1 Samuel 27
1 To Daudi noparo e chunye owuon niya, “Chiengʼ moro natho e lwet Saulo. Gima ber monego atim en ni onego atony karingo adhi e piny jo-Filistia. Eka Saulo nowe manya e Israel duto kendo natony e lwete.”
Un Dāvids domāja savā sirdī: taču man kādā dienā nāks gals caur Saula roku; man labuma nav, ja es glābtin neglābjos uz Fīlistu zemi, lai Sauls mitās mani joprojām meklēt visās Israēla robežās; tā es no viņa rokas izglābšos.
2 Omiyo Daudi gi ji mia auchiel mane ni kode nowuok modhi ir Akish wuod Maok ma ruodh Gath.
Tad Dāvids cēlās un gāja ar tiem sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, pie Aķisa, Maoka dēla, Gatas ķēniņa.
3 Daudi kod joge nodak Gath ka gin gi Akish. Ngʼato ka ngʼato ne nigi joode, Daudi bende ne nigi monde ariyo: Ahinoam ma nyar Jezreel gi Abigael moa Karmel mane chi Nabal manosetho.
Un Dāvids palika pie Aķisa Gatā, pats un viņa vīri, ikkatrs ar savu namu, Dāvids ar savām abām sievām, Aķinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala sievu, to Karmelieti.
4 Kane onyis Saulo ni Daudi oseringo odhi Gath, ne ok ochako omanye.
Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, tad viņš to vairs nemeklēja.
5 Eka Daudi nowachone Akish niya, “Ka aseyudo ngʼwono e wangʼi, to miya kamoro e achiel kuom mier matindo manie piny, mondo mi adag kuno. Angʼo momiyo jatichni didag kodi e dala maduongʼ mar ruoth?”
Un Dāvids sacīja uz Aķisu: ja es žēlastību esmu atradis priekš tavām acīm, tad lai man dod vietu vienā zemes pilsētā, ka es tur dzīvoju; jo kāpēc tavam kalpam ķēniņa pilsētā pie tevis būs dzīvot?
6 Kochakore odiechiengʼno Akish nomiye Ziklag, mosebet ka osiko e lwet ruodhi Juda nyaka chil kawuono.
Tad Aķis viņam tai dienā deva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga Jūda ķēniņiem pieder līdz šai dienai.
7 Daudi nodak e piny Filistia kuom higa achiel gi dweche angʼwen.
Un tas laiks, ko Dāvids Fīlistu zemē mita, bija viens gads un četri mēneši.
8 Koro Daudi gi joge nodhi momonjo jo-Geshur, jo-Girzi, gi jo-Amalek. Kochakore chon jogi nodak e piny mochopo Shur nyaka Misri.
Un Dāvids cēlās ar saviem vīriem un uzbruka Gešuriešiem un Ģirziešiem un Amalekiešiem, jo tie citkārt bija tie zemes iedzīvotāji līdz Šurai un Ēģiptes zemei.
9 E kinde ka kinda mane Daudi omonjo pinjego ne ok oweyo dichwo kata dhako kangima, to noyako rombe, dhok, punde, gi ngamia gi lewni. Eka nodok ir Akish.
Un Dāvids kāva to zemi un nepameta dzīvus ne vīrus, ne sievas un ņēma avis un vēršus un ēzeļus un kamieļus un drēbes, un griezās atpakaļ un nāca pie Aķisa.
10 Kane Akish openje niya, “Tinde ne idhi monjo kanye?” Daudi to ne jawacho niya, “Aa monjo Negev e piny Juda, kata ni Negev mar Jeramel kata ni Negev mar jo-Keni.”
Kad nu Aķis sacīja: kur jūs šodien esat ielauzušies? Tad Dāvids sacīja: pret dienasvidu iekš Jūda, un pret dienasvidu pie Jerameliešiem, un pret dienasvidu pie Keniešiem.
11 Ne ok owe dichwo kata dhako kangima mane inyalo kel Gath, nimar noparo e chunye niya, “Ginyalo hulowa kagiwacho ni, ‘Ma e gima Daudi notimo.’” Kendo ma netimne e kinde duto mane odak e piny Filistia.
Un Dāvids ne vīrus, ne sievas nepameta dzīvus, ka tie netiktu uz Gatu; jo viņš sacīja: lai nenes vēsti pret mums, sacīdami: tā Dāvids mums ir darījis. Un tāds bija viņa darbs, cik ilgi tas Fīlistu zemē dzīvoja.
12 Akish nogeno Daudi kendo nowacho e chunye owuon niya, “Osebedo tik marach ne ogandane ma jo-Israel, omiyo obiro bedo jatichna nyaka chiengʼ.”
Un Aķis ticēja Dāvidam un domāja, viņš sev smirdošu darījies priekš saviem Israēla ļaudīm, tāpēc viņš man mūžam būs par kalpu.
