Ordsprogene 6
1 Min Søn: har du borget for din næste og givet en anden Håndslag,
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
2 er du fanget ved dine Læber og bundet ved Mundens Ord,
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
3 gør så dette, min Søn, og red dig, nu du er kommet i Næstens Hånd: Gå hen uden Tøven, træng ind på din Næste;
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
4 und ikke dine Øjne Søvn, ej heller dine Øjenlåg Hvile,
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
5 red dig som en Gazel af Snaren, som en Fugl af Fuglefængerens Hånd.
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
6 Gå hen til Myren, du lade, se dens Færd og bliv viis.
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
7 Skønt uden Fyrste, Foged og Styrer,
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
8 sørger den dog om Somren for Æde og sanker sin Føde i Høst.
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
9 Hvor længe vil du ligge, du lade, når står du op af din Søvn?
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
10 Lidt Søvn endnu, lidt Blund, lidt Hvile med samlagte Hænder:
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
11 som en Stimand kommer da Fattigdom over dig, Trang som en skjoldvæbnet Mand.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
12 En Nidding, en ussel Mand er den, som vandrer med Falskhed i Munden,
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
13 som blinker med Øjet, skraber med Foden og giver Tegn med Fingrene,
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
14 som smeder Rænker i Hjertet og altid kun ypper Kiv;
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
15 derfor kommer hans Undergang brat, han knuses på Stedet, kan ikke læges.
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
16 Seks Ting hader HERREN, syv er hans Sjæl en Gru:
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
17 Stolte Øjne, Løgnetunge, Hænder, der udgyder uskyldigt Blod,
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
18 et Hjerte, der udtænker onde Råd, Fødder, der haster og iler til ondt,
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
19 falsk Vidne, der farer med Løgn, og den, som sætter Splid mellem Brødre.
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
20 Min Søn, tag Vare på din Faders Bud, opgiv ikke din Moders Belæring,
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
21 bind dem altid på dit Hjerte, knyt dem fast om din Hals;
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
22 på din Vandring lede den dig, på dit Leje vogte den dig, den tale dig til, når du vågner;
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
23 thi Budet er en Lygte, Læren Lys, og Tugtens Revselse Livets Vej
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
24 for at vogte dig for Andenmands Hustru, for fremmed Kvindes sleske Tunge!
Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
25 Attrå ej i dit Hjerte hendes Skønhed, hendes Blik besnære dig ej!
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
26 Thi en Skøge får man blot for et Brød, men Andenmands Hustru fanger dyrebar Sjæl.
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
27 Kan nogen bære Ild i sin Brystfold, uden at Klæderne brænder?
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
28 Kan man vandre på glødende Kul, uden at Fødderne svides?
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
29 Så er det at gå ind til sin Næstes Hustru; ingen, der rører hende, slipper for Straf.
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
30 Ringeagter man ikke Tyven, når han stjæler fot at stille sin Sult?
Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
31 Om han gribes, må han syvfold bøde og afgive alt sit Huses Gods.
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
32 Afsindig er den, der boler med hende, kun en Selvmorder handler så;
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
33 han opnår Hug og Skændsel, og aldrig udslettes hans Skam.
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
34 Thi Skinsyge vækker Mandens Vrede, han skåner ikke på Hævnens Dag;
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
35 ingen Bøde tager han god; store Tilbud rører ham ikke.
Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
