Salme 129

1 (Sang til Festrejserne.) De trængte mig hårdt fra min ungdom - så siger Israel

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

2 de trængte mig hårdt fra min Ungdom, men kued mig ikke.

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

3 Plovmænd pløjed min Ryg, trak lange Furer;

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

4 retfærdig er HERREN, han overskar de gudløses Reb.

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

5 Alle, som hader Zion, skal vige med Skam,

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

6 blive som Græs på Tage, der visner, førend det skyder Strå,

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

7 og ikke fylder Høstkarlens Hånd og Opbinderens Favn;

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

8 Folk, som går forbi, siger ikke: "HERRENs Velsignelse over eder! Vi velsigner eder i HERRENs Navn!"

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.