Ordsprogene 22
1 Hellere godt Navn end megen rigdom, Yndest er bedre end Sølv og Guld
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
2 Rig og fattig mødes, HERREN har skabt dem begge.
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
3 Den kloge ser Faren og søger i Skjul, tankeløse går videre og bøder.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
4 Lønnen for Ydmyghed og HERRENs Frygt er Rigdom, Ære og Liv.
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
5 På den svigefuldes Vej er der Torne og Snarer; vil man vogte sin Sjæl, må man holde sig fra dem.
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
6 Væn Drengen til den Vej, han skal følge, da viger han ikke derfra, selv gammel.
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
7 Over Fattigfolk råder den rige, Låntager bliver Långivers Træl.
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
8 Hvo Uret sår, vil høste Fortræd, hans Vredes Ris skal slå ham selv.
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
9 Den vennesæle velsignes, thi han deler sit Brød med den ringe.
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
10 Driv Spotteren ud, så går Trætten med, og Hiv og Smæden får Ende.
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
11 HERREN elsker den rene af Hjertet; med Ynde på Læben er man Kongens Ven.
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
12 HERRENs Øjne agter på Kundskab, men han kuldkaster troløses Ord.
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
13 Den lade siger: "En Løve på Gaden! Jeg kan let blive revet ihjel på Torvet."
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
14 Fremmed Kvindes Mund er en bundløs Grav, den, HERREN er vred på, falder deri.
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
15 Dårskab er knyttet til Ynglingens Hjerte, Tugtens Ris skal tjerne den fra ham.
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
16 Vold mod den ringe øger hans Eje, Gave til Rigmand gør ham kun fattig. -
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
17 Bøj Øret og hør de vises Ord, vend Hjertet til og kend deres Liflighed!
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
18 Vogter du dem i dit Indre, er de alle rede på Læben.
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
19 For at din Lid skal stå til HERREN, lærer jeg dig i Dag.
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
20 Alt i Går optegned jeg til dig, alt i Forgårs Råd og Kundskab
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
21 for at lære dig rammende Sandhedsord, at du kan svare sandt, når du spørges.
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
22 Røv ej fra den ringe, fordi han er ringe, knus ikke den arme i Porten:
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
23 thi HERREN fører deres Sag og raner deres Ransmænds Liv.
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
24 Vær ej Ven med den, der let bliver hidsig, omgås ikke vredladen Mand,
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
25 at du ikke skal lære hans Stier og hente en Snare for din Sjæl.
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
26 Hør ikke til dem, der giver Håndslag, dem, som borger for Gæld!
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
27 Såfremt du ej kan betale, tager man Sengen, du ligger i.
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
28 Flyt ej ældgamle Skel, dem, dine Fædre satte.
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
29 Ser du en Mand, som er snar til sin Gerning, da skal han stedes for Konger, ikke for Folk af ringe Stand.
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
