Salme 92
1 (En Salme. En Sang for Sabbatsdagen.) Det er godt at takke HERREN, lovsynge dit navn, du højeste,
Dziesma svētdienā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
2 ved Gry forkynde din Nåde, om Natten din Trofasthed
Rītos izteikt Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību,
3 til tistrenget Lyre, til Harpe, til Strengeleg på Citer!
Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm.
4 Thi ved dit Værk har du glædet mig, HERRE, jeg jubler over dine Hænders Gerning.
Jo, Kungs, Tu mani iepriecini ar Saviem darbiem; es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
5 Hvor store er dine Gerninger, HERRE, dine Tanker såre dybe!
Ak Kungs, cik lieli ir Tavi darbi, cik ļoti dziļas Tavas domas!
6 Tåben fatter det ikke, Dåren skønner ej sligt.
Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot.
7 Spirer de gudløse end som Græsset, blomstrer end alle Udådsmænd, er det kun for at lægges øde for stedse,
Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam.
8 men du er ophøjet for evigt, HERRE.
Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi.
9 Thi se, dine Fjender, HERRE, se, dine Fjender går under, alle Udådsmænd spredes!
Jo redzi, Tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti.
10 Du har løftet mit Horn som Vildoksens, kvæget mig med den friskeste Olie;
Bet Tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu.
11 det fryder mit Øje at se mine Fjender, mit Øre at høre mine Avindsmænd.
Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas.
12 De retfærdige grønnes som Palmen, vokser som Libanons Ceder;
Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Lībanus.
13 plantet i HERRENs Hus grønnes de i vor Guds Forgårde;
Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos.
14 selv grånende bærer de Frugt, er friske og fulde af Saft
Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi,
15 for at vidne, at HERREN er retvis, min Klippe, hos hvem ingen Uret findes.
Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie Viņa.
