Salme 108

1 (En Sang. En Salme af David.) Mit Hjerte er trøstigt, Gud, mit hjerte er trøstigt; jeg vil synge og lovprise dig, vågn op, min Ære!

Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan.

2 Harpe og Citer, vågn op, jeg vil vække Morgenrøden.

Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos.

3 Jeg vil takke dig, HERRE, blandt Folkeslag, lovprise dig blandt Folkefærd;

Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tev dziedāšu starp tautām.

4 thi din Miskundhed når til Himlen, din Sandhed til Skyerne.

Jo Tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un Tava patiesība līdz augstiem padebešiem.

5 Løft dig, o Gud, over Himlen, din Herlighed være over al Jorden!

Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un Savu godību pār visu pasauli,

6 Til Frelse for dine elskede hjælp med din højre, bønhør os!

Lai Tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur Savu labo roku un paklausi mani.

7 Gud talede i sin Helligdom: "Jeg vil udskifte Sikem med Jubel, udmåle Sukkots Dal;

Dievs runā Tavā svētā vietā: “Par to Es priecājos. Es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota leju.

8 mit er Gilead, mit er Manasse, Efraim er mit Hoveds Værn, Juda min Herskerstav,

Gileāds Man pieder, ir Manasus Man pieder, Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

9 Moab min Vaskeskål, på Edom kaster jeg min Sko, over Filisterland jubler jeg."

Moābs ir Mans mazgājamais trauks, Savu kurpi Es metu pār Edomu, par Fīlistu zemi Es gavilēju.”

10 Hvo bringer mig til den befæstede By, hvo leder mig hen til Edom?

Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam?

11 Har du ikke, Gud, stødt os fra dig? Du ledsager ej vore Hære.

Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

12 Giv os dog Hjælp mod Fjenden! Blændværk er Menneskers Støtte.

Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

13 Med Gud skal vi øve vældige Ting, vore Fjender træder han ned!

Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; Viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.