< Ordsprogene 2 >

1 Min Søn, når du tager imod mine ord og gemmer mine Pålæg hos dig,
Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
2 idet du låner Visdom Øre og bøjer dit Hjerte til Indsigt,
Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
3 ja, kalder du på Forstanden og løfter din Røst efter Indsigt,
Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
4 søger du den som Sølv og leder den op som Skatte,
Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
5 da nemmer du HERRENs Frygt og vinder dig Kundskab om Gud.
Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
6 Thi HERREN, han giver Visdom, fra hans Mund kommer Kundskab og Indsigt.
(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
7 Til retsindige gemmer han Lykke, han er Skjold for alle med lydefri Vandel,
Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
8 idet han værner Rettens Stier og vogter sine frommes Vej.
Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
9 Da nemmer du Retfærd, Ret og Retsind, hvert et Spor, som er godt.
Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
10 Thi Visdom kommer i dit Hjerte, og Kundskab er liflig for din Sjæl;
Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
11 Kløgt skal våge over dig, Indsigt være din Vogter -
Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
12 idet den frier dig fra den ondes Vej, fra Folk, hvis Ord kun er vrange, -
Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
13 som går fra de lige Stier for at vandre på Mørkets Veje.
Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
14 som glæder sig ved at gøre ondt og jubler over vrangt og ondt,
Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
15 de, som går krogede Stier og følger bugtede Spor -
Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
16 idet den frier dig fra Andenmands Hustru, fra fremmed Kvinde med sleske Ord,
Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
17 der sviger sin Ungdoms Ven og glemmer sin Guds Pagt;
Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
18 thi en Grav til Døden er hendes Hus, til Skyggerne fører hendes Spor;
(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
19 tilbage vender ingen, som går ind til hende, de når ej Livets Stier
Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
20 at du må vandre de godes Vej og holde dig til de retfærdiges Stier;
Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
21 thi retsindige skal bo i Landet, lydefri levnes deri,
Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
22 men gudløse ryddes af Landet, troløse rykkes derfra.
Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.

< Ordsprogene 2 >