Salme 135
1 Halleluja! Pris Herrens navn, pris det, I HERRENs Tjenere,
Alleluja! Slavējiet Tā Kunga vārdu, slavējiet jūs, Tā Kunga kalpi,
2 som står i HERRENs Hus, i vor Guds Huses Forgårde!
Kas stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos,
3 Pris HERREN, thi god er HERREN, lovsyng hans Navn, thi lifligt er det.
Slavējiet To Kungu, jo Tas Kungs ir labs, dziediet Viņa vārdam, jo Viņš ir mīlīgs.
4 Thi HERREN udvalgte Jakob, Israel til sin Ejendom.
Jo Tas Kungs Jēkabu Sev izredzējis, Israēli par Savu īpašumu.
5 Ja, jeg ved, at HERREN er stor, vor Herre er større end alle Guder.
Jo es zinu, ka Tas Kungs ir liels, un mūsu Kungs lielāks nekā visi dievi.
6 HERREN gør alt, hvad han vil, i Himlene og på Jorden, i Have og alle Verdensdyb.
Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš dara, debesīs un virs zemes, jūrā un visos dziļumos.
7 Han lader Skyer stige op fra Jordens Ende, får Lynene til at give Regn, sender Stormen ud fra sine Forrådskamre;
Viņš uzved miglu no zemes galiem, dod zibeņus pie lietus, izved vēju no viņa kambariem.
8 han, som slog Ægyptens førstefødte, både Mennesker og Kvæg,
Viņš nokāva Ēģiptes pirmdzimušos, gan cilvēkus gan lopus.
9 og sendte Tegn og Undere i din Midte, Ægypten, mod Farao og alle hans Folk;
Viņš sūtīja zīmes un brīnumus tavā vidū, Ēģiptes zemē, pret Faraonu un visiem viņa kalpiem.
10 han, som fældede store Folk og veg så mægtige Konger,
Viņš kāva daudz tautas un nokāva varenus ķēniņus,
11 Amoriternes konge Sion og Basans Konge Og, og alle Kana'ans Riger
Sihonu, Āmoriešu ķēniņu, un Ogu, Basanas ķēniņu, un visas Kanaāna valstis;
12 og gav deres Land i Eje, i Eje til Israel, hans Folk.
Un deva viņu zemi par mantību, par mantību Saviem Israēla ļaudīm;
13 HERRE, dit Navn er evigt, din Ihukommelse, HERRE, fra Slægt til Slægt,
Kungs, Tavs vārds paliek mūžīgi, Kungs, Tava piemiņa paliek līdz radu radiem.
14 thi Ret skaffer HERREN sit Folk og ynkes over sine Tjenere.
Jo Tas Kungs tiesās Savus ļaudis un apžēlosies par Saviem kalpiem.
15 Folkenes Billeder er Sølv og Guld, Værk af Menneskehænder;
Pagānu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
16 de har Mund, men taler ikke, Øjne, men ser dog ej;
Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz,
17 de har Ører, men hører ikke, ej heller er der Ånde i deres Mund.
Tiem ir ausis, bet tie nedzird, ir dvašas tiem nav mutē.
18 Som dem skal de, der laved dem, blive enhver, som stoler på dem.
Tādi pat kā viņi, ir tie, kas tos taisa, un visi, kas uz tiem paļaujas.
19 Lov HERREN, Israels Hus, lov HERREN, Arons Hus,
Jūs, Israēla nams, teiciet To Kungu; jūs, Ārona nams, teiciet To Kungu.
20 lov HERREN, Levis Hus, lov HERREN, I, som frygter HERREN!
Jūs Levja nams, teiciet To Kungu; jūs, kas To Kungu bīstaties, teiciet To Kungu.
21 Fra Zion være HERREN lovet, han, som bor i Jerusalem!
Slavēts lai ir Tas Kungs no Ciānas, kas dzīvo Jeruzālemē. Alleluja!
