Salme 122

1 (Sang til Festrejserne. Af David.) Jeg frydede mig, da de sagde til mig: "Vi drager til HERRENs Hus!"

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 Så står vore Fødder da i dine Porte, Jerusalem,

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Jerusalem bygget som Staden, hvor Folket samles;

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 thi did op drager Stammerne, HERRENs Stammer en Vedtægt for Israel om at prise HERRENs Navn.

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 Thi der står Dommersæder, Sæder for Davids Hus.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Bed om Jerusalems Fred! Ro finde de, der elsker dig!

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Der råde Fred på din Mur, Tryghed i dine Borge!

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 For Brødres og Frænders Skyld vil jeg ønske dig Fred,

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 for Herren vor Guds hus's skyld vil jeg søge dit bedste.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.