< Salme 130 >

1 (Sang til Festrejserne.) Fra det dybe råber jeg til
Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.
2 o Herre hør min Røst! Lad dine Ører lytte til min tryglende Røst!
Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.
3 Tog du Vare, HERRE, på Misgerninger, Herre, hvo kunde da bestå?
Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, - ak Kungs, kas pastāvēs?
4 Men hos dig er der Syndsforladelse, at du må frygtes.
Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
5 Jeg håber. på HERREN, min Sjæl håber på hans Ord,
Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu.
6 på Herren bier min Sjæl mer end Vægter på Morgen, Vægter på Morgen.
Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā uz rīta gaismu sargi, kas rītu gaida.
7 Israel, bi på HERREN! Thi hos HERREN er Miskundhed, hos ham er Forløsning i Overflod.
Israēls lai cerē uz To Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība un daudz pestīšanas pie Viņa.
8 Og han vil forløse Israel fra alle dets Misgerninger,
Un Viņš atpestīs Israēli no visiem viņa noziegumiem.

< Salme 130 >