Ordsprogene 24
1 Misund ej onde Folk, hav ikke lyst til at være med dem;
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 thi deres Hjerte pønser på Vold, deres Læbers Ord volder Men.
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 Ved Visdom bygges et Hus, ved Indsigt holdes det oppe,
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 ved Kundskab fyldes kamrene med alskens kosteligt, herligt Gods.
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 Vismand er større end Kæmpe, kyndig Mand mer end Kraftkarl.
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 Thi Krig skal du føre efter modent Overlæg, vel står det til, hvor mange giver Råd.
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 Visdom er Dåren for høj, han åbner ej Munden i Porten.
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 Den, der har ondt i Sinde, kaldes en rænkefuld Mand.
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 Hvad en Dåre har for, er Synd, en Spotter er Folk en Gru.
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 Taber du Modet på Trængslens Dag, da er din Kraft kun ringe.
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 Frels dem, der slæbes til Døden, red dem, der vakler hen for at dræbes.
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 Siger du: "Se, jeg vidste det ikke" - mon ej han, der vejer Hjerter, kan skønne? Han, der tager Vare på din Sjæl, han ved det, han gengælder Mennesker, hvad de har gjort.
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 Spis Honning, min Søn, det er godt, og Kubens Saft er sød for din Gane;
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 vid, at så er og Visdom for Sjælen! Når du finder den, har du en Fremtid, dit Håb bliver ikke til intet.
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 Lur ej på den retfærdiges Bolig, du gudløse, ødelæg ikke hans Hjem;
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 thi syv Gange falder en retfærdig og står op, men gudløse styrter i Fordærv.
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 Falder din Fjende, så glæd dig ikke, snubler han, juble dit Hjerte ikke,
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 at ikke HERREN skal se det med Mishag og vende sin Vrede fra ham.
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 Græm dig ej over Ugerningsmænd, misund ikke de gudløse;
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 thi den onde har ingen Fremtid, gudløses Lampe går ud.
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 Frygt HERREN og Kongen, min Søn, indlad dig ikke med Folk, som gør Oprør;
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 thi brat kommer Ulykke fra dem, uventet Fordærv fra begge.
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 Også følgende Ordsprog er af vise Mænd. Partiskhed i Retten er ilde.
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 Mod den, som kender en skyldig fri, er Folkeslags Banden, Folkefærds Vrede;
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 men dem, der dømmer med Ret, går det vel, dem kommer Lykkens Velsignelse over.
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 Et Kys på Læberne giver den, som kommer med ærligt Svar.
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 Fuldfør din Gerning udendørs, gør dig færdig ude på Marken og byg dig siden et Hus!
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 Vidn ikke falsk mod din Næste, vær ikke letsindig med dine Læber;
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 sig ikke: "Jeg gør mod ham, som han gjorde mod mig, jeg gengælder hver hans Gerning."
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Jeg kom forbi en lad Mands Mark og et uforstandigt Menneskes Vingård;
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 se, den var overgroet af Tidsler, ganske skjult af Nælder; Stendiget om den lå nedbrudt.
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 Jeg skued og skrev mig det bag Øre, jeg så og tog Lære deraf:
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 Lidt Søvn endnu, lidt Blund, lidt Hvile med samlagte Hænder:
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 Som en Stimand kommer da Fattigdom over dig, Trang som en skjoldvæbnet Mand.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
