2 Weche Mag Ndalo 25
1 Amazia ne ja-higni piero ariyo gabich kane odoko ruoth kendo norito Jerusalem kuom higni piero ariyo gochiko. Min mare ne nyinge Jehoadin nyar Jerusalem.
Amacīja bija divdesmit piecus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus, un viņa mātei vārds bija Joadana, no Jeruzālemes.
2 Notimo gima kare e nyim Jehova Nyasaye to ok gi chunye duto.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tomēr ne no visas sirds.
3 Bangʼ ka pinyruodhe nosegurore maber, nonego jotelo mane onego wuon mare mane ruoth.
Kad nu viņš bija stiprinājies savā valstībā, tad viņš nokāva savus kalpus, kas bija kāvuši viņa tēvu, to ķēniņu.
4 Kata kamano ne ok onego yawuot jogo nikech noluwo chik manie Kitap Chik mar Musa mane Jehova Nyasaye oketo mawacho niya, “Wuone ok nonegi nikech ketho mag nyithindgi, bende nyithindo kik negi nikech ketho mag wuonegi, to ngʼato ka ngʼato nonegi nikech richone owuon.”
Bet viņu bērnus viņš nenokāva, kā ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs pavēlējis sacīdams: tēviem nebūs mirt par bērniem, un bērniem nebūs mirt par tēviem, bet ikviens lai mirst savu paša grēku dēļ.
5 Eka Amazia nochoko jo-Juda kod jo-Benjamin kaachiel mopogogi tich kaluwore gi anywolagi kendo noyiero jotend migepe mag jolweny alufu achiel kod migepe mag mia achiel. Bangʼe nokwano jogo mahikgi piero ariyo ka dhi nyime kendo nonwangʼo ni ne gin ji alufu mia adek mane nyalo dhi e lweny kendo mane nyalo kedo gi tongʼ kod okumba.
Un Amacīja salpulcināja Jūdu un tos šķīra pēc tēvu namiem, pēc tūkstošniekiem un pēc simtniekiem pa visu Jūdu un Benjaminu, un skaitīja no tiem tos, kas divdesmit un vairāk gadus bija veci, un atrada no tiem trīs simt reizi tūkstoš izlasītus, kas varēja iet karā un nesa šķēpus un priekšturamās bruņas.
6 Bende nondiko jo-Israel mathuondi alufu mia achiel kochulo fedha ma pekne romo kilo alufu adek gi mia angʼwen.
Un viņš saderēja no Israēla simt tūkstoš stiprus karavīrus par simts talentiem sudraba.
7 To ngʼat Nyasaye moro nobiro ire mowachone niya, “Ruoth momi luor, kik iyie mondo jolweny ma jo-Israel dhi kodi nimar Jehova Nyasaye ok ni kod jo-Israel ma jo-Efraim-gi.
Bet viens Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: ķēniņ! Israēla spēks lai tev neiet līdz, jo Tas Kungs nav ar Israēli, ar nevienu no Efraīma bērniem.
8 To kata kidhi ma ikedo gi chir e lweny, to Nyasaye nomi wasiki loyi, nikech Nyasayeno nigi teko mar konyi kata miyo wasiki loyi.”
Bet ja tu iesi un (to) darīsi un būsi drošs uz karu, tad Dievs tev liks krist ienaidnieka priekšā; jo Dievam ir spēks palīdzēt un nogāzt,
9 Amazia nopenjo ngʼat Nyasaye niya, “To wabiro timo angʼo kuom fedha mapekgi romo kilo alufu adek gi mia angʼwen mane wachulo kuom jolweny mag jo-Israel?” Ngʼat Nyasaye nodwoko niya, “Jehova Nyasaye nyalo miyi mangʼeny moloyo mano.”
Un Amacīja sacīja uz to Dieva vīru: bet ko tad es darīšu ar tiem simts talentiem, ko esmu devis Israēla karavīriem? Bet tas Dieva vīrs sacīja: Tam Kungam ir vairāk tev ko dot nekā tik daudz.
