< Salme 80 >
1 (Til Sangmesteren. El-sjosjannim-edut. Af Asaf. En Salme.) Lyt til, du Israels Hyrde, der leder Josef som en Hjord, træd frem i Glans, du, som troner på Keruber,
Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
2 for Efraims, Benjamins og Manasses Øjne; opbyd atter din Vælde og kom til vor Frelse!
Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.
3 Hærskarers Gud, bring os atter på Fode, lad dit Ansigt lyse, at vi må frelses!
Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
4 HERRE, Hærskarers Gud, hvor længe vredes du trods din Tjeners Bøn?
Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?
5 Du har givet os Tårebrød at spise, Tårer at drikke i bredfuldt Mål.
Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.
6 Du har gjort os til Stridsemne for vore Naboer, vore Fjender håner os.
Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.
7 Hærskarers Gud, bring os atter på Fode, lad dit Ansigt lyse, at vi må frelses!
Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
8 Du rykked en Vinstok op i Ægypten, drev Folkeslag bort og plantede den;
Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.
9 du rydded og skaffed den Plads, den slog Rod og fyldte Landet;
Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.
10 Bjergene skjultes af dens Skygge. Guds Cedre af dens Ranker;
Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.
11 den bredte sine Skud til Havet og sine kviste til Floden.
Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.
12 Hvorfor har du nedbrudt dens Hegn, så alle vejfarende plukker deraf?
Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?
13 Skovens Vildsvin gnaver deri, Dyrene på Marken æder den op!
Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.
14 Hærskarers Gud, vend tilbage, sku ned fra Himlen og se! Drag Omsorg for denne Vinstok,
Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,
15 for Skuddet, din højre planted!
To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!
16 Lad dem, der sved den og huggede den sønder, gå til for dit Åsyns Trussel!
Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.
17 Lad din Hånd være over din højres Mand, det Menneskebarn, du opfostrede dig!
Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.
18 Da viger vi ikke fra dig, hold os i Live, så påkalder vi dit Navn!
Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.
19 HERRE, Hærskarers Gud, bring os atter på Fode, lad dit Ansigt lyse, at vi må frelses!
Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.