Salme 89
1 (En Maskil af Ezraitten Etan.) Om HERRENs, Nåde vil jeg evigt synge, fra Slægt til Slægt med min Mund forkynde din Trofasthed.
Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
2 Thi du har sagt: "En evig Bygning er Nåden!" I Himlen har du grundfæstet din Trofasthed.
Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
3 Jeg sluttede en Pagt med min udvalgte, tilsvor David, min Tjener:
“Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
4 "Jeg lader din Sæd bestå for evigt, jeg bygger din Trone fra Slægt til Slægt!" (Sela)
Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)
5 Og Himlen priser dit Under, HERRE, din Trofasthed i de Helliges Forsamling.
Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.
6 Thi hvem i Sky er HERRENs Lige, hvo er som HERREN iblandt Guds Sønner?
Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
7 En forfærdelig Gud i de Helliges Kreds, stor og frygtelig over alle omkring ham.
Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
8 HERRE, Hærskarers Gud, hvo er som du? HERRE, din Nåde og Trofasthed omgiver dig.
Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
9 Du mestrer Havets Overmod; når Bølgerne bruser, stiller du dem.
Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
10 Du knuste Rahab som en fældet Kriger, splitted dine Fjender med vældig Arm.
Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
11 Din er Himlen, og din er Jorden, du grundede Jorderig med dets Fylde.
Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
12 Norden og Sønden skabte du, Tabor og Hermon jubler over dit Navn.
Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
13 Du har en Arm med Vælde, din Hånd er stærk, din højre løftet.
Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
14 Retfærd og Ret er din Trones Grundvold, Nåde og Sandhed står for dit Åsyn.
Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
15 Saligt det Folk, der kender til Frydesang, vandrer, HERRE, i dit Åsyns Lys!
Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
16 De lovsynger Dagen igennem dit Navn, ophøjes ved din Retfærdighed.
Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
17 Thi du er vor Styrkes Stolthed, du løfter vort Horn ved din Yndest;
Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
18 thi vort Skjold er hos HERREN, vor Konge er Israels Hellige!
Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
19 Du taled engang i et Syn til dine fromme: "Krone satte jeg på en Helt, ophøjed en Yngling af Folket;
Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
20 jeg har fundet David, min Tjener, salvet ham med min hellige Olie;
Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
21 thi min Hånd skal holde ham fast, og min Arm skal give ham Styrke.
Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
22 Ingen Fjende skal overvælde ham, ingen Nidding trykke ham ned;
Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
23 jeg knuser hans Fjender foran ham og nedstøder dem, der bader ham;
Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
24 med ham skal min Trofasthed og Miskundhed være, hans Horn skal løfte sig ved mit Navn;
Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
25 jeg lægger Havet under hans Hånd og Strømmene under hans højre;
Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
26 mig skal han kalde: min Fader, min Gud og min Frelses Klippe.
Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
27 Jeg gør ham til førstefødt, den største blandt Jordens Konger;
Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
28 jeg bevarer for evigt min Miskundhed mod ham, min Pagt skal holdes ham troligt;
Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
29 jeg lader hans Æt bestå for evigt, hans Trone, så længe Himlen er til.
Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
30 Hvis hans Sønner svigter min Lov og ikke følger mine Lovbud,
Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
31 hvis de bryder min Vedtægt og ikke holder mit Bud,
Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
32 da hjemsøger jeg deres Synd med Ris, deres Brøde med hårde Slag;
Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
33 men min Nåde tager jeg ikke fra ham, min Trofasthed svigter jeg ikke;
Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
34 jeg bryder ikke min Pagt og ændrer ej mine Læbers Udsagn.
Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
35 Ved min Hellighed svor jeg een Gang for alle - David sviger jeg ikke:
Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
36 Hans Æt skal blive for evigt, hans Trone for mig som Solen,
Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.
37 stå fast som Månen for evigt, og Vidnet på Himlen er sanddru, (Sela)
Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)
38 Men du har forstødt og forkastet din Salvede og handlet i Vrede imod ham;
Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
39 Pagten med din Tjener har du brudt, vanæret hans Krone og trådt den i Støvet;
Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
40 du har nedbrudt alle hans Mure, i Grus har du lagt hans Fæstninger;
Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
41 alle vejfarende plyndrer ham, sine Naboer blev han til Spot.
Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
42 Du har løftet hans Uvenners højre og glædet alle hans Fjender;
Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
43 hans Sværd lod du vige for Fjenden, du holdt ham ej oppe i Kampen;
Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
44 du vristed ham Staven af Hænde og styrted hans Trone til Jorden,
Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
45 afkorted hans Ungdoms Dage og hylled ham ind i Skam. (Sela)
Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)
46 Hvor længe vil du skjule dig, HERRE, for evigt, hvor længe skal din Vrede lue som Ild?
Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
47 Herre, kom i Hu, hvad Livet er, til hvilken Tomhed du skabte hvert Menneskebarn!
Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
48 Hvo bliver i Live og skuer ej Død, hvo frelser sin sjæl fra Dødsrigets Hånd? (Sela) (Sheol h7585)
Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)
49 Hvor er din fordums Nåde, Herre, som du i Trofasthed tilsvor David?
Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
50 Kom, Herre, din Tjeners Skændsel i Hu, at jeg bærer Folkenes Spot i min Favn,
Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
51 hvorledes dine Fjender håner, HERRE, hvorledes de håner din Salvedes Fodspor.
Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
52 Lovet være HERREN i Evighed, Amen, Amen!
Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.