10 Eka Amazia noriembo jolweny mane oa Efraim mine gidok e miechgi ka igi owangʼ kendo gikecho malich gi Juda.
Tad Amacīja atšķīra tos karavīrus, kas no Efraīma bija nākuši pie viņa, lai tie ietu uz savām mājām. Bet tie ļoti apskaitās pret Jūdu un ar lielām dusmām griezās atkal atpakaļ uz savām mājām.
11 To Amazia notimo chir kendo nowuok motelone jolweny mage kagidhi e Holo mar Chumbi kama nonege jo-Seir alufu apar.
Un Amacīja ņēmās drošu prātu un izveda savus ļaudis un nogāja sāls ielejā un kāva desmit tūkstošus no Seīra bērniem.
12 Jolweny mag Juda nomako ji alufu apar kangima mi negiterogi ewi lwanda moro kendo negidirogi piny ma githo kendo gitur matindo tindo.
Un Jūda bērni sagūstīja no tiem desmit tūkstošus dzīvus un tos veda klints galā un tos nogāza no paša klints gala, ka tie visi tapa sašķelti.
13 To e sechego jolweny mane Amazia oriembo ni ok inyal dhi kode e lweny nomonjo miech Juda chakre Samaria nyaka Beth Horon. Neginego ji alufu adek kendo negipeyo gik moko mangʼeny.
Bet tie karavīri, kam Amacīja bija licis iet atpakaļ, lai tie ar viņu karā neietu, tie ielauzās Jūda pilsētās no Samarijas līdz BetOronai un kāva no tiem trīs tūkstošus un aiznesa lielu laupījumu.
14 Kane Amazia odwogo koa nego jo-Edom nokelo nyiseche mag jo-Seir moketogi ka nyisechege kokulore nigi kendo notimonigi misango.
Kad nu Amacīja pārnāca no Edomiešu kaujas un bija atvedis līdz Seīra bērnu dievus, tad viņš tos sev iecēla par dieviem un metās zemē viņu priekšā un tiem kvēpināja.
15 Jehova Nyasaye nokecho ahinya gi Amazia kendo noorone janabi manowachone niya, “Angʼo momiyo igeno kuom nyiseche mag jogi mane ok nyal reso jogi giwegi e lweti?”
Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Amacīju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti. Tas uz viņu sacīja: kāpēc tu esi meklējis to ļaužu dievus, kas savus ļaudis nevarēja atpestīt no tavas rokas?
16 Kane pod janabino wuoyo, ruoth nowachone niya, “Bende waseketi jangʼad rieko ne ruoth? Lingʼ thi! Koso idwaro tho?” Omiyo janabi nolingʼ, to bangʼe nowacho niya, “Angʼeyo ni Nyasaye osechano ni mondo otieki nikech gima isetimo kendo ok isewinjo puonjna.”
Kad nu viņš uz to tā runāja, tad tas uz viņu sacīja: vai tu esi iecelts par ķēniņa padoma devēju? Esi klusu, kāpēc lai tevi nokauj? Tad tas pravietis apklusa un sacīja: es gan atzīstu, ka Dievs apņēmies tevi samaitāt, tāpēc ka tu to esi darījis un neesi klausījis manam padomam.
17 Bangʼe Amazia ruodh Juda nopenjo jongʼadne rieko mi nooro joote ir Jehoash wuod Jehoahaz ma wuod Jehu ruoth Israel kowacho niya, “Bi warom wangʼ gi wangʼ.”
Un Amacīja, Jūda ķēniņš, aprunājās un sūtīja pie Jehoasa, Joakasa dēla, Jeūs dēla dēla, Israēla ķēniņa, un sacīt: nāc, griezīsim vaigu pret vaigu!
18 To Jehoash ruodh Israel nodwoko Amazia ruodh Juda gi ngero niya, “Kuth alii man Lebanon nooro wach ne yiend sida man Lebanon ni, ‘Yie ichiw nyari ne wuoda mondo okendi.’ To le moro mar bungu mowuok Lebanon nokadho kanyo monyono kuth aliino gi tiende.
Bet Jehoas, Israēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūda ķēniņa, un lika sacīt: ērkšķu krūms uz Lībanus sūtīja pie ciedra koka uz Lībanus un sacīja: dod savu meitu manam dēlam par sievu; bet tie lauka zvēri, kas uz Lībanus, gāja pāri un samina to ērkšķu krūmu.
