi manie bwo lochne chakre Aora Yufrate nyaka e piny jo-Filistia nyaka chop e giko tongʼ gi kod Misri.
Un viņš valdīja pār visiem ķēniņiem no lielupes līdz Fīlistu zemei un līdz Ēģiptes robežām.
27 Ruoth nomiyo fedha obedo manwangʼo yot ka kidi akida Jerusalem kendo yiend sida ne ngʼeny mana ka yiend ngʼowu ma otwi e got.
Un ķēniņš darīja, ka tik daudz sudraba bija Jeruzālemē kā akmeņu, un ciedru koku tik daudz, kā meža vīģes koku ielejās.
28 Solomon nokelo farese koa Misri kod pinje mamoko duto.
Un Salamanam atveda zirgus no Ēģiptes un no citām zemēm.
29 Weche moko duto mag loch Solomon, chakruokgi nyaka gikogi, donge ondikgi e kitabu mar Nathan janabi, e kitabu motingʼo weche Ahija ja-Shilo kod e kitap Ido janeno manofwenyorene kuom Jeroboam wuod Nebat?
Un kas vēl atliek par Salamana lietām, gan pirmās, gan pēdējās, tas viss rakstīts pravieša Nātana laiku grāmatā un Ahijas, tā Šilonieša, pravieša vārdos un Jedus, tā redzētāja, parādīšanās pret Jerobeamu, Nebata dēlu.
30 Solomon nobedo ruodh jo-Israel duto ka en Jerusalem kuom higni piero angʼwen.
Un Salamans valdīja Jeruzālemē pār visu Israēli četrdesmit gadus.
31 Eka notho moyweyo gi kwerene mi noyike e dala Daudi wuon-gi. Rehoboam wuode nobedo ruoth kare.
Un Salamans aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa tēva Dāvida pilī, un viņa dēls Rekabeams palika par ķēniņu viņa vietā.
