2 Weche Mag Ndalo 16
1 E higa mar piero adek gabich mar loch Asa, Baasha ruodh Israel nodhi kedo kod Juda kendo nochielo Rama motegno mondo ogengʼ ni ngʼato angʼata kik wuogi kata donji e piny Asa ruodh Juda.
Asas trīsdesmit sestā valdīšanas gadā Baeša, Israēla ķēniņš, cēlās pret Jūdu un uztaisīja Rāmu, ka viņš nevienam neļautu ne iziet nedz ieiet pie Asas, Jūda ķēniņa.
2 Eka Asa nokawo fedha gi dhahabu e kuonde keno mag hekalu mar Jehova Nyasaye kaachiel gi mago manokano e ode moorogi ne Ben-Hadad ruodh Aram manodak Damaski.
Tad Asa ņēma sudrabu un zeltu no Tā Kunga nama un no ķēniņa nama mantām, un to sūtīja BenHadadam, Sīrijas ķēniņam, kas Damaskū dzīvoja, un lika sacīt:
3 Nowachone niya, “Winjruok mondo obedie kindi koda mana kaka nobedo e kind wuonwa gi wuonu. Aoroni mich mag fedha gi dhahabu, koro keth winjruok mantie e kindi gi Baasha ruodh Israel mondo mi owe kedo koda.”
Derība ir starp mani un tevi un starp manu tēvu un tavu tēvu; redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu: ej un lauz savu derību ar Baešu, Israēla ķēniņu, ka tas no manis atstājās.
4 Ben-Hadad noyie gi Ruoth Asa kendo nooro jotende mag lweny mondo omonj mier madongo mag Israel. Negiloyo Ijon, gi Dan kod Abel Maim kaachiel gi mier mag madongo mag keno mag Naftali.
Un BenHadads paklausīja ķēniņam Asam un sūtīja savus kara virsniekus pret Israēla pilsētām, un tie sita Ejonu un Danu un AbelMaīmu un visas Navtaļa labības pilsētas.
5 Kane Baasha owinjo mano, nochungo gero Rama kendo nojwangʼo tije.
Kad nu Baeša to dzirdēja, tad viņš mitējās Rāmu uztaisīt un atstāja savu darbu.
6 Eka Ruoth Asa nokelo jo-Juda duto kendo negikawo kite duto kod yiende mane Baasha osebedo katiyogo Rama kendo notiyo kodgi kuom gero Geba kod Mizpa.
Tad ķēniņš Asa ņēma visu Jūdu, un tie nonesa akmeņus un kokus no Rāmas, ko Baeša bija taisījis, un viņš no tiem uzcēla Ģebu un Micpu.
7 E ndalogo Hanani janen nobiro ir Asa ruodh Juda mowachone niya, “Nikech nigeno kuom ruodh Aram ma ok kuom Jehova Nyasaye ma Nyasachi, jolweny mag ruodh Aram osetony oa e lweti.
Un tanī laikā Hananus, tas redzētājs, nāca pie Asas, Jūda ķēniņa, un uz to sacīja: tāpēc ka tu esi paļāvies uz Sīrijas ķēniņu un neesi paļāvies uz To Kungu, savu Dievu, tādēļ Sīrijas ķēniņa karaspēks no tavas rokas izsprucis.
8 Donge jo-Kush kod jo-Libya ne ni kod jolweny motegno man kod geche lweny mangʼeny kod joriemb farese? To kane igeno kuom Jehova Nyasaye, to nochiwogi e lweti.
Vai Moru ļaudis un Libeji nebija liels karaspēks ar ļoti daudz ratiem un jātniekiem? Taču, kad tu uz To Kungu paļāvies, tad Viņš tos devis tavā rokā.
9 Nimar wenge Jehova Nyasaye ngʼiyo piny duto koni gi koni mondo ojiw joma chunygi oyie kuome chutho. Isetimo gima ofuwo omiyo chakre sani ibiro bedo gi lweny.”
Jo Tā Kunga acis skatās pa visām zemēm, ka Viņš tos stiprina, kas ar skaidru sirdi pie viņa turas. Tu še esi aplam darījis; jo no šī laika būs kari pret tevi.
10 Asa ne iye owangʼ gi janen nikech wachni, nokecho kode ahinya mokete e twech. To bende e ndalogo Asa nochako sando jomoko malit.
Bet Asa apskaitās pret to redzētāju un to ielika cietumā; jo viņš par to palika ļauns pret viņu. Un Asa spaidīja kādus no tiem ļaudīm tanī laikā.
11 Weche mag loch Asa kar, chakruokgi nyaka gikogi, ondikgi e kitap ruodhi mag Juda kod Israel.
Un redzi, tie stāsti par Asu, ir tie pirmie, ir tie pēdējie, ir rakstīti Jūda un Israēla ķēniņu grāmatā.
12 E higa mar piero adek gochiko mar loch Asa, tuo nogoye gi e tiende, kendo kata obedo ni tuoneno ne lich to e tuoneno ne ok omanyo kony ir Jehova Nyasaye to mana kuom jothieth.
Un savā trīsdesmit devītā valdīšanas gadā Asa palika slims ar kājām, un viņa slimība auga lielā augumā; viņš arī savā slimībā nemeklēja To Kungu, bet dziedniekus.
13 Asa notho moyweyo kod kwerene e higa mar piero angʼwen gi achiel mar lochne,
Tā Asa aizmiga pie saviem tēviem un nomira savā četrdesmit pirmā valdīšanas gadā.
14 kendo negi yike e liel mane okunyo e Dala Maduongʼ mar Daudi. Negipiele e kitanda mopongʼ kod gik mangʼwe ngʼar moruw maber kendo negiloso magenga maduongʼ ka imiyego duongʼ.
Un to apraka viņa kapā, ko viņš priekš sevis bija licis rakt Dāvida pilī, un to lika uz gultu, ko ar dārgām zālēm un visādām kvēpināmām zālēm bija pildījuši pēc zāļotāju ziņas, un par viņu dedzināja (dārgas zāles) ar lielu dedzināšanu.
