Ordsprogene 23
1 Når du sidder til bords hos en Stormand, mærk dig da nøje, hvem du har for dig,
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 og sæt dig en Kniv på Struben, i Fald du er alt for sulten.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Attrå ikke hans lækre Retter, thi det er svigefuld kost.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Slid dig ikke op for at vinde dig Rigdom, brug ej din Forstand dertil!
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Skal dit Blik flyve efter den uden at finde den? Visselig gør den sig Vinger som Ørnen, der flyver mod Himlen.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Spis ej den misundeliges Brød, attrå ikke hans lækre Retter;
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 thi han sidder med karrige Tanker; han siger til dig: "Spis og drik!" men hans Hjerte er ikke med dig.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Den Bid, du har spist, må du udspy, du spilder dine fagre Ord.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Tal ikke for Tåbens Ører, thi din kloge Tale agter han ringe.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Flyt ej ældgamle Skel, kom ikke på faderløses Mark;
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 thi deres Løser er stærk, han fører deres Sag imod dig.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Vend dit Hjerte til Tugt, dit Øre til Kundskabs Ord.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Spar ej Drengen for Tugt; når du slår ham med Riset, undgår han Døden;
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Min Søn, er dit Hjerte viist, så glæder mit Hjerte sig også,
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 og mine Nyrer jubler, når dine Læber taler, hvad ret er!
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Dit Hjerte være ikke skinsygt på Syndere, men stadig ivrigt i HERRENs Frygt;
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 en Fremtid har du visselig da, dit Håb bliver ikke til intet.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Hør, min Søn, og bliv viis, lad dit Hjerte gå den lige Vej.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Hør ikke til dem, der svælger i Vin, eller dem, der frådser i Kød;
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 thi Dranker og Frådser forarmes, Søvn giver lasede Klæder.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Hør din Fader, som avlede dig, ringeagt ikke din gamle Moder!
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Køb Sandhed og sælg den ikke, Visdom, Tugt og Forstand.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Den retfærdiges Fader jubler; har man avlet en Vismand, glædes man ved ham;
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 din Fader og Moder glæde sig, hun, der fødte dig, juble!
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Giv mig dit Hjerte, min Søn, og lad dine Øjne synes om mine Veje!
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Thi en bundløs Grav er Skøgen, den fremmede Kvinde, en snæver Brønd;
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 ja, som en Stimand ligger hun på Lur og øger de troløses Tal blandt Mennesker.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Hvem har Ak, og hvem har Ve, hvem har Kiv, og hvem har Klage? Hvem har Sår uden Grund, hvem har sløve Øjne?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 De, som sidder sent over Vinen, som kommer for at smage den stærke Drik.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Se ikke til Vinen, hvor rød den er, hvorledes den perler i Bægeret; den glider så glat,
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 men bider til sidst som en Slange og spyr sin Gift som en Øgle;
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 dine Øjne skuer de sælsomste Ting, og bagvendt taler dit Hjerte;
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 du har det, som lå du midt i Havet, som lå du oppe på en Mastetop.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 "De slog mig, jeg følte ej Smerte, gav mig Hug, jeg mærked det ikke; når engang jeg vågner igen, så søger jeg atter til Vinen!"
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
