Ordsprogene 12
1 At elske Tugt er at elske Kundskab, at hade Revselse er dumt.
Kas labprāt panes pārmācīšanu, tas mīļo atzīšanu, bet kas nepanes rājienu, tas paliek muļķis.
2 Den gode vinder Yndest hos HERREN, den rænkefulde dømmer han skyldig.
Kas labs, tas Tam Kungam patīkams, bet vīru, kas viltu perē viņš pazudina.
3 Ingen står fast ved Gudløshed, men retfærdiges Rod skal aldrig rokkes.
Cilvēks nepastāvēs, kad ir bezdievīgs, bet taisno sakne netaps kustināta.
4 En duelig Kvinde er sin Ægtemands Krone, en dårlig er som Edder i hans Ben.
Tikla sieva ir sava vīra kronis, bet netikla ir kā puve viņa kaulos.
5 Retfærdiges Tanker er Ret, gudløses Opspind er Svig.
Taisno domas ir tiesa, bet bezdievīgo padomi viltība.
6 Gudløses Ord er på Lur efter Blod, retsindiges Mund skal bringe dem Frelse.
Bezdievīgo vārdi glūn uz asinīm; bet taisno mute tos izpestī.
7 Gudløse styrtes og er ikke mer. retfærdiges Hus står fast.
Bezdievīgie top iznīcināti, ka to vairs nav; bet taisno nams pastāvēs.
8 For sin Klogskab prises en Mand, til Spot bliver den, hvis Vid er vrangt.
Kā kuram saprašana, tā viņam slava; bet par apsmieklu būs, kam netikla sirds.
9 Hellere overses, når man holder Træl, end optræde stort, når man mangler Brød.
Labāks tas zemais, kas sev pašam par kalpu, nekā kas lepojās, un maizes nav.
10 Den retfærdige føler med sit Kvæg, gudløses Hjerte er grumt.
Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet bezdievīgo sirds ir nežēlīga.
11 Den mættes med Brød, som dyrker sin Jord, uden Vid er den, der jager efter Tomhed.
Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.
12 De ondes Fæstning jævnes med Jorden, de retfærdiges Rod bolder Stand.
Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma; bet taisno sakne nes augļus.
13 I Læbernes Brøde hildes den onde, den retfærdige undslipper Nøden.
Ļaunais savaldzinājās savas mutes grēkos; bet taisnais izies no bēdām.
14 Af sin Munds Frugt mættes en Mand med godt, et Menneske får, som hans Hænder har øvet.
Pēc savas mutes augļiem ikviens top pieēdināts ar labumu, un cilvēkam top maksāts pēc viņa roku darbiem.
15 Dårens Færd behager ham selv, den vise hører på Råd.
Ģeķa ceļš ir taisns paša acīs, bet kas padomam klausa, tas ir gudrs.
16 En Dåre giver straks sin Krænkelse Luft, den kloge spottes og lader som intet.
Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 Den sanddru fremfører, hvad der er ret, det falske Vidne kommer med Svig.
Kas patiesību runā, tas saka taisnību; bet nepatiess liecinieks teic melus.
18 Mangens Snak er som Sværdhug, de vises Tunge læger.
Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.
19 Sanddru Læbe består for evigt, Løgnetunge et Øjeblik.
Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.
20 De, som smeder ondt, har Svig i Hjertet; de, der stifter Fred, har Glæde.
Viltība ir sirdī tiem, kas ļaunu perē; bet kas dod miera padomu, dara prieku.
21 Den retfærdige times der intet ondt, - gudløse oplever Vanheld på Vanheld.
Taisnam nekāds ļaunums nenotiks, bet bezdievīgiem ļaunuma uzies papilnam.
22 Løgnelæber er HERREN en Gru, de ærlige har hans Velbebag.
Viltīgas lūpas Tam Kungam ir negantība; bet kas uzticību dara, tas viņam labi patīk.
23 Den kloge dølger sin Kundskab, Tåbers Hjerte udråber Dårskab.
Gudrs cilvēks neizteic savu padomu; bet nejēgu sirds izkliedz ģeķību.
24 De flittiges Hånd skal råde, den lade tvinges til Hoveriarbejde.
Čakla roka valdīs, bet slinka dos meslus.
25 Hjertesorg bøjer til Jorden, et venligt Ord gør glad.
Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.
26 Den retfærdige vælger sin Græsgang, gudløses Vej vildleder dem selv.
Taisnais savam tuvākam rāda ceļu, bet bezdievīgo ceļš maldina.
27 Ladhed opskræmmer intet Vildt, men kosteligt Gods får den flittige tildelt.
Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.
28 På Retfærds Sti er der Liv, til Døden fører den onde Vej.
Uz taisnības ceļa ir dzīvība, un uz viņas ceļa tekām nav nāve.