19 In iwuorori ni iseloyo jo-Edom kendo koro iwuoyo marach kisungori. To ber mondo ibed mana e dala. Angʼo momiyo imanyo lweny mabiro tieki kaachiel gi jo-Juda duto?”
Redzi, tu domā, tu esi kāvis Edomiešus, un tava sirds lepojās un lielās. Nu tad, paliec mājās, kāpēc tu gribi skriet nelaimē, pats krist un Jūda līdz ar tevi?
20 Kata kamano, Amazia ne ok odewo, nimar ne en dwaro Nyasaye mondo ochiwe e lwet Jehoash nikech negiluwo nyiseche mag Edom.
Bet Amacīja neklausīja, jo tas notika no Dieva, lai viņš tos viņiem dotu rokā, tāpēc ka tie bija meklējuši Edomiešu dievus.
21 Omiyo Jehoash ruodh Israel nomonje. Jehoash kod Amazia ruodh Juda ne joromo e lweny e dala mar Beth Shemesh man Juda.
Un Jehoas, Israēla ķēniņš, cēlās, un tie grieza vaigu pret vaigu, viņš un Amacīja, Jūda ķēniņš, BetŠemē iekš Jūda.
22 Jo-Israel noloyo jo-Juda kendo ngʼato ka ngʼato noringo kochomo dalane.
Un Jūda tapa kauts Israēla priekšā, un tie bēga ikviens uz savu dzīvokli.
23 Jehoash ruodh Israel nomako Amazia wuod Joash ma wuod Ahazia, ruodh Juda e Beth Shemesh. Bangʼe Jehoash nokele Jerusalem kendo nomuko ohinga mar Jerusalem chakre e Dhoranga Efraim nyaka kama ohinga ogomogo, bor kama ne omuko ne romo fut mia abich gi piero ochiko gachiel.
Un Jehoas Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Jūda ķēniņu, Joasa dēlu, Joakasa (Ahazijas) dēla dēlu, BetŠemesā un to noveda Jeruzālemē un noplēsa Jeruzālemes mūrus no Efraīma vārtiem līdz Stūra vārtiem četrsimt olektis.
24 Nokawo dhahabu gi fedha duto kod gik moko duto mane oyudo e hekalu mar Nyasaye mane Obed-Edom orito kaachiel gi keno mar ruoth kod ji moko mano mako e lweny, bangʼe nodok e piny Samaria.
Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu un visus traukus, kas Dieva namā tapa atrasti pie ObedEdoma, un ķēniņa nama mantas līdz ar tiem galviniekiem un griezās atpakaļ uz Samariju.
25 Amazia wuod Joash ruodh Juda nodak higni apar gabich bangʼ tho Jehoash wuod Jehoahaz ruodh Israel.
Un Amacīja, Joasa dēls, Jūda ķēniņš dzīvoja pēc tam, kad Jehoas, Joakasa dēls, Israēla ķēniņš, bija nomiris, piecpadsmit gadus.
26 To weche mamoko mag loch Amazia kar chakruokgi nyaka gikogi donge ondikgi e kitap ruodhi mag Juda kod Israel?
Un kas vēl par Amacīju stāstāms, ir par viņa iesākumu, ir par viņa galu, redzi, tas rakstīts Jūda un Israēla ķēniņu grāmatā.
27 Chakre ndalo mane Amazia oweyo luwo Jehova Nyasaye, negichikone obadho e Jerusalem mi oringo odhi Lakish, to negioro ji bangʼe Lakish ma onege kuno.
Un no tā laika, kamēr Amacīja no Tā Kunga bija atkāpies, dumpis pret viņu cēlās Jeruzālemē, un viņš bēga uz Laķisu. Bet tie viņam sūtīja pakaļ uz Laķisu un to tur nokāva,
28 Noduog ringre kotingʼ gi faras kendo noyike but kwerene e Dala Maduongʼ mar Juda.
Un to atveda uz zirgiem un apraka pie viņa tēviem Jūda pilsētā.
